Dārznieks iesaka: 5 soļi, kā pareizi “pamodināt” dārzu 0
Ir tas brīdis dārzā, kad nevar saprast, kuru darbu sākt pirmo, kuram augam visātrāk vajadzīga palīdzība. To, kādā secībā darbus plānot, iesaka dārznieks Ansis Birznieks no dārzu ierīkošanas uzņēmuma “Galantus”.
1. Glābj slāpstošos
Pirmais darbs dārzos tagad ir laistīšana. Lai arī lietutiņš bijis, augsne vējā ir krietni pažuvusi, sevišķi dārzos ar vieglāku smilts augsni. Noteikti papildu laistīšana vajadzīga augiem, kuriem ziemā saglabājas lapojums: rododendriem, bukšiem. Arī skujeņiem ir par sausu. Augi būs pateicīgi, ja ūdeni parasinās pa lapām un skujām. Arī tūju dzīvžogs var ciest, ja trūks mitruma. Pat sniegiem un lietiem bagātos gados zem augiem ar blīvu mūžzaļo lapotni var būt ļoti sauss.
Pārbauda augsni zem ziemzaļajiem augiem – mitruma jau trūkst, un tiem slāpst.
2. Sāk ar steidzamo
Augiem noņem ziemas piesegumu un nogriež vecos lakstus, ja tas vēl nav izdarīts. Arvien vairāk dārznieku lakstus augiem rudenī negriež, bet atstāj, jo augi tā pārziemo vislabāk. Ziemciešu dobju atbrīvošana sevišķi svarīgi tiem, kuri vasarnīcu vai dārziņu sāk apmeklēt tikai tad, kad iestājas silts laiks.
Augus atsedz prātīgi – ja bālie dzinumiņi no lapu un skuju kaudzes paēnas tūliņ nokļūs spilgtā saulē, tie var apdegt. Tāpēc piesegumu vislabāk noņemt, kad ir apmācies laiks vai vismaz pievakarē.
Ar skuju noņemšanu nevajag kavēties, jo siltumā tās sāk birt.
Vecos lakstus atdala uzmanīgi, lai nenolauztu jaunos asnus, kas jau modušies.
3. Uzbužina mauriņu
Ar lapu grābekli pamatīgi nogrābj mauriņu. Tas patlaban sāk mosties, un šāda izķemmēšana to atbrīvos no kūlas atlikumiem (pat ja vasarā pļāvumu savāc, nedaudz augu daļu paliek uz augsnes, krājas atmirušās augu daļas). Ar grābekli izkasa arī sūnu, ja tā ieviesusies zālītē.
Iztīrīto mauriņu mēslo. Šim nolūkam sagaida lietainu dienu, jo uz sausas augsnes mēslojumu bērt nedrīkst – tas tiek izšķiests, jo tiešām izkūp gaisā, turklāt var apdedzināt zālīti. Vislabāk mēslot lietus periodā, kad augsne jau ir mitra un tūliņ atkal līs.
Tagad lieto mēslojumu ar paaugstinātu slāpekļa saturu. Ja dārzam nopirkts liels maiss, var lietot arī universālo pavasara mēslojumu. Taču vislabāk, ja iegādājas tieši mauriņam paredzēto. Uz katra mēslojuma iepakojuma ir norādīts gan slāpekļa daudzums, gan iedarbības laiks, gan lietošanas devas. Taču aptuvenais daudzums ir 25 grami jeb sauja barības uz kvadrātmetru zālītes.
Ja mauriņu var salaistīt, mēslo jebkurā laikā.
Pirms pļaušanas sezonas sākuma saved kārtībā zālespļāvēju.
4. Apgriež un atjauno
Ar pilnu sparu var apcirpt dekoratīvos krūmus. Jāsteidz formēt hortenzijas un rozes, ja tas vēl nav izdarīts.
Pavasarī un vasaras sākumā ziedošos krūmus – spirejas, forsītijas, veigelas – apgriež pēc noziedēšanas.
Pavasaris ir piemērots visu ziedošo krūmu atjaunošanai. Ar šo darbu patlaban mazliet nogaida, līdz iestājas augoša mēness fāze. Atsēdināt var arī tos krūmus, kas zied agri. Protams, tad tie šogad neuzziedēs, taču labi ataugs un veidos jaunu krūmu nākamajiem gadiem.
Ja vēlas, lai koku vai krūmu atvases vairs netraucē, dilstoša mēness fāze ir piemērotkais laiks to likvidēšanai. Piemēram, tā var labi pacīnīties ar ceriņu, kārklu atvasēm.
Pavasaris ir labs laiks arī pāraugušo dzīvžogu atsēdināšanai (klintenes, ceriņi, vilkābeles). Kad zaļā sēta kļuvusi pārāk plata vai zaļums palicis tikai augšpusē, ar kosmētisku piecirpšanu vairs nevar skatu uzlabot. Skaistumu palīdzēs atgūt tikai radikāla iejaukšanās.
Taču zemu nozāģēt nevajag dilstoša mēness fāzē – tad dzīvžogs var neataugt. Kad augi atkal sāks dzīt jaunas atvases, tās regulāri pielīdzina, lai veidotos vēlamā forma.
Nozāģētajam dzīvžogam nevajag apbērt mēslojumu, bet ļauj tam atkopties no šoka. Varēs mēslot, kad saaugs jaunie dzinumi, kas spēs izmantot papildu barības vielas.
Praksē pārbaudīts, ka dārza darbus ieteicams pieskaņot mēness fāzēm.
Dekoratīvo un augļukoku vainagus pamazām var turpināt formēt visu gadu.
5. Ziemcietes nesteidzina
Ziemcietēm ar aprušināšanu vēl nevajag steigties. Katra zemes uzirdināšana veicina mitruma izgarošanu, kura augsnē jau tāpat trūkst. Pamatīgu ravēšanu labāk atlikt uz aprīļa beigām, maiju.
Turklāt pavasara košumam starp ziemcietēm parasti ir sastādītas dažādas sīpolpuķītes (krokusi, tulpes, īrisi), kuru ziedēšanas beigas jānogaida.
Mulčas slāni atjauno vai uzber pēc izravēšanas un augsnes uzirdināšanas. Nezālēm ir megaspēks, un tās ies cauri visiem segumiem.
Ja dobju kontūras ierobežo ar atduršanu, pagaidām to nevajadzētu darīt. Ja tomēr nevar nociesties, jārēķinās, ka nāksies to vēlreiz darīt maijā, jo zāles un nezāles, kuru dēļ veic atduršanu, vēl tikai mostas. Turklāt uzirdinātā dobju apmalīte kaltēs dobi, bet mitrums augiem pavasarī būtiski svarīgs.
Tādēļ ar mēslošanu vēl var pagaidīt – mēslojumu ierušinās kopā ar lielo ravēšanu. Tad augi to izmantos vislabāk.
Ravēšanu ieplāno vecā, dilstošā mēness fāzē – tad nezāles ataug lēnāk.
Augi ar pilnu sparu sāks attīstīties, kad laiks stabili kļūs silts.
Vēl nav jāsteidz dobes sakopt ar glanci.
Ideja!
• Par pirmo pavasara košumu vislabāk var priecāties, ja augi stādīti podos un balkona kastēs. Šādas ziedu saliņas gan labāk izceļas apkārtnes pelēkumā, gan ļauj labāk sekot plaukšanai.
• Garten koptajos dārzos parasti stāda dažādas sīpolpuķes, nevis tradicionālās atraitnītes. Kad sīpolpuķes noziedējušas, to vietā var stādīt vasaras puķes. Taču atraitnītes savu ziedēšanas maksimumu sasniedz tikai tad, kad jau jāmet no poda ārā, lai varētu laikus iestādīt vasaras puķes.
• Turklāt sīpolpuķes var saglabāt un nākamgad atkal stādīt podos.
