Ziedošs brīnums ozolu birzs azotē. Ciemos Ģibuļu pagasta skaistākajā dārzā 0
– Man svarīgi, lai dārzā katru dienu būtu kāds pārsteigums, – atklāj “Austriņu” māju saimniece VITA KUZMA. Viņa kopā ar ģimeni izveidojusi dārzu, kas ir gluži vai ziedošs brīnums ozolu birzs azotē.
Mājas “Austriņi” atrodas Ģibuļu pagastā Talsu pusē. Apkārtnē top glītas privātmājas, taču šis dārzs izvietojies meža ielokā un ļauj justies kā noslēgtā pasaulītē. Zeme pamazām atkarota krūmiem, viss stādīts un kopts līdz varenajiem ozoliem, kur beidzas dārza robeža.
Dārza veidošanā piedalās visa ģimene, taču galvenās vadlīnijas nosaka Vita. Viņa plāno dārza izskatu, lemj, kur ko stādīt un kā kopt. Lielākā palīdze darbā ir vīramāte Aija Kuzma. Viņa dzīvo Rīgā, tāpēc katra izraušanās uz laukiem ir svētki, un pilsētniece ar degsmi ravē un apčubina augus, pārņem tos savā aizgādībā. Aija arī izrādīja dārzu “Praktiskā Latvieša” žurnālistiem, jo Vita dienā ir aizņemta darbā. Saimniece atzīst: dārzam jārēķinās, ka reizēm tas atstāts vairākas dienas vai pat ilgāku laiku. Dārzs nedrīkst būt galvenais diktators! Augi pagaidīs un tad tiks atalgoti ar krietnāku apčubināšanu.
Bērniem ir savas intereses un nodarbes, tāpēc dārza kopšanā viņi piedalās periodiski. Ar mauriņu Vita parasti tiek galā pati. Dobju un pagalma vidus appļaušanai viņa par labāko atzīst elektrisko pļaujmašīnu, jo tā ir viegla, var ērti manevrēt. Lielajiem laukumiem noder ar degvielu darbināmā. Dēls uzņēmies ar trimmeri appļaut mežmalu.
Zonējums ir svarīgs
Kad pirms pārdesmit gadiem Kuzmu ģimene sāka veidot dārzu, tai, tāpat kā vairākumam iesācēju, viens no galvenajiem jautājumiem bija, kur ko stādīt. Vita aicinājusi pieredzējušo dārznieku Aivaru Lasi. Viņš palīdzējis tikt galā ar galveno – zonējumu – un ierādījis vietas lielo koku stādīšanai. Speciālista padoms ļoti noderējis, lai gan īstenota aptuveni puse viņa ieteikumu. Vita skaidro, ka laika gaitā visas ieceres mainās. Viņai svarīgi uzklausīt apkārtējo padomus, taču galīgo lēmumu gan dzīvē, gan dārzā pieņem pēc sava prāta.
Jābūt striktam sadalījumam, kur būs dekoratīvā, atpūtas, saimniecības un sportošanas zona. Šādas skices bijušas arī Vitai. Zonas labi nodalīt ar ēkām vai liela auguma kokiem, krūmiem. Piemēram, šķūnīti visu gadu labi piesegs tūju košais zaļums.
Augi atrod vietu
Pavisam mērķtiecīgi augi pirkti dārza veidošanas pirmsākumos, kad iegādāti ogulāji, liela auguma skujeņi, augļu koki uz maza vai neliela auguma potcelma, lai būtu šķirņu dažādība un visiem kokiem pietiktu vietas.
Pēdējos desmit gadus dārzs pats sevi veido, diktē noteikumus. Piemēram,Vita vairs nebēdā, ja kāds augs ziemā iet bojā, jo tā dabā iekārtots. Rodas vieta, kur stādīt kaut ko citu. Ja augs sākt nomākt pārējos vai pats nokļūst pilnīgā ēnā, tam jāmeklē jauna vieta vai jāapcērp cekuls. Un atkal kompozīcija mainās. Vitai tas pat šķiet interesanti, jo svarīgi, lai dārzs nekļūst vienmuļš, paredzams un lai katru gadu nav viens un tas pats skats acu priekšā. Tāpēc patlaban visu laiku kāds zieds atplaukst, kāds ilgi gaidīts asns parādās no zemes.
Dobju pamatus veido dekoratīvie krūmi un ziemcietes. Visās dobēs starp augiem stādītas lilijas. Ziedēšanas laikā izskatās ļoti skaisti. Vitai patīk arī dienlilijas, jo tās ilgstoši ir dekoratīvas, veido lielu ceru, taču plašā dārzā apjoms ir vēlams.
Vienīgi rozēm atvēlēta atsevišķa dobe, jo tā visvieglāk kopt, arī efektīgs izskats ziedēšanas laikā. Taču arī rozes katru gadu tiek pie cita kompanjona. Reizēm tās ir lavanadas (šogad izsalušas), citugad – dekoratīvie kāposti, kas rudenī paši ir rožu skaistumā.
Vajadzīgs praktisks dārzs
Dārzā jāatvēl vieta arī ēdamlietām – tāda ir abu kopēju pārliecība. Vita izdomājusi, kā šo zonu nomaskēt. No pagalma to šķir gara auguma ziemcietes un ogulāji. Košajā dzīvžogā izveidota glīta arka, kas savieno skaisto un praktisko dārzu. Aija gan sakņu dārzu rūpīgi izravējusi, un tas izskatās dekoratīvs, taču augi tiek lietoti ikdienas maltītēm, tāpēc rodas robi glītajās sīpolu, salātu vai kartupeļu rindās. Vīramāte priecīga, ka arī mazbērniem vienmēr ogas un zirņi pa rokai.
Dārza praktiskajā daļā neiztrūkstoša ir komposta kaudze. To abas kopējas veido rūpīgi no visām ravējamām nezālēm, lapām, nopļautās mauriņa zāles. Pavasarī auglīgo masu izber uz dobēm sakņu dārzā, mulčē ziemcietes, un tad vajag mazāk papildmēslojuma. Līdz vasaras vidum puķes dobē mēslo ik pēc divām nedēļām, pēc tam pārtrauc. Tikai augusta beigās, septembra sākumā augu nobriešanai uzkaisa speciālo rudens mēslojumu. Visā augšanas laikā reizi nedēļā barību, gan Vito, gan Kristalonu, saņem podos stādītās puķes, kuru dārzā ir daudz.
Visrūpīgāk mēslošanas programmu ievēro skābummīļiem. Visiem ģimenē garšo krūmmellenes, tāpēc dārzā to ir daudz. Šiem augiem ir specifiskākais un, iespējams, dārgākais mēslojums, bet jādod noteikti. Reizi mēnesī mēslojumu saņem hortenzijas, lai spēks veidot ziedus. Pāris reižu sezonā speciālo mēslojumu dod rododendriem. Skujeņi iztiek tāpat, jo aug kā traki.
Dīķis – sarežģīts objekts
Viens no jaunākajiem objektiem ir dīķis. Tālākais dārza stūris ir zemāks, tur nekas negribēja augt, krājās mitrums, tāpēc nolēma rakt dīķi.
Pirms veido šādu ūdenstilpi, saimniece iesaka labi apdomāt, jo tas ir sarežģīti kopjams objekts. Ūdens līmenis mēdz svārstīties. Sarežģījumus sagādā krastu nostiprināšana un kopšana. Krastmalā stādītie augi iesakņojas lēni. Lēzenāko krastu, kas ļauj no mājas un pagalma saskatīt ūdens spoguli, Vita apaudzējusi ar mauriņu, pretējā malā veidota oļu pludmalīte, stādīti augi. Zem oļiem un apkārt krastam zem augsnes klāts ģeotekstils, kas gan nostiprina to, gan neļauj olīšiem sajaukties ar zemi.
Vita novērojusi, ka šis gads ir neparasts ūdens svārstību ziņā. Tagad, kad tik daudz lijis un sāk ziedēt ūdensrozes, ūdens līmenis ievērojami nokrities.
