Dārzeņus ziemai pasūta tagad 0
“Tu esi tas, ko tu ēd” – ar šādu pārliecību TV raidījumu vadītāja Anna Rozīte jau otro gadu pasūta dārzeņus, iesaistoties ekoproduktu tirgotāja “Dabas dobe” akcijā “Audzēsim kopā!”. Tās ietvaros līdz 18. jūnijam pilsētniekiem ir iespēja pasūtīt bioloģiskos dārzeņus un ražas laikā saņemt tos savās mājās, bet līdz tam attālināti arī pašiem piedalīties produktu izaudzēšanā.
Fotoattēli un reportāžas no dobēm visu vasaru būs pieejamas internetā, turklāt ikviens pasūtītājs aicināts četras projektā iesaistītās saimniecības apciemot arī klātienē. Laikus izdarītajiem pasūtījumiem “Dabas dobe” dos trīsdesmit procentu atlaidi, un tas nozīmē, ka bioloģiski audzētus dārzeņus šādi var iegūt par konvencionālās lauksaimniecības produktu cenu.
Cik tieši maksās kilograms kartupeļu vai burkānu, vēl nav zināms. “Dabas dobes” vadītāja Liene Brizga-Kalniņa skaidro, ka to kā katru gadu noteiks tirgus un laika apstākļi. Arī garantēt, ka izaudzētie dārzeņi būs lieli, gludi un skaisti, saimnieki nevarot, tomēr “Dabas dobē” allaž vadās pēc principa – klientiem jānodrošina simtprocentīga garantija – tāpēc, ja kāds pasūtītājs ar piegādāto nav apmierināts, produktus iespējams gan samainīt, gan saņemt atpakaļ par tiem samaksāto naudu. Pasūtot jāiemaksā simboliska sēklas nauda – santīms par kilogramu.
Audzē saskaņā ar dabu
Pērn akciju “Audzēsim kopā!” L. Brizga-Kalniņa uzsāka kā eksperimentu un atzīst, ka jau tūlīt interese par to bija liela. Pirmā projektā iesaistījās Tirzas pagasta bioloģiskā saimniecība “Avotiņi”, kam dārzeņus vairāk nekā trīs tonnu apjomā pasūtīja aptuveni simts pilsētnieku. Šogad par akcijas dalībniecēm kļuvušas arī “Mežpalejas” Ābeļu pagastā, “Vizbuļi” Penkules pagastā un bišu drava “Priežuklans” Madonas novadā, kas pilsētniekiem uz rudeni sarūpēs trīs veidu medu.
Šajā sezonā “Audzēsim kopā!” pagaidām saņēmusi 45 pasūtījumus, bet to dārzeņu un augļu apjoms jau pārsniedz četras tonnas. Pērnā gada nelielā klientu atsaucība iespējai apmeklēt saimniecības likusi “Dabas dobes” vadītājai apņemties šogad organizēt kopīgus braucienus pie zemniekiem un, iespējams, arī ravēšanas vai ražas novākšanas talkas.
Arī “Avotiņu” saimniece Ligita Zvirbule apliecina, ka savās mājās labprāt uzņemtu vairāk pircēju un veidotu ciešāku saikni ar viņiem, jo pilsētniekam tas sniedz daļiņu lauksaimnieka gandarījuma par izaudzēto, bet pašiem zemniekiem pamudinājumu audzēt vairāk un labāk. Turklāt “Avotiņu” sētā pieejama vesela lauku tūrisma programma ar iespēju ne vien iepazīt sakoptu saimniecību, kur labu dārzeņu garšu, izskatu un veselīgumu panāk tikai ar sentēvu metodēm, bet arī pavadīt laiku pie ūdeņiem, zvejot un doties izjādē ar zirgu.
L. Brizga-Kalniņa stāsta, ka klientam atvērta audzēšanas procesa mērķis ir vairot izpratni par to, kas ir bioloģiski audzētu produktu vērtība un kāpēc tie ir dārgāki.
“Bioloģisks produkts tiek audzēts bez mākslīgiem stimulētājiem vai kukaiņu indēm jeb, tautas valodā sakot, bez ķīmijas. Produkts radīts saskaņā ar dabu, pielāgojoties tās ritmiem un konkrētās vietas augsnes īpatnībām.
Ar ķimikāliju palīdzību, piemēram, burkānu varētu izsteidzināt, lai tas izaug ātrāk un lielāks, taču bioloģiski audzētais uzsūc daudz vairāk dabisko uzturvielu no zemes, ūdens, gaisa. Zemniekam šāda audzēšana ir krietni vien piņķerīgāka un riskantāka, jo, ja viena raža neizdodas vai to noēd kukaiņi, viņam tā vienkārši ir jānoraksta un jāaudzē nākamā,” viņa skaidro.
Jākļūst lētākiem
Cik tieši dārgāki parasti ir bioloģiski audzēti produkti, L. Brizga-Kalniņa nezina teikt, jo cenu atšķirība ir mainīga un atkarīga no produkta. Šādu tomātu vai zemeņu cena var būt pat divreiz augstāka nekā parastajām, tirgū nopērkamajām ogām. Viņa apliecina, ka pašlaik bioloģiskie produkti Latvijā ir pārlieku dārgi. Iemesls tam ir pagaidām pārāk mazais un neattīstītais šejienes ekoloģisko produktu tirgus.
Rietumeiropā, kur ekoloģisko produktu noiets ir krietni lielāks, tie ir tikai par 10 līdz 20% dārgāki nekā konvencionāli audzētie. Tirgotāja pauž cerību, ka jau drīz arī Latvijā bioloģiskā lauksaimniecība uzplauks un produktu cenas kritīsies, jo šeit tam ir ļoti labs potenciāls – 9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā ir sertificēta kā bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērota, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Trūkst vēl vienīgi novērtējuma sabiedrībā. “Pie mums iesakņojies priekšstats, ka viss, kas izaudzēts Latvijā, noteikti ir ekoloģisks, taču tas ir mīts. Starp parastu un bioloģiski sertificētu produktu ir atšķirība, jo arī šeit, tāpat kā ārvalstīs, lauksaimnieki jau sen lieto visdažādākos mākslīgos stimulētājus un kaitēkļu indes, tāpēc konvencionāli audzēts Latvijas dārzenis no importa produkta var arī neatšķirties,” stāsta projekta veidotāja.
“Dabas dobe” savu darbību sāka pirms vairāk nekā četriem gadiem ar dārzeņu piegādi mājās, bet šodien uzņēmumam jau ir arī savs ekoproduktu veikaliņš Rīgā, Miera ielā, vairumtirdzniecības bāze un tas piedāvā iespēju uzklāt ekoloģisku produktu uzkodu galdus. Mājas piegāžu klienti lielākoties ir pastāvīgi, un nereti tās ir jaunās māmiņas ar mazuļiem pirmajā dzīves gadā, kurus ņemt līdzi iepērkoties vēl ir par grūtu. Tirgotāja stāsta, ka pēc viņu pasūtījumiem var redzēt, kā bērniņi izaug.
Arī A. Rozītes ģimenē aug mazulis, un viņa apliecina, ka ir svarīgi, cik ilgi vien iespējams, sniegt bērnam tikai garantēti ekoloģisku un mājās gatavotu uzturu. “Audzēsim kopā!” viņai ir devusi unikālu iespēju mājās saņemt salīdzinoši lētus bioloģiski audzētus dārzeņus, turklāt izņemt tos pakāpeniski, jo dzīvoklī galvaspilsētā produktu maisus saglabāt nebūtu iespējams. TV raidījumu vadītāja nolēmusi arī atlicināt laiku, lai apciemotu kādu no zemnieku saimniecībām un iepazītos ar lauksaimniekiem personīgi. Šo iespēju izmantot viņa iesaka katram skeptiķim, kurš nosaukumu “bioloģisks” uztver tikai kā izkārtni, lai savus produktus pārdotu izdevīgāk.
Arī kola un šampanietis
Interesanti, ka nupat “Dabas dobe” uzsākusi pirmā pašu ražotā produkta – dzirkstošu bērzu sulu – tirdzniecību. Tas ir viegli gāzēts bērzu sulas dzēriens ar pavisam nelielu cukura un piparmētras piedevu atspirdzinošai un svaigai garšai, kas saglabājas no viena bērzu sulu laika līdz nākamajam. Dzirkstošo bērzu sulu pēc “Dabas dobes” pasūtījuma un ciešā sadarbībā ražojusi SIA “Kainaiži” Brantu pagastā, kur arī atrodas bērzu birzs, no kuras nākusi sula. Dzēriena gatavošanas tehnoloģija vairākus gadus pārbaudīta un testēta, līdz noslīpēta un atzīta par labu arī ražošanai. Šogad izgatavotas pirmās apmēram 2000 pudeles dzēriena, un tas būs pieejams gan “Dabas dobē”, gan atsevišķos restorānos un mazumtirdzniecības vietās. Dzirkstošas sulas labi derēs gan atspirdzinājumam vakarā pēc labas lauku pirts, gan skaistā ballē bezalkoholiskā šampanieša vietā.
Acīs krītošs produkts “Dabas dobes” klāstā ir arī “Bio kolas” kārbiņas. Daudzos tas raisot skeptisku smīnu – kā gan kola var būt ekoloģiska, taču veikalam nesot lielākos ienākumus. L. Brizga-Kalniņa skaidro, ka šis dzēriens tiešām ir gatavots no dabiskiem produktiem – tajā ir bioloģisks cukurs, iesala ekstrakts, citrona sula.
Izejvielas ir audzētas bez ķīmijas un arī dzēriena sastāvā nav nekādu mākslīgu piedevu, garšas pastiprinātāju vai krāsvielu. Bioloģiskajā kolā gan ir daudz cukura, tāpēc viņa neiesaka to lietot lielos daudzumos un katru dienu, taču svētku reizēs pa kārbiņai iedod arī pati saviem bērniem. “Mazie uz to ir kā traki, jo šī limonāde garšo un izskatās līdzīgi oriģinālajai. Kolas eksperti saka, ka pēc garšas to gandrīz nevar atšķirt no pepsikolas,” stāsta uzņēmēja.
Uzziņa Straupes pagasta “Eicēnu” saimnieki jau trešo gadu piegādā savus produktus ne tikai veikaliem, bet arī privātiem pircējiem. Katru ceturtdienas vakaru jau iepriekš sagatavotus dārzeņu grozus var saņemt veikalā “Ekovirtuve”. To saturu pasūtītāji iepriekš nezina. “Piedāvājuma “āķis” ir tajā, ka klienti saņem arī produktus, ko veikaliem neaudzējam, piemēram, pastinakus un sakņu selerijas,” skaidro “Eicēnu” saimniece Elita Reinharde. Arī jaunos lociņus un gurķus šie pircēji no saimniekiem saņem pirmie. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā saimniecība “Zaļais grozs”, kas apvieno ap 20 bioloģisko saimniecību no Nītaures, Skujenes, Līgatnes, Siguldas, Amatas un Vecpiebalgas pagastiem, dārzeņus un to pārstrādes produktus cilvēkiem piegādā uz mājām. Savu pasūtījuma grozu saturu klienti izvēlas paši no tā brīža piedāvājuma, ko saņem pa e-pastu. Pasūtījumus var izdarīt gan pa telefonu, gan e-pastā. Dārzeņus pilsētniekiem daudzi zemnieki regulāri ved arī paši. |
