Gudri padomi dārzeņu uzglabāšanai mainīgos laikapstākļos 0
Mārīe Gailīte, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā pēdējos gados ir uzbūvēts daudz jaunu modernu dārzeņu glabātavu, tostarp ar aukstuma kamerām. Nereti to īpašnieki paļaujas uz jau reiz ievadītiem iestatījumiem, bet pēdējās ziemas izceļas ar mainīgiem laikapstākļiem. Kā zināms, saglabāšanas procesu ļoti lielā mērā ietekmē paša produkta kvalitāte.
Glabātava nav slimnīca, tā nespēj uzlabot ievietoto augļu un dārzeņu kvalitāti, tā spēj vienīgi mazināt šīs kvalitātes pazemināšanos. Tāpat saglabāšanas procesu ietekmē glabātavas aprīkojuma stāvoklis un jauda, kameras izmēri, konteineru izvietojums un pašu konteineru konstrukcija. Šos faktorus nav iespējams mainīt tieši uzglabāšanas laikā, toties pastāv citas iespējas ietekmēt uzglabāšanas procesu.
Optimālā gaisa temperatūra lielākajai daļai ilgstoši uzglabājamo produktu ir tuvu 0 oC. Ja temperatūra ir augstāka, produkta kvalitāte strauji pasliktinās, tādēļ uzglabāšanas periods saīsinās. Tādiem jutīgiem produktiem kā baltie galviņkāposti mēdz uzturēt mīnus nulle grādu, proti, ap -0,5 oC. Tas var būt riskanti, jo kāpostu sasalšanas temperatūra, pēc holandiešu pētnieku datiem, atkarībā no šķirnes un ražas gada laikapstākļiem ir tuvu -0,8 oC.
Gaisa cirkulēšanas iestatīšana
Uzglabājot produkciju konteineros, vadās pēc gaisa temperatūras. Temperatūra konteinera vidū, kā arī vidējā produkta temperatūra vienmēr ir augstāka par gaisa temperatūru. Ja gaisa izplatīšanas un gaisa cirkulēšanas jauda (ventilatoru jauda) ir kārtībā, ir iespējams iestatīt temperatūru optimālā līmenī. Ja nav, temperatūru nākas iestatīt nedaudz augstākā līmenī, lai novērstu iespējamu produkta sasalšanu. Tādējādi produkts saglabāsies īsāku laiku, nekā būtu iespējams.
Lai ierobežotu temperatūras starpību līdz pieņemamā līmeņa 0,5 oC galviņkāpostiem un 1 oC burkāniem, ir nepieciešama pietiekama gaisa cirkulēšana. To nodrošina dzesētāju ventilatori. Kad produkta temperatūra ir sasniegusi uzglabāšanas temperatūru, šie ventilatori vairs nestrādā nepārtraukti. Izmērot gaisa temperatūru dažādās kameras vietās, var uzzināt, vai gaisa cirkulēšana ir pietiekama. Pievēršot tam uzmanību, ir iespējams būtiski ietaupīt elektroenerģijas patēriņu. Protams, nav standarta rekomendāciju visiem dzīves gadījumiem, jo produkta elpošanas intensitāte un mitruma izdalīšana atšķiras atkarībā no paša produkta un ražas gada apstākļiem.
Var iestatīt gaisa cirkulēšanu papildus dažas minūtes pēc atdzesēšanas perioda beigām. Ja ventilatoriem ir iespējams regulēt griešanās ātrumu, to varētu samazināt rokas režīmā, bet šī nav laba doma. Var gadīties, ka šādi tiks pazemināts ventilatoru ātrums arī dzesēšanas periodā, tādējādi samazināsies dzesēšanas jauda un gaisa kustības attālums. Ja ventilatori ar samazinātu ātrumu darbojas ārpus dzesēšanas perioda, apkārt konteineriem veidojas konstanta gaisa kustība. Tas būtu labi sīpoliem, kuriem vajadzīgs zems relatīvais gaisa mitrums, bet ne tiem produktiem, kuriem nepieciešams augsts gaisa mitrums.
Labas gaisa cirkulēšanas priekšnosacījums ir pareizs konteineru izvietojums kamerā. Proti, tā, lai gaisa kustībai nebūtu šķēršļu un tas spētu labi izplatīties visā kamerā. Praksē konteineru izvietošanā nereti tiek pieļautas kļūdas. To var kompensēt, palielinot gaisa cirkulēšanu vairāk nekā būtu vajadzīgs pie pareiza konteineru izvietojuma.
Atkausēšanas iestatīšana
Atdzesēšanas procesā gaiss iziet caur iztvaicētāju un mitrums kondensējas sniegā, tāpēc samazinās atdzesēšanas kapacitāte un gaisa kustība caur dzesētāju. Tāpēc var gadīties, ka gaisa plūsma netiek līdz kameras pretējai sienai, produkts kļūst siltāks, bet relatīvais gaisa mitrums pazeminās. Jo garāka ir glabāšanas kamera, jo lielāks risks, ka sekas būs katastrofiskas.
Tāpēc ir nepieciešama dzesētāja atkausēšana, ja sniega veidošanās dēļ gaisa kustība tiek apdraudēta. Atkausēt dzesētājus parāk bieži arī nav labi, jo tas kamerā dod papildu siltumu, ko nāksies izvadīt. Aplūkojot dzesētāju, var redzēt, vai ir jau pienācis laiks to atkausēt.
Atdzesējot produktu tūlīt pēc ievietošanas kamerā, dzesētājs jāatkausē biežāk (vairākas reizes dienā) nekā uzglabāšanas periodā. Tāpat, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulēšanu, parasti ir nepieciešams ilgāk darbināt ventilatorus, nekā tas ir vajadzīgs optimālās temperatūras uzturēšanai. Šis papildu ventilēšanas laiks vienlaikus nodrošina zināmu atkausēšanu bez kameras gaisa papildu uzsildīšanas.
Uzglabāšanas režīms
Daudziem moderniem dzesētājiem ir paredzēti iestatījumi atdzesēšanas režīms un uzglabāšanas režīms. Atdzesēšanas režīmā ir liela temperatūras starpība starp dzesētāja virsmu un kameras gaisu. Uzglabāšanas periodā šī temperatūras starpība ir mazāka. Tādējādi vienas dzesētāja stundas darbības laikā uz tā kondensējas mazāk mitruma.
Vienlaikus mazākas temperatūras starpības dēļ samazinās arī dzesēšanas spēja, tāpēc nākas ilgāk darbināt dzesētāju. Beigu beigās uzglabāšanas režīma dēļ mitruma zudumi ir tādi paši vai pat produktam nelabvēlīgi. Lai mazinātu dzesētāja darbības laiku (un reizē mitruma zudumus), ir vajadzīgs lielāks iztvaikotājs (ar nelielu temperatūras starpību starp gaisu kamerā un iztvaikotāja virsmu).
Vēdināšana
Tādiem produktiem kā kāļi, rutki, sakņu selerijas, burkāni un vitlufa cigoriņu saknes augstāka CO2 koncentrācija kameras gaisā paaugstina elpošanas intensitāti, tādējādi uz produktiem veidojas vizuāli redzami bojājumi. Lai to novērstu, jāseko, lai CO2 koncentrācija gaisā nepārsniegtu 1%. Daudz var panākt ar tādiem vienkāršiem līdzekļiem kā aizslēdzama caurule aiz iztvaikotāja un ventilācijas lūka sienā.
Lielās glabātavās, kur ir daudz kameru, mēdz izmantot vadāmu vēdināšanu, ar ko ir iespējams panākt ievērojami zemāku CO2 koncentrāciju līdz pat 0,4% (kā atmosfēras gaisā). Tas prasa lielāku gaisa plūsmu cauri kamerai (un vienlaikus papildu siltumu no āra siltos laika apstākļos), tāpēc nav racionāli. Ja CO2 koncentrācija gaisā ir 0,5% vai zemāka, nepieciešamā ventilēšanas jauda ir zema.
Roka uz pulsa
Kaut gan modernā uzglabāšanas tehnika ir ļoti advancēta, produkcijas uzglabāšanu nedrīkst izlaist no acīm. Kvalitātes zudumi uzglabāšanas perioda beigās mēdz rasties ļoti strauji.
Tāpēc svarīgi:
* nodrošināt pietiekami daudz temperatūras sensoru starp produktiem, lai varētu gūt objektīvu priekšstatu par temperatūras lauka sadali;
* vēl pirms produkcijas ievietošanas kamerā pārbaudīt temperatūras sensorus un atdzesēšanas iekārtu tehnisko stāvokli;
* uzglabāšanas temperatūras iestatījumiem jābūt iespējami tuvāk produkta optimālai uzglabāšanas temperatūrai;
* uzglabāšanas laikā mērīt temperatūras lauka sadali starp produktiem un šos datus izmantot, iestatot gaisa cirkulēšanu;
* apskatīt iztvaikotājus pirms atkausēšanas režīma iestatīšanas un nepieciešamības gadījumā rediģēt iestatījumus;
* nepietiekamas atkausēšanas rezultāti var būt graujošāki, nekā atkausējot biežāk nekā nepieciešams;
* kontrolēt CO2 koncentrāciju kamerā;
* regulāri pārbaudīt produkcijas kvalitāti.
