Netic Jūrmalas nesavtīgajai vēlmei pārņemt Bulduru Dārzkopības vidusskolu 6
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bez Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) piekrišanas virza izskatīšanai valdībā lēmuma projektu par Bulduru Dārzkopības vidusskolas (BDV) nodošanu Jūrmalas pašvaldībai. Tā pēc pozitīva lēmuma iegūtu savā īpašumā arī daudzu miljonu eiro vērtos valstij piederošos nekustamos un zemes īpašumus, ko skola apsaimnieko un iznomā.
Profesionālā izglītība, ko apgūst Bulduros, ir valsts pārziņā. BDV ir vienīgā profesionāli tehniskā vidusskola Latvijā, kas gatavo vairāku arodu meistarus. Kāpēc lēmumu gatavo bez konsultēšanās ar nozaru organizācijām un nozares, lasi, Zemkopības ministriju? Pirms desmit gadiem līdzīga rīcība izraisīja plašu BDV audzēkņu un skolotāju protestu, kā rezultātā Saeima izveidoja skolai īpašu likumu, piešķirot tai valsts kapitālsabiedrība statusu.
BDV valsts kapitāla daļas turētāja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa teic, ka šoreiz esot nepieciešams steidzami lemt par BDV tālāko darbību. Viņa atgādina – pērn skola darbojusies ar aptuveni 43 000 latu zaudējumiem, novembrī nav spējusi nomaksāt VID nodokļu parādus.
IZM lēmuma projekts satraucis lauksaimniekus. Viņi vērš uzmanību uz Jūrmalas domes iespējamo ieinteresētību pārdot skolai piederošos vērtīgos nekustamos īpašumus, tas pārtrauktu pilnvērtīgu mācību programmu īstenošanu, nevis attīstīt mācību programmas un rosināt BDV izaugsmi. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis vakar nenoliedza – visi zemes īpašumi skolai nav vajadzīgi, vienlaikus uzsverot pašvaldības ieinteresētību izglītības attīstīšanai senajā kūrortpilsētā.
Pēc dārzkopju, augļkopju un stādu audzētāju iniciatīvas vakar ieinteresētās puses, izņemot IZM pārstāvjus, tikās pie zemkopības ministra Jāņa Dūklava. Ministrs pēc tikšanās uzsvēra – ja piepildoties pašvaldības iecerētais skolas nākotnes redzējums, tad viņš saredzot tai labākas izaugsmes iespējas, nekā atrodoties IZM valdījumā.
Jūrmalas mērs G. Truksnis skolas pārņemšanu nosauca par “‘pilsētas goda lietu”. Viņš arī norādīja uz IZM līdz šim ne pārāk veiksmīgo sadarbību ar BDV, tādējādi skolai iekrājušies lieli parādi. G. Truksnis uzskata – skolā par valsts naudu ir jāpabeidz sāktie projekti, valstij jāturpina maksāt skolotājiem algas. Savukārt Jūrmalas dome esot ieinteresēta BDV izveidot kurortoloģijas mācību programmu un rosināt skolas izaugsmi.
Uz “LA” jautājumu, vai dome nav ieinteresēta daudzu desmitu miljonu eiro vērto skolas īpašumu pārdošanā, Jūrmalas mērs atbildēja, ka 95% no šai valsts kapitālsabiedrībai piederošo īpašumu esot jāpaliek skolas rīcībā. Paskaidrošu, ka 2005. gadā, kad aktīvi darboņi pretendēja uz skolai piederošo zemi, Saeima pieņēma likumu “Par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru dārzkopības vidusskola”, tās kapitāla daļām un nekustamajiem īpašumiem”. Šajā likumā teikts, ka skola ir valsts kapitālsabiedrība, tās kapitāla daļas nav atsavināmas un privatizējamas, tāpat kā pieci tās pamatkapitālā ieguldītie nekustamie īpašumi. Tātad arī patlaban skolas juridiskā statusa maiņai vajag Saeimas lēmumu.
Skolas iepriekšējais direktors Andris Tukris 2000. un 2001. gadā uz 50 gadiem noslēdza zemes nomas līgumus par zemu nomas maksu, iznomājot vairāk nekā pusi no tolaik skolai piederošās zemes Babītes pagastā. 2004. gadā konkursa kārtībā ieceltajam direktoram Aivaram Griķim vairākus līgumus izdevās pārslēgt un nomas maksu celt. Tomēr, kā norādīts IZM pērn veiktajā audita ziņojumā, aptuvenas aplēses rāda – ik gadu par zemes nomu skola varētu saņemt par 22 000 eiro vairāk.
Asociācijas “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš uzsver – IZM bija jākonsultējas ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām tāpēc, ka tieši uz šīs nozares cilvēkiem lēmums attiecas visvairāk.
Pavirši vērtējot 496 139 eiro lielās BDV īstermiņa maksājumu saistības, var rasties iespaids par treknu dzīvošanu un, iespējams, nesaimniecisku rīkošanos ar naudu. Tomēr tā nav. “Buldurus” līdz šai situācijai novedusi pilnsabiedrība “Uni Būve” un a/s “Privatbank”. “Uni būve” bija siltumnīcas būvnieks un būvniecības laikā kļuva maksātnespējīga. Savukārt “Privatbank” uzskatīja – tai nav jāpilda noslēgtais būvniecības garantijas līgums un neatlīdzināja skolai aptuveni 200 000 eiro. BDV par šo naudas summu jau uzvarējusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Parāds veidojas no tā, ka skola mācību siltumnīcas būvniecībai vajadzīgo naudu bija spiesta aizņemties Valsts kasē. Latgales apgabaltiesa šā gada 9. maijā piesprieda “Privatbank” skolai maksāt 216 000 eiro lielu parādu saistībā ar būvnieka SIA “Info būve” skolas ēkas renovācijas neveiktajiem darbiem. Juristiem par šīs nau das atgūšanu šaubu nav, jautājums ir par termiņu.
Tomēr skaidrs arī tas, ka nākamajos gados skola ar valsts dotāciju, aptuveni 300 000 eiro pašu ieņēmumiem, kur 8% veido naudas ienākumi no saimnieciskās darbības, iztikt nevarēs. Kā norādīts IZM audita ziņojumā – iemesls ir siltumnīcas uzturēšanai ik gadu vajadzīgie 120 000 eiro, nepietiekamā skolas noslodze – BDV vietas ir 1000 audzēkņiem, faktiski mācās 366.
BDV ir arī izveidojies aptuveni 91 000 eiro parāds “Latvijas gāzei”, 12 934 eiro parāds “Latvenergo”, 5235 eiro parāds “Jūrmalas ūdenim” un vēl vairāki īstermiņa parādi. Par tiem jānorēķinās bez kavēšanās, tomēr naudas nepietiek. BDV jurists, zinātņu doktors Ilgonis Kļaviņš nepiekrīt, ka par parādu veidošanos atbildīgs būtu skolas direktors: “Skolas labas pārvaldības problēma ir valsts kapitāla daļas turētāja attieksmē pret objektīvām problēmām, pilnīga profesionāla nekompetence un nepieļaujama izvairīšanās no lēmumu pieņemšanas un savu pienākumu izpildes dalībnieku sapulcē.” BDV krīzes laikā valsts dotāciju samazināja gandrīz par 50%, patlaban tā nav atjaunota. IZM ziņojumā norādīts – šajā gadā skolai nepietiks aptuveni 175 000 eiro. Ieskaitot ilgtermiņa kredītsaistības, BDV ir vajadzīgi 796 000 eiro.
S. Liepiņas pārmetumi par mācību kvalitāti dārzkopības speciālistiem šķiet nepamatoti. Par mācību kvalitāti liecina, piemēram, audzēkņu veiksmīgā piedalīšanās Eiropas Dārzkopju biedrības rīkotajās sacensībās. Uzmanības vērts ir arī fakts, ka par Igaunijas labāko dārznieci atzīta BDV absolvente. Gundega Lināre, LLU docente, uzsver: “Tā ir skola ar izcilu mācību bāzi, skolu beigušie un universitātē nonākušie audzēkņi ir galvas tiesu pārāki par saviem vienaudžiem. Skolas pedagogi aizvien cenšas apgūt jaunākās atziņas. Nav prāta darbs atdot skolu sliktu slavu ieguvušajai Jūrmalas domei, kam arī es neticu. Tā skolu izdzenās, izveidos tajā superklases viesnīcu.”
Varbūt nav jāuztraucas, ka speciālistu gatavošana valstij vairāk maksā? BDV direktors Aivars Griķis uzsver, ka vissvarīgākais ir nodrošināt BDV izaugsmi. Jūrmalas dome savu lēmumu pieņēmusi, neizpētot skolas finanšu situāciju, tāpēc vēlmei pārņemt skolu droša seguma nav.
BDV un lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji norāda – BDV labajai slavai Latvijas sabiedrībā un tātad arī skolēnu vēlmei turpināt šajā skolā mācības noteikti par labu nenāk centieni mainīt skolas statusu ar mērķi, iespējams, slēpt neprofesionālus lēmumus vai nākotnē īstenot īpašuma pārņemšanas shēmas.
Valdības vērtējumam situāciju BDV iecerēts nodot 16. jūnija sēdē. Ir skaidrs – papildu atbalsts skolai noteikti būs vajadzīgs. To var iegūt arī no kāda valstij piederoša un skolas apsaimniekota nekustamā īpašuma pārdošanas.
Uzziņa
Bulduru Dārzkopības vidusskola
* izveidota 1910. gadā kā “Bilderliņu dārzkopības mācību iestāde. Vasaras kursi ar praksi”, dibinātājs Ķeizariskās Krievijas Dārzkopības biedrības Rīgas nodaļa,
* iegūstamās kvalifikācijas klātienē: dārznieks, parka dārznieks, ēdināšanas pakalpojumu speciālists, floristikas speciālists, viesnīcu pakalpojumu speciālists, parka dārznieks, dārzkopis stādu audzētājs, bārmenis. Neklātienē: parka dārznieks, floristikas speciālists, dārzkopis stādu audzētājs,
* kopējās zemes platības 142,62 ha, tostarp Babītes pagastā 116,5 ha – no tiem 39,5% apsaimnieko skola.
