Visu cieņu ēnai 0
Izcilas ir liela auguma hostas, ko pat gliemeži nespēj iznīcināt. Garajā ceļā uz lapu tie vispirms iegrauž kātu, kas bieži nolūst, nevarēdams noturēt plātnes svaru. Pērkot hostas (sortiments ir ļoti plašs), droši var ticēt rakstītajai informācijai par augu, pat ja lapiņa nešķiet liela, jo maksimālos izmērus tas sasniegs tikai dobē. Kopšana pēc iestādīšanas gandrīz nekāda, nav pat jāravē. Labi iederas ēnainās vietās, kur nekas cits neaug, taču zilganais tonis un dažādas krāsas labāk atklājas gaišākās vietās. Kad milzu hosta sakuplojusi (tas notiks drīz, tāpēc var nopirkt vienu dārgo stādu un pāris gadu pagaidīt), ceru var sadalīt un pavairot.
Vairākumam māju tuvumā aug ābeles vai citi augļu koki un nav vietas puķu dobēm. Mazpilsētu dārziņos šī problēma ir vēl aktuālāka. Lai saglabātu paēnu un dārza noskaņu, lielos kokus var nevis nozāģēt, bet paretināt un pacelt uz augšu vainagus. Neviens koks nepavainojas, ja tam nozāģē zemākos zarus. No dziļas ēnas atkarotajā teritorijā var ierīkot jaukas ēnmīļu augu dobes. Te ir vieta gan hostām, gan mūžzaļajiem rododendriem, gan papardēm un efejām. Augsni šajās dobēs ieteicams bērt ar kalniņu, lai vairāk barības vielu tiek pirmajam stāvam. Būs vajadzīga papildu laistīšana, jo daļa lietus notecēs no lapotnes kā lietussarga, daļu sausā laikā sev laupīs lielo koku saknes. Ja ēnas dobes papildina ar pavasara sīpolpuķēm, augļu koku ziedēšanas laikā skats ir brīnumains.
