Dārznieks dalās pieredzē: kā pareizi veidot ābeles? 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Gribu paveidot ābelēm vainagus. Daudzos dārzos dara tā, ka nozāģē un atstāj tikai pāris noliektu zaru. Vai tas ir pareizi? Kā būtu labāk? ” – jautā Anita Kandavā.
Apdomā ieceres
“Pirms ķeras pie koka vainaga, pārdomā, kādam nolūkam šis koks dārzā vajadzīgs: vai no tā paredzēts cītīgi nolasīt visus augļus vai tikai pacelt pa kādam kritušajam auglim, kad tas ir visgardākais,” teic dārzkopis Juris Zauers no SIA Brīvdārznieks.
Ja plānots augļus no koka lasīt glabāšanai, tad gudri augu turēt tik augstu, cik var ērti ražu aizsniegt tāpat vai uz stabilām trepēm, piemēram, 2,5–3 metru augstumā.
Bet, ja koks paredzēts galvenokārt kā dekoratīvs dārza elements, nav nekādas vajadzības tam nogriezt galotni un veidot dīvainas sēru formas. Piemēram, ļauj brīvi augt ābelei, kurai augļi visgardākie, kad nokrīt no koka gatavi, un nav paredzēts kāpt galotnē tos lasīt.
Modes lieta ir arī lielas, no senčiem mantotas ābeles, kuru galvenais efekts ir raženais augums, greznā ziedēšana.
Regulāri uzmana
Pavasarī apzāģētie koki un krūmi ataug spēcīgāk nekā vēlāk veidotie. Pavasara darbu labums – šādi var sekmīgāk atjaunot vecus kokus, turklāt pavasarī var skaidri redzēt zaru rakstus. Sliktums – pavasarī apzāģētajiem zariem strauji modīsies snaudošie pumpuri, veidosies ūdenszari. Īpaši tas vērojams ābelēm, kuras spēcīgi apzāģē, atstājot dažus horizontālus zarus.
Ja sākts veidot koka vainagu, to uzmana katru gadu – sezonā vairākas reizes.
Piemēram, pavasarī apzāģētai ābelei saaugušie ūdenszari ap Jāņiem būs kā zāle – mīksti un viegli noplūcami. Tad apiet dārzu un viegli, bez pūlēm nobrauka šo lieko apaugumu.
Izvērtē situāciju
Ja nav pieredzes koku vainagu veidošanā, var rīkoties šādi. Vispirms rūpīgi apskata koku. Kā pirmos droši nozāģē atlūzušos, nokaltušos zarus. Tad likvidēšanai nežēlo tos, kas aug uz vainaga iekšpusi. Izzāģē arī ūdenszarus – garās pīckas, kas izaug no resnākajiem horizontālajiem zariem un strauji vertikāli tiecas augšup.
Izzāģē, vainagu samazinot pamazām – katru gadu nedaudz. Jo lēnāk tas notiks, jo mazāks stress būs kokam. Ja izzāģē lielu daudzumu, ābele strauji mēģinās atjaunoties vecajā apjomā.
Vienā reizē ieteicams nozāģēt ne vairāk kā ceturtdaļu no kopējās zaru masas.
Ņem vērā!!!
Jo zari vainagā lēzenāki – ap 90 grādu leņķī, jo lielāka uz tiem būs raža.
Zarus zāģējot, griezumu cenšas veidot pēc iespējas taisnākā leņķī, lai brūce būtu mazāka, – šķērsgriezums veidojas apaļš, nevis ovāls. Zāģē tā, lai nepaliktu stumbeņi.
