Dārzā un tīrumā. Šīs nedēļas kaitīgo organismu TOP 10 0
Saulgriežu laikā beidzot sagaidījām nokrišņus un pašā Jāņu dienā daudzviet lija visas dienas garumā. Ilgstošais lietus trūkums pamatīgi novājināja gan labību laukus, gan samazināja ogu ražu un kvalitāti. Tomēr vēl aizvien šī vasara solās būt diezgan sausa, tādēļ dažādiem kaitēkļiem izplatīšanās nerada problēmas.
Kā norāda Valsts augu aizsardzības dienestā, šonedēļ novērotas ir gan slimības, gan kaitēkļi, mitruma ietekmē straujāk sākušas izplatīties dažādas plankumainības gan uz augļu kokiem, gan ogulājiem. Ķiršu un plūmju dārzos kauleņkoku sausplankumainība vietām sasniedz 36% izplatību. Kāpostu stādījumus visvairāk apdraud kāpostu cekulkodes, to vidējā izplatība 37 tauriņi uz līmes vairoga.
Detalizētāka informācija par slimību un kaitēkļu izplatību apkopota kā TOP 10 saraksts.
1. Šonedēļ krustziežu spīduļi (Meligethes aeneus), kas vēl aizvien novērojami vasaras rapšu sējumos, sastopami ar vidēji 17% izplatību. Krustziežu spīduļi barojas ar ziedputekšņiem, ziedlapām. Bojājumu rezultātā ziedi novīst un samazinās aizmetušos pāksteņu skaits. Šogad visvairāk no spīduļu uzbrukumiem cietuši vasaras rapšu sējumi.
2. Kāpostu cekulkodes (Plutella maculipennis) bojā gan rapšus, gan galviņkāpostus. Šonedēļ to kāpuri novēroti ar izplatību 6%, daudzviet uz vasaras rapšiem ar 10% izplatību, bet uz līmes vairogiem dažviet to skaits sasniedzis 145 tauriņus. Visvairāk kaitnieki novēroti tieši uz galviņkāpostiem un ziedkāpostiem. Vidēji tauriņu skaits uz līmes vairoga ir 37, tāpēc regulāri jāveic lauku apsekojumi un jāizvērtē nepieciešamie augu aizsardzības pasākumi.
3. Pīlādžu tīklkodes (Argyresthia conjugella), kas turpinās lidot līdz septembrim, šonedēļ sastopamas nedaudz mazāk- vidēji 20 pieauguši imago uz līmes vairoga. Drīz tās uzsāks olu dēšanu uz āboliem kausiņa tuvumā. Pēc tam auglī attīstās kāpuri, kas sākotnēji alo zem mizas, bet vēlāk izalo visu ābolu, atstājot brūnas ejas, īpaši var bojāt tieši vēlo ābeļu šķirņu augļus. Šonedēļ pīlādžu tīklkodes kāpuri ābolos vēl nav novēroti.
4. Uz ķiršiem un plūmēm šonedēļ tika novērota kauleņkoku sausplankumainība jeb cauršautās lapas (Wilsonomyces carpophilus) ar vidējo izplatību 10%. Slimības attīstību veicina nokrišņi, ilgstošs augsts gaisa mitrums, kā arī mehāniski zaru bojājumi. Nokrišņu dēļ kopš pagājušās nedēļas šī slimība ir progresējusi un tās izplatība palielinājusies par 2%.
5. Ar vidējo izplatību 8% līdz 10% šonedēļ novērots ābeļu (Venturia inaequalis) un bumbieru kraupis (Venturia pyrina). Šogad ābeļu kraupja infekcija nav novērojama tik daudz kā 2017. gadā. Retos reģionos kraupja pazīmes novērotas uz augļiem. Kraupja primārās infekcijas risks ir beidzies, bet jāpievērš uzmanība sekundārās infekcijas izplatībai.
6. Uz plūmēm feromonu slazdos konstatēti plūmju augļu tinēju tauriņi (Cydia funebrana), to vidējā izplatība ir 18 tauriņi vienā slazdā. Paši tauriņi neko nenodara, kaitīgā stadija ir kāpuri, kas sākumā skeletē lapas, bet vēlāk iegraužas augļos, bojājot to kvalitāti. Viens kāpurs var bojāt līdz 3 augļiem. Pēc Jāņu nokrišņiem tauriņu aktivitāte nedaudz samazinājusies, bet, turpinoties sausam un siltam laikam, slazdos turpināsim konstatēt aizvien vairāk plūmju augļu tinēju tauriņus.
7. Graudzāļu miltrasas (Blumeria graminis) vidējā izplatība šonedēļ 8%. Miltrasas izplatību veicinājuši jau pieminētie nokrišņi un siltais laiks. Līdz kviešu ziedēšanas laikam miltrasas attīstība ir vislielākā, tāpēc jāseko līdzi apstākļiem uz lauka un jāizvērtē augu aizsardzības pasākumu nepieciešamība.
8. Arī kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici) savā izplatībā nedaudz progresējusi un šonedēļ tās vidējā izplatība ir 8%. Šī slimība bojā tikai graudaugu lapas, tādēļ slimības ietekmē samazinās lapu fotosintezējošā virsma. Ja inficēšanās graudaugiem notiek pēc ziedēšanas, pelēkplankumainība samazina 1000 graudu masu.
9. Jaunums nedēļas topā ir pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae), kuras vidējā izplatība sasniedz 8%. Stipras infekcijas gadījumā samazinās raža un sēklu kvalitāte. Slimības attīstību veicina gaisa mitrums 90% un temperatūra +15°C līdz +22°C.
10. Laputis (Aphididae) šonedēļ sastopamas ar vidējo izplatību 10%. Tās sastopamas gan uz graudaugiem, gan augļu kokiem un dārzeņiem. Pārmērigi mitros vai karstos laikapstākļos laputu izplatība samazinās.
Bez Top10 minētajiem kaitīgajiem organismiem jāpiemin, ka šonedēļ pirmo reizi novērotas smiltsērkšķu raibspārnmušas uz monitoringa laukos izvietotajiem līmes vairogiem. Tās bija sastopamas Jelgavas un Bauskas reģionos ar izplatību 4-6 mušas uz viena līmes vairoga.
Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.
