Ērkšķogu krūmi ir lieli saulmīļi, tāpēc stādīšanas vietai jābūt pilnīgi saules ieskautai. Karsto vasaru saules gaisma jākompensē ar dāsnu laistīšanu (vēlams rīta pusē pirms karstās dienas saules), jo liels sausums krūmam var kaitēt. Ogulājs var neatkopties no sausuma radītajiem bojājumiem, kas savukārt var ietekmēt augļu ražu. Ja dārza saulainākie stūrīši jau aizņemti ar citiem sauli mīlošiem augiem, pastāv citas variācijas šī ogu krūma vietas izvēlei – tos var izstādīt vienkārši pagalmā daļēji saulainā vietā, tuvu ēku sienām (vislabāk rietumu pusē, lai tam piekļūtu iespējami daudz saules gaismas) vai veidot kā dzīvžogu. Vēlams, lai izvēlēto vietu neskar ne spēcīgi, karsti vēji, ne salnas, un aukstajā sezonā dobē nevajadzētu uzkrāties ūdenim. 0
Augsnei jābūt mitrai un labi drenētai, ar pH līmeni 6,0 – 7,0. Kad izvēlēta auga ideālā „mājvieta”, krūmu izstāda vai nu pirms vai pēc ziemas – ja vien zeme nav sasalusi (konteineros nopērkamos stādus var stādīt visa gada garumā). Bedre jāizrok atbilstoši auga izmēram, atstatumam starp katru krūmu jābūt vismaz 1,5 m. Lai nodrošinātu pietiekamu mitrumu, augsnes virskārtu var nomulčēt, pēc nepieciešamības mulčas kārtu atjaunojot visa gada garumā. Mulča var sastāvēt no dārza komposta, skaidām, mizām un dažādiem citiem lielu gabalu organiskiem materiāliem. Jāizvairās no mulčas piespiešanas tuvu auga stumbram. Ja ir vēlme eksperimentēt, augu var audzēt arī podiņā – tad būs nepieciešams vismaz 35 – 40 cm plats podiņš. Tomēr jārēķinās, ka šai audzēšanas metodei būs vajadzīga vēl intensīvāka laistīšana.
Agrā pavasarī, kad zeme atkususi, var veikt jauno krūmiņu izstādīšanu, kā arī jau esošo krūmu augsnes bagātināšanu ar organiska sastāva mēslojumu. Martā veicama mulčas slāņa atjaunošana, un jau maijā jālūko, vai nav nepieciešams paretināt krūma zariņus. Izgriež sausos zarus, zarus kas noliekušies līdz zemei, vai nu izgriež, vai atstutē, apkārt visam krūmam izveidojot sētiņu-balstu. Koriģē arī krūma biezumu, jo pārāk sabiezējis krūms sliktāk ražo un ogas ir mazākas. Tāpēc arī vainagā izgriež liekos jaunos zarus, atstājot vien pāris, kas ar laiku kalpos veco nomaiņai. Apgriešana sekmēs pilnīga krūma vainaga augšanu un veicinās gaisa cirkulāciju, kā arī ļaus saules gaismai vieglāk piekļūt krūma dziļumiem un palīdzēs krūmam sakopot savus spēkus augļu attīstīšanai. Sākoties gada karstajai sezonai, jāplāno regulāra laistīšana – to veic no rītiem, lai lapotnei ir pietiekami daudz laika apžūt. Laistīšana palīdz arī ierobežot iespējamās krūma slimības. Ja laistīšana bijusi reta un pēc ilga sausuma perioda augs tiek ļoti bagātīgi aplaistīts vai arī iestājies ilgstošs lietus periods, rezultāts būs redzams ogās – tās var pārplīst vai nopūt. Pareiza laistīšana palīdz izveidoties lielām, vizuāli skaistām un garšīgām ogām. Lai sekmētu pilnīgu ogu nobriedināšanu un izvairītos no iespējamu slimību rašanās, ogulājam nepieciešams kālijs. Mēslošanai var izmantot sabalansētu mēslojumu, kura sastāvā var būt papildus kālijs un magnijs.
Sākoties ogu veidošanās laikam, krūmu ieteicams pārklāt ar tīklu, jo ogas garšo arī putniem un kāpuriem, turklāt tīkla galus vēlams nostiprināt ar kādu smagumu, lai izmanīgākie putni nevarētu ielavīties zem tīkla. Ir ļoti svarīgi laikus novākt jau gatavās ogas, citādi pārējās izaugs sīciņas un tiks zaudēta liela daļa gardo ogu labuma. Kamēr tiek novākta raža, cita papildus kopšana nav nepieciešama. Augustā pēc pēdējās ražas jāraugās, lai ap ogulāju ir pietiekama mulčas kārtiņa, kas uztur augam nepieciešamo mitro vidi. Septembris ir lielisks laiks, lai izstādītu jaunus krūmus vai iepriekš pavairotos stādiņus – to var darīt līdz pat novembrim jeb brīdim, kamēr zeme nav sasalusi un nav pārāk mitra. Ziemā var novākt krūma atmirušos zariņus, bet pārējo auga vainagu likt mierā līdz pavasarim vai arī apgriezt. Pavasara sākumā ieteicams apgriezt vairumu zariņu, atstājot neskartus 4 – 6 vecākos zarus, lai uz tiem būtu pāris pumpuriņu. Tas veicinās jauno zariņu attīstīšanos uz vecajiem un jauno zaru augšanu. Zariņi, kas sasnieguši četru gadu vecumu, jāizgriež pavisam.
