Dārzs kā mācību grāmata. Ciemos pie lietuviešiem, slavenajā Aldonas Jaronītes ūdensrožu dārzā 0
“Esmu neziņā, ko darīt ar savu dārzu. Vēlos kaut ko mainīt, taču nezinu, kā būtu pareizi,” padomu meklēdami, jautā daudzi žurnāla lasītāji. Ieteikums meklēt speciālista palīdzību visiem nederēs, jo ne katram ir pietiekama rocība, ne katrā dārziņā var ielikt pa diplomētam dārzniekam.
Ielūkojoties svešos dārzos, var gūt ne tikai labas un špikošanas vērtas idejas, bet arī atziņu, kā vienu un to pašu jautājumu atrisināt dažādi, vai gluži pretēji – ieraudzīt, kā nevajag darīt.
Katrs dārzs var būt tikpat oriģināls kā viņa saimnieks. Turklāt dārzs nav māja, dobi vienmēr var pārtaisīt, pārbīdīt vai pārvērst mauriņā.
Šoreiz viesojamies pie kaimiņiem lietuviešiem. It kā pavisam tuvu, bet par viņu dārziem zinām mazāk nekā par piļu dārziem Francijā vai tulpju laukiem Holandē.
Lietuvieši ir čakli cirpēji un diženi dekoratori. Šāda pārliecība rodas katram, kas paviesojies kaimiņvalsts dārzos, – katoliskā tradīcija savijusies ar pagānisko senču mantojumu un tautas mākslu.
Lietuvieši ļoti mīl savas mājas un dārzus, nebīstoties eksperimentēt, nebēdājot par kāda pārgudrinieka viedokli, un dara to rotaļīgi viegli.
Vajag tikai rakt!
Viens no ievērības cienīgākajiem dārziem atrodas Pabiržē netālu no Latvijas robežas. Tas ir Aldonas Jaronītes slavenais ūdensrožu dārzs.
Tas ir slavens ne tikai skaistuma, bet arī saimnieces čakluma dēļ. Aldona Jaronīte, jau pavisam cienījamos gados būdama, nolēmusi, ka kaut kas jādara ar purvaino pļaviņu aiz dārza. Pamazām vien zemi ar lāpstu izrakusi un ar ķerru aizvedusi uz paredzēto vietu un izlīdzinājusi. Tapuši vairāki gleznieciski dīķi ar līkumotām pastaigu taciņām un laucītēm starp tiem. Ūdenī spoguļojas baltie bērzi un debesis. Diezgan seklajos dīķos ūdensrozes jūtas lieliski. Lielu daļu kolekcijas sadāvinājuši sirmgalves darba apjūsmotāji. Dīķu malas veidotas lēzenas, lai būtu vieglāk appļaut. Pāris bērziņu jaunībā mazliet paveidoti un tagad papildina skaisto skatu uz pilsētiņas baznīcu.
Vai Latvijā labāki apstākļi?
Tiekoties ar lietuviešiem, noskaidrojām arī dažu labu mītu, piemēram, viņi uzskata, ka Latvijā ir labāki klimatiskie apstākļi skaistu dārzu veidošanai, jo lielāka ir jūras pozitīvā ietekme. Savukārt latvieši vienmēr turējušies pie atziņas, ka lietuviešiem siltāks klimats, kaut vai tādēļ vien, ka gurķu raža viņiem ienākas agrāk un ceļo uz mūsu tirgiem. To kaimiņi izskaidroja vienkārši – viņiem vairāk un lielākas siltumnīcas. Un kā tad ar visos dārzos skaisti ziedošajām rozā liellapu hortenzijām un jukām, par kurām mēs varam tikai sapņot? Daļu hortenziju zieminot telpās, bet pārējās pieliec un rūpīgi apsedz, bet jukām galvenais ir ziemā saglabāt sausumu.
