Ierīcei ir zinātnisks potenciāls 0
Gan tomātu, gan paprikas mērījumi likās ticami, tāpēc nācās lūgt speciālistu palīdzību, vai mazā un ņiprā, tomēr samērā lētā ierīce nemānās. Devos uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomisko analīžu zinātnisko laboratoriju, kur mani sagaidīja profesore Ina Alsiņa, lektore Laila Dubova un jaunā agronome Daiga Sergejeva.
Izrādās, laboratorijā strādā ar līdzīgu aparātu manam “Parrot”. Atšķirība ir cenā – laboratorijas ierīce ir dārgāka, taču tā tomēr mums parāda ļoti precīzus mērījumus. Kamēr “Parrot” darbojas, izmantojot “divas kājas”, kuras atrodas augsnē, vecākais laboratorijas aparāts apveltīts ar vadu, kuram galā ir “trīs kājiņas”. I. Alsiņa sacīja, ka ar divām kājām varētu būt par maz pilnīgi precīzu mērījumu veikšanai. Tomēr pārbaudot laboratorijā augošās pelargonijas augsni, secinājām, ka atšķirības ir minimālas – augsnes temperatūra abām ierīcēm atšķīrās par vienu grādu, mitrums – par 4%, bet saules gaismas rādījums bija tāds pats. Tā kā elektrovadītspējai nepieciešamas 24 stundas, paļāvāmies uz ierīces godaprātu, ka tā nemelo.
I. Alsiņa norādīja, ka viņai mazā ierīce patīk un mājas apstākļos tā būtu gana laba, tomēr uzskata, ka “Bite” ar ierīci ir nokavējusi apmēram 4 – 5 gadus, jo atceras, kā kolēģe no ārzemēm pirms dažiem gadiem ar sajūsmu atveda līdzīgu ietaisi. Kā būtisku plusu I. Alsiņa minēja paziņojumus, kuri nāk uz tālruni, ziņojot par negatīvām pārmaiņām auga augsnē. Gan profesore, gan D. Sergejeva sacīja, ka saredz šādu aparātu potenciālu pētījumos, taču būtu jāpiestrādā pie datu precizitātes. “Izdevīgi, ka dati uz tālruni nāk nemitīgi un nav jāapstaigā katrs augs,” norādīja speciālistes.
To, kāds augsnes stāvoklis ir nepieciešams attiecīgajam augam, lietotne un ierīce saprot, izmantojot bagātīgo informāciju, kas norādīta pie katra auga. Taču vai norādītā informācija ir precīza? I. Alsiņa apstiprināja, ka rakstītais ir ļoti aptuvens, taču lielās līnijās arī norādītajā informācijā kļūdu nav.
