Dārzeņi šosejas malā – vai tādus ēst? 1
“Vai pārtikā drīkst lietot dārzeņus, kas izaudzēti 3–10 m attālumā no intensīvas autotransporta kustības ielas? Katru dienu garām plūst simtiem transportlīdzekļu, taču nožogojuma nav.” LŪCIJA
Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons informē: Latvijā pagaidām nav normatīvo aktu, kas konkrēti noteiktu, cik tālu no lielceļiem atļauts ierīkot augļu un sakņu dārzus. Saistībā ar pārtikas ražošanu vien minēts, ka nedrīkst audzēt tieša piesārņojuma avota tuvumā, taču nav norādīti attālumi.
Pēc speciālista teiktā, audzēt dārzeņus 3–10 m attālumā no intensīvas satiksmes ceļa tomēr nav droši, jo automašīnu izplūdes gāzes var nosēsties un nokļūt augsnē, padarot dārzeņus uzturā nelietojamus (piesārņojums no augsnes var uzkrāties ēdamajā sakņu daļā).
Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra regulā Nr. 1881/2006 noteiktā maksimāli pieļaujamā svina koncentrācija dārzeņos un augļos ir 0,10 mg/kg, bet kāpostaugos, lapu dārzeņos – 0,30 mg/kg.
Lai varētu audzēt dārzeņus šādā teritorijā, noteikti jābūt nožogojumam, piemēram, dzīvžogam. Trūdvielām bagātā augsnē var stādīt lazdas, bet neiekoptā – parastos ceriņus. Der arī tūjas, bet tām kaitē augsnes pārsāļošanās, kas nereti vērojama autoceļu tuvumā, jo ziemā ceļus kaisa ar sāli.
Šajā gadījumā ieteicams arī laboratorijā pārbaudīt, vai augsnē nav palicis svina piesārņojums, jo agrāk svinu izmantoja kā piedevu benzīnam. Šādas analīzes var veikt kādā akreditētā laboratorijā, piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” diagnostikas centrā, valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” laboratorijā.
– Tikai laboratorijas analīzes ļaus pārliecināties par autotransporta ceļa tuvumā audzēto dārzeņu nekaitīgumu un atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Attiecībā uz autotransporta izplūdes gāzu ietekmi un ķīmisko vielu izplatību pastāv galvenokārt divi riska faktori: smago metālu koncentrācija un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu saturs, – skaidro zinātniskā institūta “BIOR” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs.
Augi uztver un saista kaitīgās gāzes ar lapu virsmu, savukārt ar nobirušajām lapām piesārņojums nonāk zemē. Smago metālu kustīgums pieaug skābās augsnēs.
