Dzīvžogi sargātāji 0
Ja kādam jādzīvo vējainā vietā, saimnieks iesaka steigšus stādīt dzīvžogus. Nekā labāka nav, ne velti ap veciem dārziem tādi bija, ko mūsdienās mēdz kļūdaini uzskatīt par mazvērtīgiem krūmiem. Tagad ir moderni atklāt plašu ainavu, bet dzīvošanai tas ne vienmēr der. Dzīves vidi tīkamu padara gan cirptie, gan necirptie dzīvžogi, cik nu platus un lielus kurā vietā var atļauties. Arī augu izvēle, ko var stādīt šādā aizsargātā teritorijā, ir plaša, tie labi jūtas un aug, ražo.
Saimnieks skaidro, ka dzīvžogi ne tikai sargā no vēja, bet arī ļauj justies kā savā republikā. Noslēgtība, omulība ir tā sajūta, ko saimnieki dārzā vēlas panākt. Ne jau aiz naida pret kaimiņiem vai svešiniekiem, kas iet pa ceļu gar dārzu, tādi stādījumi veidoti.
Dzīvžogam nevajag pirkt dārgus stādus. Protams, tūjas ir izcili skaistas, bet, ja būs tikai tās, izskats radīsies vienmuļš. Ātri aug un skaistu, šauru dzīvžogu veido pieclapiņu mežvīni. Augu balstam der jebkura izturīga sēta. Mežvīns, kad ieaugas, ir traki dzīvelīgs, un jārēķinās, ka arī to, tāpat kā tūjas, ik pa laikam nākas piefrizēt. Tam no abām pusēm apgriež jaunos dzinumu galus, tad tie nepāraug, saglabā dekorativitāti.
Dzīvžogā labi jūtas sarkanlapu lazda. Ja to cirps, ko pat vēlams darīt, tā veidos kuplu ceru. Pret jūru ir ceriņu dzīvžogs. Kas par smaržu ziedēšanas laikā! Cita pie citas aug arī meža jāņogas un klintenes, kopā veidojot vienu zaļo sienu. Klintenēm un mežvīnam rudenī sārti iekrāsojas lapas, radot izcilu efektu.
Puķes svarīgas
– Pie dārza vienā dienā nevar tikt, – pārliecināta Inta. Savu omulīgo dzīvesvietu, kas ir dzimtas mantojums, saimnieki iekārtojuši gadiem. – Kāds nu ir, tāds ir tas rezultāts – katram pēc patikšanas un spējām, – joko Inta. Dažkārt atnākot ciemos draudzenes un sakot: – Tev ir baigi vecmodīgs dārzs. Krūmi, skujeņi ir īsti moderni augi. Ko tu ar tām savām puķēm raujies! Neviens vairs neraujas. Inta nesaprot, kā tas ir – neraujas ar puķēm? – Kā var būt dārzs, ja tajā nav puķu? Vismaz kādam peoniju krūmam noteikti jābūt. Dažādas dārza modes paiet, bet puķes ir nepārejoša vērtība, – secina saimniece.
Tādēļ pa kādam jaunam augam vienmēr tiek nopirkts gadatirgos.
Smiltis jābaro
Tiem, kam ir smilšaina augsne, saimniece iesaka iegādāties mālainu augsni, jo tikai tā neļauj aizplūst barības vielām, satur augsni. Grūtāk gan ravēt, toties saglabājas mitrums. Sakņu dārziņam noteikti tiek pirkts pa kādai kravai šādas stiprākas zemes.
Lai augiem pietiktu mitruma, ir jālīst pamatīgi, jo sīks lietutiņš spēj samitrināt tikai plānu augsnes slānīti, viss aiztek prom. Šogad par mitruma trūkumu nevar žēloties. Arī dienā, kad ciemojamies skaistajā dārzā, piedzīvojam pamatīgu vasaras negaisu. Taču citos gados ar ūdeni esot problēmas, skaidro saimnieki, lieti ejot garām. Ne velti šo vietu sauc par Kalteni.
Pēc liela lietus Inta iemaisa ūdenī pilnmēslojumu Vito un noiet ar lejkannu pa augu lapām, aplaistot tos. – Tas darāms bieži, sevišķi puķēm, jo smiltī barības trūkst. Kūdras puķu dobēs ir tikai nedaudz, skata pēc, jo ātri pazūd. Skujeņi smilts augsnē jūtas gana labi arī bez papildmēslošanas. Aug, jo nav izlutināti, – skaidro saimniece.
