Dārzs ar vistēriju tuneli. Vērtīgas idejas no skaistākā Polijas dārza 0
Elžbetuvka ir privātais botāniskais dārzs, kas atrodas nelielā Ziemeļpolijas ciematiņā Bžežno netālu no Poznaņas. Tas nosaukts dārza saimnieces Elžbetas Guzikovskas-Konopiņskas vārdā. Protams, klimats Polijā ir maigāks, taču dārza veidošanas idejas noderēs un vairums tur redzēto augu labi jutīsies arī Latvijā.
Vislabāk sākt no pamatiem
“Brauciet pie mums pavasarī, tad te ir kā pasakā!” ciemos aicina dārza saimniece Elžbeta Guzikovska-Konopiņska. Aprīlī dārzā zied magnolijas, irbenes, tām seko vistērijas un ceriņi, taču savs skaistums ir arī rudenī, kad sāk krāsoties lapas.
Ideja par savu dārzu Elžbetai bijusi jau sen. Vispirms meklēts kāds vecs muižas dārzs, taču tāds nav bijis pa kabatai. Četri dēli ieteikuši mammai ierīkot dārzu no paša sākuma un solījušies palīdzēt. Tā arī darīts, un 1994. gadā savu botānisko dārzu ģimene sākusi veidot klajā laukā. Saimniece lepni teic, ka visu paveikusi pati ar ģimenes atbalstu – vīru un pieciem bērniem. Sākums bijis sevišķi grūts, jo pirmajos gados nav bijis ne ūdens, ne elektrības.
Izvēle sākt visu klajā laukā bijusi ļoti pareiza, jo tikai tad var pilnībā īstenot savas ieceres. To tagad Elžbeta iesaka arī citiem – sākt visu jaunā vietā, bez apgrūtinājumiem un nosacījumiem. Arī augi jaunā vietā ieaugas labāk: koki attīstās vienmērīgi, nenomāc cits citu. Tā nekad nenotiktu, ja augus stādītu vecu, varenu koku konkurences zonā.
Spēks ģimenes atbalstā
Aptuveni 15 gadu katru brīvu brīdi ģimene pavadījusi dārzā. Tagad, kad aktīvos stādīšanas darbus vairāk nomainījusi regulāra augu kopšana, bērni palīdz mazāk. Viņi arī izauguši, un katram ir sava dzīve. Arī vīrs nav dārza darbu fans, taču viņam patīk frizēt augus. Tas nepieciešams, lai noturētu augus kompozīcijā paredzētajā lielumā.
Cilvēki domā, ka ģimene ir ļoti bagāta, ja var atļauties tādu dārzu, joko saimniece. Taču 80% no 12 000 dārza augu nav pirkti – tās ir Polijas dārznieku dāvanas. Kāds stāds audzētavās vienmēr paliek pāri, un tos labprāt dāvinot “trakajiem dārzmīļiem”. Turklāt arī pašiem profesionāļiem esot interesanti vērot, kā augs uzvedas konkrētajā vietā.
Pārējie 20% kolekcijas savākti pamazām, kas nu tobrīd iepaticies.
Stāda kokus dārza telpai
Dārza iekārtojuma idejas iegūtas, braukājot pa skaistākajiem Eiropas dārziem. To, kas iepaticies, saimniece īsteno savā dārzā. Augu kopšanas gudrības apgūtas pašmācības ceļā, lielākoties no angļu dārznieku izdotām grāmatām un žurnāliem. Tagad jaunākās šķirnes un to prasības tiek apzinātas arī internetā.
Vispirms sākts ar čaklu stādīšanu – stādīti vienkārši augi, meža koki. Tas vajadzīgs, lai veidotos mikroklimats. Tie izvietoti gan alejās, gan lai sadalītu dārzu kvadrātos, atsevišķās daļās. Šajās aizsargātajās zonās labi jūtas pat cimperlīgi augi. Tur ir divi ceriņu dārzi, magnoliju, vistēriju, irbeņu, japāņu, dažādu nokareno augu, egļu, hortenziju un citu augu kolekcijas. Skaista ir Zeltainā dārza kolekcija – dažādi augi ar dzeltenu lapojumu vai skujām. Taču no Rozā dārza nācies atteikties, jo uzturēt 100 rožu šķirņu kolekciju izrādījies pārāk darbietilpīgs process. “Jo lielāks dārzs, jo vairāk jādomā, kā atvieglot tā apkopšanu,” iesaka saimniece. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc dārzā ir tik maz rododendru (tie ir rūpju bērni, ja nav piemērotu apstākļu un augsnes). Tie ir tikai Japāņu dārzā kā obligāta tā sastāvdaļa.
Ar cieņu pret dabu
Dārzā tiek saimniekots ar bioloģiskām metodēm. Auglības uzlabošanai kompostē zarus, augu lakstus, virtuves atkritumus. Dārzā izveidotas četras kompostkaudzes, lai vieglāk uz tām nogādāt zaļo masu. Ik pēc gada kaudzi pārrok. Komposta zemi ber spaiņos un atdod atpakaļ augiem, izberot dobēs un stādīšanas bedrēs. Augu nesadalījušās daļas tiek ieliktas topošajā kompostā. Tas gan prasa ievērojamu darbu, toties augiem ir laba imunitāte (to veicina arī komposta mikroorganismi), tiem netrūkst barības vielu. Turklāt slimības un kaitēkļi šādiem augiem uzbrūk daudz retāk. Nepārbaroti augi arī labāk pārziemo.
Papildus tiek dots vienīgi fosfora un kālija mēslojums, jo tas sekmē bagātīgāku un ilgstošāku ziedēšanu. Īpašs mēslojums tiek arī augiem ar specifiskām prasībām (rododendriem).
Vasarā augu zaļās atliekas un nezāles liek nezāļu vircās. Taču šo koncentrēto, daudz slāpekļa saturošo līdzekli lej nevis uz augiem, bet kompostkaudzes. No tās bagātināto augsni augi izmanto labāk, turklāt tādējādi tie netiek pārlieku stimulēti.
Cik iespējams, krāj lietusūdeni, kas augiem, sevišķi jaunajiem, ir pats vērtīgākais.
