Dārzā savairojusies galinsoga. Kā apkarot šo nezāli, un vai to var likt kompostā? 0
“Kā apkarot nezāli, kas rudenī saaugusi dārzā? Tai ir sīki, balti ziediņi, liela, plata sakne, mūspusē to sauc par gucuļu nezāli. Vai ziedošas nezāles var likt kompostā vai ierakt zemē kā zaļmēslojumu?” RITA MEŅĢELE
Visticamāk, tā ir galinsoga jeb īsstaru sīkgalvīte (Galinsoga parviflora) – dārzos bieži sastopama divdīgļlapju īsmūža nezāle, kas tomēr nav tik agresīva kā vārpata un gārsa. Līdz 70 cm augstajam, stāvajam, stipri zarotajam augam ziedu kurvīši sakārtoti skrajā ziedkopā zaru galā, vainaglapas ir baltas, bet viducis – dzeltens. Galinsoga Latvijā ievesta jau pasen kopā ar kultūraugu sēklām. Nezāle dīgst vēlu, kad lielākā daļa kultūraugu jau sadīguši. Veido kuplu sakņu sistēmu, bagātīgi ražo sēklas (viens augs pat līdz 10 000 un vairāk), kas dīgtspēju saglabā vairākus gadus. Sēklas dīgst +6…+8 °C, bet vislabāk tām tīk +16…+30 °C temperatūra.
Galinsoga labi aug trūdvielām bagātā augsnē. Mitrā zemē mēdz apsakņoties no mātesauga atrautas stublāja daļas. Tā ir viengadīgs augs, kas vairojas galvenokārt no sēklām, ko izplata vējš. Pirmajās rudens salnās nezāle nosalst.
– Īsstaru sīkgalvītei ir kāda īpatnība – spēj dīgt arī pilnīgi nenogatavojušās sēklas. Tas nozīmē, ka, laikus neapkarojot, ir nodrošināta to pavairošana. Bieži vien šīs nezāles izrauj tikai rudenī, vācot ražu, kad paspējušas noziedēt un izveidot sēklas. Liekot labi attīstītas, pieaugušas galinsogas komposta kaudzē, dīgtspējīgas sēklas pēc laika nonāk atpakaļ dārzā, – skaidro VAAD Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija.
Ierobežošana
Nozīmīgākais ierobežošanas pasākums ir ravēt un neļaut galinsogai uzziedēt. Tiesa, tas ir diezgan grūti izdarāms, jo nezāle regulāri jāiznīcina pirmo īsto lapu stadijā (kaplē 2–3 cm dziļumā vai ierok augsnē).
Pieaugušas nezāles labāk savākt un iznīcināt, lai nepapildinātu augsnē esošos nezāļu sēklu krājumus. Saziedējušas nezāles tomēr neder ne kompostam, ne zaļmēslojumam.
Galinsogas sēklas atrodas dažādos augsnes slāņos, kur saglabā dīgtspēju 3–5 gadus. Uzrušinot zemi, tiek atkal veicināta nezāļu vairošanās. Sēklas dīgst augsnes virskārtā, bet ne dziļāk par 2–3 cm. Tiklīdz galinsoga parādās, tā laikus jāapkaro, lai neturpinātu augt. Nezāles jāierobežo vairākas sezonas pēc kārtas.
Lielākās platībās lieto herbicīdus.
