Kā izaudzēt tirgum derīgu brokoli. “Apīņu” modelis veiksmīgam dārzeņu biznesam 0
Bebrenes pagasta zemnieku saimniecības “Apīņi”saimnieks Mārtiņš Bogušs brokoļu un ziedkāpostu audzēšanai pievērsās 2012. gadā pēc atgriešanās no Skotijas, kur bija apguvis abu dārzeņu kultūru audzēšanas prasmes. Patlaban ziedkāposti aug sešu, bet brokoļi 11 hektāru platībā un turpinās ražot līdz pat novembrim. Dārzeņu laukus sausajā laikā ik dienu laista vismaz vienu reizi. Mārtiņš Bogušs un viņa mamma Elita Boguša intervijā stāsta par brokoļu un ziedkāpostu audzēšanas tehnoloģiju un saimniecības biznesa modeli, kā arī ieskicē sava uzņēmuma izaugsmes iespējas.
– Cik pavisam brokoļu un ziedkāpostu šķirnes audzējat?
Mārtiņš Bogušs: – Šogad četras brokoļu un trīs ziedkāpostu šķirnes. Kādreiz, meklējot vispiemērotākās šķirnes mūsu apstākļiem, mēģinājām astoņas šķirnes.
Mums ir brokoļu vasaras šķirnes ‘Naxos’ un ‘Fellow’, rudenī ražo ‘Eos’ un ‘Sirtaki’. Ziedkāpostu šķirni ‘Abeni’ stādām pavasarī, ‘Ferara’ audzējam vasarai, vākšanai rudenī audzējam ‘Escale’. Šajā gadā nedaudz palielinājām ziedkāpostu stādījumu platības, jutām, ka mums to mazliet nepietiek. Salīdzinājumam – kad sāku šo biznesu 2012. gadā, ar mammu divatā ar rokām iestādījām dārzeņus pushektāra lielā platībā. Saimnieks no Skotijas iedeva līdzi izmēģināšanai pamatīgu sēklas daudzumu. Safrēzēju dobes ar rokas frēzi, svīzdams ņēmos.
– Kā saimniecībā tikāt galā ar sausumu?
– Sausums dara savu. Lielākas platības, nekā mums ir patlaban, laistīt nespējam. Kopš maija sākuma līdz jūlija vidum nolija labi ja 20 milimetri lietus. Viss ir izaudzēts ar laistīšanu. Mums ir cauri plūstošs dīķis, tas ir nopumpēts tā, ka upe līdz tuvumā esošajai Bebrenei vairs neaiztek. Mokāmies. Lapas arī nesalapoja, kā vajag. Mēs pērkam sēkliņas, no tām siltumnīcā izaudzējam stādiņus kasetēs. Patlaban redzams, ka dārzeņiem nedaudz trūkst fosfora – tās ir karstuma, laistīšanas un sausuma sekas. Laistīšana nav tas pats kas lietus, kaut kas bloķēja fosfora uzņemšanu no zemes, vajadzēja dod fosforu caur lapām, vajadzīgo daudzumu neiedevām, tāpēc brokoļu galviņām ir nedaudz zilgana nokrāsa. Protams, visu kopējo kvalitāti tas ietekmē nenozīmīgi. Viens no diviem laistītājiem ir pirkts par ES atbalsta naudu. Vienam elektronika ir gudrāka nekā otram, to var palaist un apturēt ar mobilo tālruni. Līdzfinansējums bija 50%, viena laistītāja cena ir vairāk nekā 20 000 eiro (ar PVN). Kopējais šļūtenes garums vienam laistītājam ir 300 metri.Laistām laukus vismaz vienu reizi dienā.
– Pastāstiet par saimniecībā izmantoto abu kultūru audzēšanas tehnoloģiju.
Elita Boguša: – Pavasarī pirmajā plēves siltumnīcā ir ievietota krāsniņa. Katrā kasetes šūniņā ar kūdras substrātu liek vienu sēkliņu. Pērkam Aknīstē ražoto substrātu ar perlītu. Laistām reizi dienā; ja ļoti karsts – pat divas reizes dienā. Brokoļi izdīgst ceturtajā dienā pēc sēšanas. Trešā lapiņa tiem izaug aptuveni divās nedēļās. Kad izdīgst trešā ceturtā lapiņa, tad stādu nes ārā un stāda zemē. Ja stādus pārāk ilgi tur siltumnīcā, tie kļūst trausli un stīdzē. Protams, ārā ik otro trešo dienu ir jālej mēslojums. Izšķīdinām mucā bosfoliāru un lejam ar lejkannu. Vajag trīs stundas, kamēr visu šo daudzumu salaista. Brokolim ir skaisti stādiņi, ziedkāposts augot lokās. Dobē pie siltumnīcas stādi aug aptuveni divas nedēļas. Tad tos ar stādāmo mašīnu stāda laukā.
M. B.: – Sēšana un stādu audzēšana lielākoties sākas marta vidū. Sējam kasetēs parasti līdz Līgo svētkiem, pēdējās aprites kasetēs izaug līdz jūlija beigām, tad izstādām. Zaķi nāk baroties, kad stādi ir mazi. Visiem dzīvniekiem labāk patīk ziedkāposti. Zaķim ir raksturīgi, ka tas nograuž lapiņas un apēd sulīgo stāda kātiņu. Lapiņas saliek rindā. Izskatās, ka kāds nogriezis lapas un rindā salicis. Mums vienu gadu 2000 stādu noēda. Ziedkāpostus un brokoļus uz lauka stādām pamīšus. Stādīšanai izmantojam itāliešu stādāmo mašīnu. Miglojam un mēslojam abas kultūras vienādi. Atsevišķos laukos brokoļus un ziedkāpostus nestādām. Starp stādiem ir 42–46 cm attālums, starp rindām – 55 cm attālums. Dobes platums ir 1,25 metri. Platums starp traktora riteņiem ir 1,56 metri. Vispirms marķējam lauku, iedzenam gropi, lai frēze smukāk sēž. Pēc frēzes nāk stādītājs. Vispirms iefrēzējam minerālmēslus, tad stādām stādus. Vēlāk, kad stādi paaugušies, tos miglojam ar insekticīdu (atļauts divas reizes) un dodam lapu mēslojumu – galvenokārt trīs reizes. Nereti insekticīds ir nopūsts, tomēr vēlāk atkal tiek sacaurumotas lapas. Neko darīt! Augi ir veselīgi, tiem visa pietiek. Tiem patīk arī labi sastrādāta zeme. Mums frēze ir ar divām ķemmēm, pirmā ķemme visu rupjumu no augsnes virsmas liek apakšā, otra ķemme vāc visu smalkumu un ber pa virsu. Ļoti viegli tad iestādās, un arī sakņoties stādiem ir viegli. Ja ir liels mitrums, tomēr nav pār mēru lielas lietavas, dobe ātri spēj ūdeni nodrenēt. Tas sasūcas un rupjumā iziet dziļāk.
– Kāda ir brokoļu un ziedkāpostu raža?
– Laba raža brokolim būtu aptuveni 6–7 t/ha. Izcila raža būtu astoņas un vairāk tonnas no ha. Mēs šajā sezonā no pirmajiem 0,3 ha ieguvām trīs tonnas brokoļu. Diezgan labi! ‘Sirtaki’ šķirne mūs divus iepriekšējos gadus pievīla, iztresoja. Vēlāk sapratām iemeslu – iespējams, stādi nedaudz salu dabūja. Šajā gadā tā mums atdeva agrākajos gados neiedoto.
Ziedkāposti dod vairāk – līdz 12 t/ha. Atkarībā no tā, cik smagu galviņu griež. Mēs parasti vācam 500 gramu smagas galviņas. Ja veikali pasūta, griežam arī 600–800 gramu smagas. Var izaudzēt arī līdz vienam kilogramam smagu ziedkāposta galviņu.
– Cik ilga ir ražas sezona?
– Pēdējos kāpostus stādīsim jūlija beigās, lai ražu vāktu oktobrī. Šogad pirmās galvas griezām jūlija sākumā. Patlaban vācam ražu bez pārtraukuma. Ja nenosaldēs oktobrī, tad raža būs līdz novembrim. Esam to veduši uz Rīgu pat 11. novembrī. Sezona ir diezgan gara. Visagrākie kāposti ir bijuši 9. jūnijā – segtajās platībās ar agrotīklu. Visvēlākais ražas vākšanas laiks ir bijis 14. novembris. Šajā gadā ir iestādīti aptuveni 600 000 stādu, segtās platības neizmantojām.
– Kur pārdodat ražu?
– Vissvarīgākais tirgus mums ir 180 km tālā Rīga. Tātad ir lieli transporta izdevumi. Uz Rīgu dodos četras reizes nedēļā. Mūsu ražu var pirkt Rimi un Sky veikalu tīklā, arī Stockmann un mazākos veikalos. Dodam ražu vienai vairumtirdzniecības bāzei, tā to pārdod tālāk. Ik pa laikam izaudzēto no mums pērk arī Maxima veikalu tīkls. Varam vienā busiņā iekraut vairāk nekā tonnu dārzeņu, drīz pirksim otru līdzīgu transporta līdzekli, tad pārdošanai vedīsim divreiz lielāku daudzumu. Šogad ziedkāpostu un brokoļu cenas ir par 10 centiem augstākas nekā pērn. Laistīšana visu cenas kāpumu vienalga apēd. Ražošanas izdevumi sanāk lielāki nekā pērn arī tāpēc, ka daudz kāpa degvielas cena. Nezinu, redzēs, kā būs ar samazināto PVN. Viena tendence ir acīm redzama: nakts tirgū šajā gadā pircēji vairāk nekā agrāk vēlas pirkt mūsu ražu oficiāli – ar pavadzīmi vai ar kvītīm. PVN samazinājums vairāk uz gala patērētāju attieksies. Domāju, valsts starpību saņems atpakaļ tādā veidā, ka cilvēki vairāk pirks dārzeņus un vairāk tos pirks oficiāli.
– Kādai būtu jābūt dārzeņu cenai, lai saimniecība varētu attīstīties?
E.B.: – Vismaz vienam eiro par brokoļa kilogramu. Šajā gadā gribētu 1,20 eiro. Ziedkāposts var būt nedaudz lētāks, jo to raža no viena ha ir lielāka. Brokolim un ziedkāpostam ir arī izziedēšanas risks. Tās ir prasīgas kultūras uz lauka, prasīgas arī veikalā un tirgū – visiem pircējiem vajag baltas un skaistas galviņas. Par vienu kg ziedkāpostu vajadzētu saņemt vismaz 58 centus. Ļoti atkarīgs, vai tā ir vienas galviņas cena vai cena par vienu kg. Ar galviņas cenu var labāk nopelnīt. Pirms nonākšanas veikalā dārzeņi vairākas dienas atrodas mūsu aukstuma kamerā. Patlaban tajā ir +4,2 grādu temperatūra, galviņas ir apsmidzinātas ar ūdeni. Mums ir iecere arī būvēt angāru un iepakot savu ražu. Šādam mērķim var saņemt LEADER programmas atbalstu. Vēlamies, lai uz iepakojuma būtu redzams, kas ir produkcijas ražotājs. Āboliem un citām kultūrām šādu kārtību jau izmanto. (Lielveikalā brokoļu cena pērn bija 2,39 eiro par kilogramu. – Red.) Nesen Facebook izlasīju sarkasmu – ja tavā valstī vietējie dārzeņi maksā vairāk nekā ievestie dārzeņi, tad valsti vada ienaidnieks. Aizdomājos par šo teicienu…
– Kā pircējam atšķirt Polijā un Latvijā audzēto ziedkāpostu?
– Ir jāskatās, kādās kastēs tie atrodas. Nakts tirgū, ja lielu galvu ziedkāposti atrodas rievotajās koka kastītēs vienā rindā salikti, tad 100% tie ir Polijā audzēti. Citas pazīmes nezinu. Mūsu audzēto agro šķirņu ziedkāposti un brokoļi ir saldāki nekā citās valstīs audzēto šķirņu kāposti. Vēl var pievērst uzmanību preces daudzumam mašīnā. Mūs arī dažkārt uzskata par ievestās ražas pārdevējiem. Man mobilajā tālrunī ir sabildēti lauki, es šādās reizēs pircējiem tos parādu. Jā, ir reizes, kad citās valstīs audzēto dārzeni uzdod par Latvijas produktu. Cīņa notiek, neviens tajā nevēlas savu kaklu bāzt. Visiem vajag vietu, kur pārdot. Notiek tāpat kā vecajos laikos. Protams, tas kretinē, tomēr sistēma tāda ir. Mēs cenšamies ražas lielāko daļu vairumtirdzniecības bāzei pārdot. Vien brīžos, kad ir ļoti daudz dārzeņu izaudzis, vedam ražu arī uz tirgu.
– Kur saimniecībai ir rezerves taupīt?
– Var taupīt uz ražības rēķina. Ja agrā šķirne parāda labus rezultātus, ir iespējams samazināt apriti. Ziedkāpostu un brokoļu sēkla ir nenormāli dārga. Viena paciņa, 2500 sēklu, maksā 30 eiro. Dīdzība ir 96–98% – laba. Ja siltumnīcā ir ļoti sutīgs, izdīgst un nīkuļo vai nedīgst. Piekrītu, ka cenas audzēšanas izmaksu kāpuma dēļ lēnām kāps. Cenas celt ir ļoti grūti, laist zemāk gan var. Iespējams, patērētājam ir neliela priekšrocība PVN samazinājums līdz 5%. Gribētos, lai cilvēki ēstu Latvijas produktu – lai nauda paliek Latvijā un lai veselībai labāk. Mēs nevaram atļauties miglot tik daudz, cik to dara citās valstis. Mūsu valstī šo ķīmiju neražo, tā kļūst nenormāli dārga, līdz atnāk pie mums. Polijā ķīmiju uz vietas ražo, izmanto savas valsts produktu. Francijā un Nīderlandē tāpat, tāpēc izmaksas viņiem ir pavisam citas. Subsīdijas arī lielākas, tāpēc gala produkts lētāks. Lai gan aizvadītais bija grūts gads, tomēr ir jūtama neliela stabilitāte. Varējām atlicināt naudu līdz pavasarim, lai stādīšanas darbiem nebūtu jāaizņemas un jāmaksā procenti. Pirmos gadus mocījāmies, ļoti cīnījāmies, lai visus maksājumus varētu veikt. Šis ir cerību gads, kurā sausums liek tām izgaist.
– Kas ikdienas darbā visvairāk traucē?
E. B.: – Darbinieki ir problēma. Skolēni gribētu nākt pie mums strādāt.
M. B.: – Skolēnus oficiāli varētu ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību ņemt darbā, tomēr pašvaldība mūs nezina. Daugavpils mums varot viņus dot. Kāpēc man uz Daugavpili jābrauc pēc skolēniem, ja vietējie skolēni vēlas strādāt? Viens 16 gadu vecs puisis mūspusē ir nolicis traktora vadītāja tiesības, gribētu darboties. Kāpēc es viņam nevaru 4–5 stundas ļaut strādāt un vēl oficiāli samaksāt par padarīto? Ar LAD runāju, pašvaldība var pieņemt darbā skolnieku. Uzņēmējs nedrīkst.
E. B.: – Mums aptuveni desmit bērnu būtu gatavi nākt strādāt. Ir arī cilvēki, kas Bebrenes centrā sēž, neko nedara. Mārtiņš piedāvā divas stundas pastrādāt, kastes panēsāt. Nenāk.
M. B.: – Skolēnus jau ņemam par palīgiem. Braucam uz tirgu, saņemam naudu un maksājam. Kā citādi?
– Kādu redzat saimniecības nākotni?
– Ik gadu paplašināmies. Pērn sniedzām pieprasījumu uz 75 ha platību maksājumu, nākamajā gadā būs vairāk nekā 100 ha. Apstrādājam arī nomātos pašvaldības laukus. Zemes nomas maksa mūspusē ir vismaz 50 eiro/ha. Par lielajām platībām maksā vismaz 70 eiro/ha.
E. B.: – Patlaban ir optimālais lielums saimniecībai. Darba patiešām ir daudz, dažkārt jāstrādā 12–14 stundas dienā. Nogriežam kāpostus, sakārtojam kravu, un vēl stādi jālaista. Ražu pulksten četros no rīta ved uz vairumtirdzniecības bāzi. Ledusskapis mums ir ceturto gadu. Lai cik grūti ar naudiņām, pusgadu pēc uzstādīšanas meistariem samaksājām. Bez ledusskapja bija ļoti grūti, kāposti karstajā laikā vīta.
M. B.: – Pavisam apstrādājam vairāk nekā 100 ha, pieteicāmies platībmaksājumiem par 91 ha, vēl krūmus griežam, plēšam. Papildu nauda aiziet grāvju rakšanai, celmi jāplēš, ekskavatora pakalpojumi jāpērk. Patlaban gatavojamies vienu zemes gabalu pirkt. Pagaidām pašiem pieder aptuveni 50 ha. Zemes cena mūspusē ir 2000–2200 eiro/ha, prasa arī 2800 eiro/ha.
– Iespējams, vajag audzēt vēl kādu dārzeņu kultūru?
– Tad vajag uzreiz speciālo tehniku – gan burkāniem, gan bietēm. Mēģinājām ledus salātus audzēt, tiem ir cita audzēšanas tehnoloģija.
M. B.: – Tie ir jāstāda tuvāk, citādi nezāles aug nenormāli, bet pārregulēšana uzreiz nozīmē zobratu maiņu. Ja nedēļā divas reizes jāmaina… Mums bija iecere pirkt ledus salātu stādīšanai vienkāršu Polijā ražotu stādāmo mašīnu. Turklāt Latvijā ledus salātiem nav reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi. Tā ir problēma. Salāti ir jutīgi pret puvēm, nevar neko tiem uzmiglot. Lapiņas salapo, izaug kvalitatīvas, tomēr ļoti ātri sāk pūt no iekšpuses. Patlaban pietiek ar brokoli un ziedkāpostu, ko noņemties. Vēl klāt kādu kultūru… Mazliet par grūtu. Ir jābūt arī zināšanām par katras kultūras audzēšanu.
Vairāk par šo un citu saimnieku pieredzes stāstiem lasiet žurnālā Agro Tops
