Dārzkopji nokļuvuši izmaksu gūstā un nezina, kā turpmāk strādāt 11
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Biedrība “Latvijas Dārznieks” aplēsusi, ka dārgo energoresursu dēļ ne visas dārzniecības nākamgad darbu turpinās. Jau tagad zināms, ka Mārupē tiks likvidētas 80. gados celtās siltumnīcas aptuveni četru hektāru platībā, jo tās vairs neatmaksājas uzturēt. Arī citi dārzkopji skrupulozi rēķina, vai un kā turpmāk strādāt. Biedrības “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš stāsta, ka iepriekš siltumnīcās dārzeņi gatavojās līdz oktobra vidum vai beigām, bet šogad jau septembrī daļa darbus pārtrauca. Iemesls – straujš energoresursu cenu pieaugums.
Tie uzņēmumi, kas siltumnīcu vajadzībām paši saražo elektrību un siltumu, iesākto turpinās, bet citi jau pārdomā, vai pilnībā neatteikties no dārzkopības, saka J. Bērziņš. Savukārt pircējiem šī ziņa nozīmē, ka ziemā vietējo gurķu un tomātu varētu būt krietni mazāk un to cena krietni augstāka. Un, ja nepietiek jau ar šo sarežģījumu, tad seko arī otrs – audzētāji spiesti skrupulozi rēķināt izmaksas un kalkulēt, vai ar pašreizējām produkcijas cenām atmaksāsies izaudzētā uzglabāšana ziemā.
Kritisks stāvoklis
Jau septembra vidū “Latvijas Dārznieka” valde informējusi Zemkopības ministriju (ZM) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) par kritisko situāciju nozarē. “Ražošanas līdzekļu, bet īpaši energoresursu sadārdzinājuma dēļ grūti saražot produkciju par konkurētspējīgām tirgus cenām, īpaši segtajās platībās. To vēl pastiprina vāji kontrolēta lētu dārzeņu ieplūšana tirdzniecībā, parasti no valstīm ar labi atbalstītu ražošanu,” teikts vēstulē, ko parakstījis biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.
Lielajos siltumnīcu kompleksos Latvijā šobrīd apsildei izmanto dabasgāzi, un diemžēl ne tikai cenas, bet arī tās piegāžu noteikumu dēļ siltumnīcas ir pārtraukušas apkuri – tātad arī ražošanas sezonu. Dažas saimniecības apsver iespēju samazināt arī ražošanas platības. Bērziņš uzsver, ka ziemas periodā siltumnīcas svarīgi pasargāt ne tikai no pārāk lielas sniega segas uz jumta, bet arī no apkures cauruļu aizsalšanas, tāpēc svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktu ūdens cirkulāciju apsildes sistēmā. Tas savukārt ir saistīts ar lielu elektrības patēriņu.
Nopietns elektrības patēriņš nepieciešams arī tehnoloģisko procesu nodrošināšanai – automātiskai klimata kontrolei, vēdināšanai un citām darbībām. Svarīga arī izaudzētās produkcijas šķirošana un pārstrāde, lai pilnvērtīgi izvērtētu izaudzēto ražu. Lauku dārzeņu galvenajām kultūrām – kāpostiem, burkāniem, bietēm – ir šogad padevusies laba raža, tās novākšana un novietošana uzglabāšanai notiks oktobrī un pat novembrī, tādēļ uzņēmējiem jāizšķiras, kādu apjomu nolikt ziemas glabāšanai noliktavās, jo vajadzīgā mikroklimata nodrošināšana saistīta ar lielu elektrības patēriņu, bet kādu censties ātri pārdot.
Lūdz fiksēt cenu
Lai dārzeņu audzētāji varētu plānot savu darbu, biedrības vadītājs rosināja noteikt fiksētu elektrības cenu no 1. oktobra līdz nākamā gada 1. maijam dārzeņu un kartupeļu audzētājiem, paredzot kontrolējamu uzskaiti segtajām platībām, dārzeņu un kartupeļu glabātavām ar pirmapstrādi un saimniecību vai ražotāju organizāciju pārstrādes punktiem. Šāds priekšlikums iesniegts arī Zemkopības ministrijā.
LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe atzīst, ka pagaidām nekāda lēmuma par atbalstu dārzkopības saimniecībām nav. Pirms Saeimas vēlēšanām gan notikušas vairākas sanāksmes, tostarp arī ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, bet verdikts ir skaidrs – lauksaimniecība kā primārā ražošana nav to nozaru skaitā, kas varētu kvalificēties atbalsta saņemšanai.
“Valdība pieņēma lēmumus par diviem atbalsta instrumentiem. Viens – par atbalstu energoietilpīgiem uzņēmumiem, kur mums izdevās panākt to, ka dažas pārstrādes nozares iekļāva atbalstāmo skaitā, taču primārai lauksaimnieciskajai ražošanai tika liegta iespēja pretendēt uz šo atbalstu. Arī otrā pasākumā – atbalsts ieguldījumiem, lai mazinātu krīzes radītās sekas, – lauksaimniecība nekvalificējas,” skaidro Jānis Irbe. Taču bažas par lauksaimniecisko ražošanu ir lielas.
Jau tagad vairāki lieli dārzkopības uzņēmumi pauduši plānus mainīt darbības virzienu, pārkvalificējoties no dārzkopības uz graudkopību. “Tie būs lielie uzņēmumi, kuru platības mērāmas simtos hektāru, un tas satrauc. Turklāt pastāv risks, ka šādā veidā tiks pazaudēta svarīga infrastruktūra, jo ziemā, nekurinot siltumnīcas, zem sniega svara tās var sagāzties,” pauda Irbe.
Viņš piebilda, ka ir bažas arī par citām nozarēm – putnkopību, cūkkopību, piena pārstrādi, kur ražošanas izmaksas neadekvāti pieaugušas, bet produktu cena veikalā netiek tām līdzi. LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks jau tuvākajā laikā cer tikties ar ZM vadību, lai runātu par šo problēmu risināšanu.
Sola nodrošināt
Tikmēr iedzīvotāji jautā – vai vietējie gurķi un tomāti ziemā būs pieejami, kā tas pēdējos gados bija ierasts. SIA “Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns mierina, ka veikalu plauktos dārzeņi būs arī ziemā, neskatoties uz izmaksu kāpumu. Tā kā “Getliņi EKO” paši ražo arī siltumu un elektrību, tad resursu cenu kāpums šo uzņēmumu ietekmē mazāk un “tas nav tik sāpīgs, lai mēs beigtu ražot”. Turklāt uzņēmums iepriekš īstenojis divus projektus, ieviešot ekonomiskāku LED apgaismojumu siltumnīcās un rekuperāciju, kas ļauj ekonomēt siltumu un elektrību.
“Energoefektivitātē esam ieguldījuši vairāk nekā divus miljonus eiro, un tas mums ļaus noturēt iedzīvotājiem draudzīgu gatavās produkcijas cenu,” saka Stirāns. Viņš cer, ka gurķu un tomātu cena ziemā noturēsies iepriekšējā līmenī. Ja arī nāksies ko mainīt, tad pieaugums nebūšot liels. Arī “Mežvidu” tomātu ražotāja SIA “Latgales dārzeņu loģistika” valdes loceklis Edgars Romanovskis cer, ka izmaksu kāpuma dēļ ražošana nebūs jāpārtrauc. Tiesa, viena ES līdzfinansēta projekta realizācijai būs jālūdz pagarinājums.
