Dārzs ar mūžīgā skaistuma noslēpumu. Ciemos Ritas Krūmiņas daiļdārzā Salaspilī 1
Ej, kad gribi, dārzs nevainojami sakopts un skaists – tā par salaspilietes Ritas Krūmiņas daiļdārzu var teikt jau gadus divdesmit. Kā tas izdodas, devāmies jautāt pašai dārza saimniecei.
Uz Ritas Krūmiņas dārzu kā uz klasisku daiļdārza paraugu pasniedzēji ved dārzkopības studentus. Saimniece gan mazliet skumst, ka nevar vairs kā agrāk to uzturēt tik perfektu pēc sev vien zināmiem augstiem standartiem, taču ienācējs šīs nianses nepamanīs. – Man ir daudz kas nepadarīts, bet to es nevienam nerādīšu. Ij neceriet! – viņa brīdina.
Kad pirms 23 gadiem nopirkuši šo dārzu un māju, saimniece nav zinājusi, ar ko sākt, un bez gumijniekiem tos džungļus nav varējusi izbrist, bet viena doma bijusi skaidra – gribu sakoptu un skaistu apkārtni. – Devos uz Dārzkopības biedrību Rīgā un lūdzu padomu. Man iedeva trīs daiļdārzu adreses. Apskatīju un ķēros pie darba. Tādu žurnālu un grāmatu kā tagad tolaik nebija.
No vecajiem saimniekiem palicis ražena auguma dzīvības koks un ābeles, kam jau sakopti vainagi. Dārzs ir labi saaudzis un veido vienotu veselumu. Kaut ko radikāli mainīt būtu grūti un nez vai vajag, spriež Rita Krūmiņa.
Meklē puķu domubiedrus
– Mums, daiļdārzu saimniekiem, izveidojies draugu pulks: Jirgeni Plakanciemā, Maija Einere Kalngalē, Strūbergi Vecumniekos, Irbes un Maneki Siguldā u.c. Maināmies ar stādiem. Manā dārzā aptuveni puse augu ir iemainīti, dāvināti. Dots devējam atdodas, – atklāj Rita. Viņa jau četrus gadus dārzu kopj viena. Lielākā vajadzība dārzā – normālas, prasmīgas vīrieša rokas. Saimniece priecājas, ja tādas izdodas noalgot kaut vai pāris dienu. Grūtākie darbi ir baseina tīrīšana un kompostam nederīgo augu atlieku dedzināšana mucā rudenī. Lielākā vērtība tad ir draugi un labi kaimiņi, kuri palīdz neatliekamos darbos, piemēram, kapli uzasināt, atslēgas salabot.
Ik gadu saimniece dodas uz puķu draugu saietu, kur satiekas ar līdzīgi domājošiem, smeļas iedvesmu un vienmēr neplānojot nopērk pa kādam stādam.
