Dārziņš: Kazaņā ar sievu izstaigājām jaunības takas 0
Hokeja kluba Rīgas “Dinamo” kapteinis Lauris Dārziņš no KHL Zvaigžņu spēles Kazaņā atgriezās ar pozitīvām emocijām, ko pārvērta divos skaistos vārtu guvumos uzvarā pret Bratislavas “Slovan” (3:2).
Cilvēki gaida, ka jūs konferences pastarīšus uzvarēsiet pārliecinošāk, bet tā laikam dzīvē nenotiek.
Jā, paskaties uz Čerepovecas “Severstaļ” – ja skatāmies uz šo kalendāro gadu, viņiem ir vislabākie rezultāti līgā, septiņas uzvaras pēc kārtas. Komandas, kas ir tabulas lejā, sezonu sāka ar citu mērķi un uzskata, ka atrodas ne tur, kur vajadzētu, grib pabeigt uz pozitīvas nots, dažbrīd nospēlē avantūristiski, jo nav, ko zaudēt. Tāpēc spēles ir sarežģītas.
Vai tu skaties atlikušo kalendāru? “Dinamo” no 11 spēlēm trīs ir pret Minsku, divas – Bratislavu un vēl viena pret Čerepovecu. Tas ir labs kalendārs?
Protams, skatos un zinu, ar ko jāspēlē. Man ir pārliecība, ka, spēlējot savu hokeju, vajadzētu izcīnīt uzvaras, taču neskatos uz pretiniekiem un nerēķinu – tur būs divi punkti, tur – zaudējums. Paši Minskā zaudējām, tad nākamo spēli Sanktpēterburgā vinnējām, tā kā scenāriju grūti uzrakstīt.
Pret “Slovan” pirmais periods droši vien arī jums pašiem nepatika, lai gan noslēdzāt to ar 1:0. Ko pārtraukumā pamainījāt?
Nepatika pirmais periods, gribas vairāk spēlēt uzbrukuma zonā un radīt momentus. Sākumā tas diez ko neizdevās, arī pretiniekiem daudz nedevām, bet daži bīstami momenti tomēr bija pie mūsu vārtiem. Sapratām, kā viņi cenšas spēlēt aizsardzības zonā, mazliet pakoriģējām un otrais periods bija saturīgāks, lai gan mēs to zaudējām ar 1:2. Šodien atnāca atpakaļ kaut kas, kas neiekrita iepriekšējās spēlēs, kur dažās bijām labāki kā pretinieki, tomēr zaudējām.
Tu spēli šodien sāki kā centra uzbrucējs. Kā jūties šajā pozīcijā, esi jau iepriekš kādreiz spēlējis?
Kaut kad padsmit gadu vecumā bija, bet galīgi nav traki. Mūsu taktika ir aktīva, sēžamies pretiniekam virsū un tādējādi bieži arī malējiem sanāk spēlēt kā centram. Arī spēlējot pa malu, gan es, gan citi uzbrucēji, bieži nokļūst situācijā, kad jānospēlē kā centram. Tāda ir mūsu taktika un nav nekas traģisks.
Bratislava šosezon ir tavi klienti – divās spēlēs 4+2.
Jā, veiksmīgi pret viņiem iet. Nekāda speciāla maģija nav, gribētos katrā mačā tāpat. Īstenojam savas iestrādnes kā maiņa, komanda un tad jau ir arī kādi atlēcieni, patīkami, ka šodien man gadījās. Tas ir vislabākais, ka vinnē spēli, gūsti vārtus.
Pirms pēdējā iemetiena, šķiet, biji vienīgais spēlētājs, kas nenomainījās. Treneris teica, lai paliec laukumā, jo varbūt būs iespēja trešo ripu iemest tukšos vārtos, vai pats teici, ka ir spēks, paliksi?
Treneris uzsauca, kā jūtos, nebiju saēdies. Iepriekšējā nomaiņā Rihardam Marenim nesanāca laicīgi nomainīties, iespieda zonā un bija saguris. Droši vien sākumā (treneris) prasīja mūsu soliņam, kurš ir gatavs iet, tur bija smagas iepriekšējās maiņas. Tā kā es jutos normāli, mani atstāja laukumā un esmu tikai pateicīgs, ka liek priviliģētos brīžos, pozīcijās, arī vairākumā un mazākumā.
Cik emocionāla tev bija atgriešanās Kazaņā, kur savulaik pavadīji divas sezonas, uz tādu forumu kā Zvaigžņu spēle?
Nekas tāds. Izbaudīju šo Zvaigžņu spēli daudz vairāk kā pirmo (2011. gadā), kad biju jaunais un maz ko zināju, pirmie gadi līgā, viss tā – kas būs, kā būs. Tagad apmēram zināju, ir daudzi paziņas Kazaņā un spēlētāju vidū. Patīkami relaksēta atmosfēra, jautri, labs pasākums. Sieva arī bija līdzi. Man ir katru sezonu iespēja aizbraukt uz Kazaņu, bet viņai tā bija atgriešanās. Forši, pastaigājām pa jaunības takām.
Vai Metjū Majone arī tevi pārsteidza ar savu muzikālo priekšnesumu?
Jā, kompliments. Ļoti labs noslēpumu glabātājs, var stāstīt noslēpumus, jo zināja kādu laiku, ka sniegs šovu, bet es uzzināju 10, 15 minūtes pirms tā. Gribēju parunāt, viņš tāds satraukts, prasu, kāpēc ne savā ādā. Izrādās, ka tūlīt jāgriež ģitāra. Forši, malacis.
Vai tev arī ir kāds noslēpts talants?
Es jau Metjū lielījos, ka arī pāris dziesmas uz ģitāras māku notrinkšķināt. Draugi nodarbojās ar mūziku un pusaudža gados garāžā paspēlējām. Bet balss man nav un uz dalību šovos nepretendēju.
