RTU zinātnieku pētījuma secinājums: Dārzkopības kūdru ilgtspējīgi aizstāt nevar 6
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku veiktajā pētījumā “Kūdras ražošana dārzkopībai Latvijas kontekstā: ilgtspējas novērtējums, izmantojot “Life Cycle Analysis modelēšanu”” noskaidrots, ka kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā esot līdz pat septiņām reizēm mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā Eiropas Savienībā biežāk izmantotajām dārzkopības substrātu alternatīvām.
Pētījuma zinātniskā publikācija oktobrī publicēta vienā no ietekmīgākajiem zinātniskajiem žurnāliem pasaulē vides zinātnēs “Journal of Cleaner Production”. Pētījums veikts, balstoties uz kūdras substrāta dzīves cikla analīzi vienā no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem “Laflora”.
Šobrīd līdz pat 86% no ES izmantotajiem pārtikas, koku stādu un dekoratīvo augu audzēšanas substrātiem izmanto tieši augsnes bagātinātājus no kūdras. No šī apjoma apmēram trešdaļu veido Latvijā iegūtā kūdra. Lai arī jau ilgstoši notiek alternatīvu meklēšana kūdras substrātu aizstāšanai, ar to diez cik labi nav veicies.
RTU pētījumā izvērtēta dārzkopības kūdras substrāta un biežāk izmantoto alternatīvu – kokosšķiedras un minerālvates substrātu – ietekme uz cilvēka veselību, klimata pārmaiņām, resursiem un ekosistēmas kvalitāti. Lielākā kopējā vides ietekme esot kokosšķiedras substrātam ar 48,51 mPt (milliEcoPoints – starptautiski izmantots ekoloģisks rādītājs), kam seko minerālvates substrāts ar 10,6 mPt. Kūdras substrāta rādītājs esot tikai 6,79 mPt, un tas nozīmē, ka kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā ir pat septiņas reizes mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā kokosšķiedras substrātam un pusotru reizi mazāka nekā minerālvates substrātam.
Izrādījies, ka kūdrai ir labākie rādītāji arī substrātu radīto SEG emisiju salīdzinājumā jeb ietekmē uz globālo sasilšanu: kokosšķiedras substrāta radītās emisijas uz 1 m3 substrāta sasniedz 47 kg CO2 ekvivalenta, minerālvates emisijas ir 32,1 kg CO2 ekv., bet kūdras substrāta emisijas – 20,2 kg CO2 ekv.
“Pētījums ļauj pamatot dārzkopības kūdras ieguves uzņēmumu ilgtspēju un vēlreiz apstiprina to, ka kūdra ir daļa no Eiropas Zaļā kursa, palīdzot sasniegt klimata neitralitātes mērķus. Kūdras substrātam nav piemērotu aizstājēju dārzkopībā. Pieņemot politiskus lēmumus Eiropā un tepat Latvijā, svarīgi ir balstīties zinātniskos pētījumos,” izteicies “Lafloras” vadītājs Uldis Ameriks.
