Ērkšķogu krūmus pavairo ar noliekšņiem, aprausumiem vai spraudeņiem, lai arī spraudeņi ne vienmēr labi attīstīs jaunās saknītes. Spraudeņus iegūst rudenī no jaunajiem zariņiem. Gatavojot spraudeņus, ieteicams saglabāt divgadīgās koksnes „pēdiņu” kas uzlabo apsakņošanās rezultātus. Mājas apstākļos, veidojot spraudeņus, no 15 cm garā spraudeņa galiņa nogriež aptuveni 6-7 cm un no tā apakšdaļas noņem pumpuriņus, galā atstājot vien 3 – 4 pumpuriņus. Konteinerā vai podiņā ieber augsni un izdobj 15 cm dziļu bedrīti, kuras apakšā ievieto nedaudz smilts. Spraudeņus ievieto bedrītēs tik dziļi, lai virs augsnes virsmas būtu 2 – 3 pumpuriņi, bet atstatumam starp katru spraudeni jābūt 8 – 9 cm. Līdz nākamajam rudenim tiem vajadzētu attīstīties ar pietiekamu sakņu sistēmu, lai tos varētu izstādīt dārzā. Audzējot konteineros vai podiņos, jārauga, lai augam ir pietiekams mitruma daudzums. 0
Ja krūmam ir slikta gaisa cirkulācija, to var nomākt miltrasa – balti, pūderveidīgi plankumi, kas skar auga lapotni, zariņus un arī ogas. Miltrasa var veicināt kroplīgus jaunos zariņus. Konstatējot šo slimību, ir jāapgriež skartās krūma daļas un pats krūms jānomazgā ar vieglu sodas un ūdens maisījumu. Bieži vien izmanto arī ar ūdeni atšķaidītu kumelīšu uzlējumu. Lai izvairītos no miltrasas, ieteicams izvēlēties pret to izturīgas ērkšķogu šķirnes. Cits nelāgs kaitēklis ir zāģlapseņu kāpuri, kas īsā laikā var krūmam nodarīt lielu kaitējumu. Kāpurus būs vieglāk pamanīt, un, tiklīdz tie redzami ložņājam pa ērkšķogu zariem, tie jānoņem. Citas nelaimes ogulāju, visticamāk, neskars, un rūpīgs saimnieks varēs baudīt ērkšķogu pilno vasaru un gādāt arvien jaunas un interesantas desertu receptes.
