Dārznieks iesaka: kā pareizi veidot dzīvžogu 0
“Vai var stādīt jaunas egles pārauguša egļu dzīvžoga vietā? Kad sākt cirpt jauno egļu dzīvžogu?” – jautā Katrīna Zlēkās.
“Teorētiski vecu egļu vietā labāk stādīt lapukokus vai vismaz divus gadus paturēt tukšu. Bet, ja negribas gaidīt, jārok tranšeja un augsne jāielabo,” skaidro stādaudzētavas “Meža Rasas” saimnieks Guntis Ozoliņš no Vīpes pagasta. Vecais augs būs izlietojis augsnē esošās barības vielas, tāpēc jaunais šādā vietā nīkuļos. Stādaudzētājs iesaka arī jauniem dekoratīvo augu un kokaugu stādījumiem ievērot tos pašus nosacījumus kā sakņudārzā – vecajā vietā vienu un to pašu kultūru audzēt tikai pēc vairākiem gadiem.
Tranšeju dzīvžoga stādīšanai rok 50–70 cm dziļu un platu. Jo lielāku – jo labāk, tikai jāapdomā, cik lielu varēs piepildīt ar jauno augsni (vajadzēs daudz!). Tranšeju pilda ar auglīgu melnzemi, dārza augsni, kūdras substrātu. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas mazos kociņus cītīgi laista, bet mēslot nevajag – lai kociņš attopas un sāk augt.
Vislētākais dzīvžoga materiāls ir eglītes, kas saraktas grāvmalās. Daudzi tā arī dara, taču jārēķinās, ka arī mežā katra egle ir citāda un no šiem sējeņiem dzīvžogs nebūs viendabīgs.
Pirmajā iestādīšanas gadā kociņus nevajadzētu cirpt, jo tiem jau tāpat stresa pietiek. Protams, ja stādi sarakti dažāda garuma, tad pielīdzina garākos, lai ceļmala neizskatās pēc spoka.
Standarta variantā stāda kociņus līdz metram, jo jauni augi labāk ieaugas. Kad kociņš izstiepies 1–1,5 metrus garš, to sāk piecirpt. Aplam ir audzēt dzīvžogu līdz sētai vēlamajam divu metru augstumam un tikai tad sākt cirpšanu.
Viendabīgu stādmateriālu var iegādāties stādaudzētavās. Tur arī var painteresēties par eglītēm, kuras nolemts izrakt un likvidēt, lai atbrīvotu vietu jauniem stādījumiem. Pārstādīt iespējams tik lielu koku, cik var pastiept un cik lielam var izrakt sakņu kamolu. Turklāt tā var izveidot tagad tik modernos raibos stādījumus, kad vienā grupā vai dzīvžogā stāda egles ar atšķirīgu skuju krāsojumu.
