Vai drīkst tirgot pašaudzētus dārzeņus un ogas lielceļa malā? 29
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Vai drīkst tirgot pašaudzētus dārzeņus un ogas lielceļa malā, konkrētajā gadījumā – mājas ceļa galā? Vai ir kādas prasības no PVD?” – jautā Kaspars L.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane informē – savā saimniecībā audzētos dārzeņus, augļus un ogas vai savvaļā vāktās ogas, augļus, riekstus, sēnes, augus un bērzu/kļavu sulas to ieguvējs kā fiziska persona drīkst piegādāt tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, nereģistrējoties PVD, ja kalendārajā gadā piegādātais augu izcelsmes produktu daudzums nepārsniedz Ministru Kabineta (MK) noteikumu nr. 499 Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā noteiktos daudzumus.
Jāveic uzskaite
“Šādā gadījumā jāveic tieši piegādāto produktu apjoma uzskaite, dokumentējot informāciju par produktu nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos dienā un kopā kalendārajā gadā, produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu, kā arī produktu izplatīšanas vietā kontrolējošai iestādei pēc pieprasījuma jānodrošina šādas uzskaites pieejamība,” skaidro PVD pārstāve.
Nelielo apjomu kultivēto augu izcelsmes produktu audzētājiem:
• iekārtas, konteineri un kastes jāuztur tīri un, ja nepieciešams, jātīra un jādezinficē;
• jānodrošina kultivēto augu izcelsmes produktu tīrība novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā;
• jārīkojas tā, lai nepieļautu dzīvnieku un kaitēkļu radīto piesārņojumu kultivēto augu izcelsmes produktos to novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā;
• jānodrošina augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu pareiza lietošana;
• atkritumi un bīstamās vielas jāuzglabā un ar tiem jārīkojas tā, lai nepieļautu kultivēto augu izcelsmes produktu piesārņojumu.
Nelielu apjomu savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējiem:
• produkti jāvāc tīrā iepakojumā un novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā jāpasargā no piesārņojuma.
Pārsniedzot noteiktos daudzumus, jāreģistrējas PVD
Produktus aizliegts iegūt teritorijās, kas atrodas tiešā piesārņojuma avota tuvumā, piemēram, aizsargjoslās gar ielām, autoceļiem, dzelzceļiem, visu veidu sanitārajās aizsargjoslās, mežos pilsētu administratīvajā teritorijā, un var radīt pārtikas piesārņojuma risku.
Juridiskajām personām, kas ir kultivēto augu audzētāji vai savvaļas augu, ogu, riekstu un sēņu vācēji, kas pārsniedz minēto noteikumu pielikumā norādītos daudzumus, jāreģistrējas PVD un jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I pielikumā Primārā ražošana.
Tirdzniecības vietā jābūt norādītam produkta nosaukumam un izcelsmei. Savukārt pircējiem, iegādājoties produktus, PVD iesaka pievērst uzmanību to izskatam, kvalitātei un svaigumam, kā arī tam, cik tīros traukos/iepakojumā produkti tiek tirgoti, pārliecināties, vai tie nav bojāti.
Līdz noteiktai summai saimniecisko darbību var nereģistrēt
Ja no piemājas saimniecības vai personiskās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas gūtie ienākumi kopā nepārsniedz 3000 eiro gadā, saimniecisko darbību var nereģistrēt.
Tātad no ienākumiem, kas gūti, tirgojot mežā savākto vai pašu izaudzēto, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā, arī nodoklis nav jāmaksā. Taču svarīgi veikt ienākumu uzskaiti, lai noteiktu, vai netiek pārsniegts noteiktais limits.
Vajadzīga saskaņošana un atļauja
Tirdzniecības vieta, ja vien tā neatrodas uz tirgotāja privātās zemes, jāsaskaņo ar pašvaldību. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča norāda uz Ceļu satiksmes likuma 40. panta pirmo daļu, kas nosaka, ja uz ceļa vai tā tiešā tuvumā paredzēts veikt darbības, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību (tajā skaitā sniegt tirdzniecības vai citus pakalpojumus, izvietot reklāmas objektus vai informācijas objektus, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citu pakalpojumu objektus u.c.), šīs darbības jāsaskaņo ar valsts SIA Latvijas Valsts ceļi, kā arī jāsaņem ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) un zemes īpašnieka atļauja. Savukārt MK noteikumi nr. 440 Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību nosaka tirdzniecības veidus, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību. “Lai arī noteikumi tieši nemin tirdzniecību ceļa malā, uz to attiecināmi noteikumi par ielu tirdzniecību (preču pārdošana pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās, to skaitā tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta), jo pēc būtības tā tāda ir, proti, savu saražoto preču vai salasīto dabas velšu pārdošana publiskā vietā (minēto noteikumu izpratnē publiska vieta ir jebkura vieta ārpus ēkas un pastāvīgās tirdzniecības vietas, kura neatkarīgi no tās īpašuma formas ir pieejama patērētājiem),” skaidro Kristīne Kinča. Tātad pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus un noteikt ielu tirdzniecības prasības un kārtību, savukārt potenciālajam tirgotājam ir pienākums iepazīties ar šiem noteikumiem un tos ievērot.
Augu izcelsmes produktu apjoms, ko produktu ražotājs kalendārajā gadā drīkst piegādāt tieši, nereģistrējoties PVD
