Vīnogas stāda un novērtē 0
Vīnogu audzētājs Gatis Kužums teic, ka var jau sākt stādīt vīnogas, taču stādi jāsargā no salnām.
Parasti gadatirgos vīnogu stādi, audzēti siltumnīcās, jau ir mazliet pasteidzināti, daži pat ar lielām lapām. Tādu augu būtu vēlams piesegt arī no saules stariem – kaut vai apspraudīt ar meijām.
Pērkot stādu, der pajautāt pārdevējam, vai augs jau norūdīts un stādāms ārā. Noteikti jāpajautā pārdevēja kontakti un vīnogas šķirnes nosaukums. Mājās iegūto informāciju ieraksta atsevišķā grāmatā, lai neaizmirstas. Vīnogām tas sevišķi svarīgi, jo daudzām šķirnēm ir atšķirīgas audzēšanas un kopšanas prasības, vainaga veidošana, augsnes skābums. Zinot šķirnes nosaukumu, varēs risināt problēmas, ja tādas radīsies.
Lai labāk iegaumētu vīnogas nosaukumu, no skārdenes izgriež plāksnīti un tajā ar pildspalvu (iespiežot) ieraksta šķirnes nosaukumu. Parastās zīmītes, kas augam pieliktas audzētavā, ātri vien izbalēs.
Stādiņam jaunos dzinumus virza horizontāli uz sāniem, no kuriem uz augšu vertikāli dosies vairāki dzinumi. Ja pīckiņu stutē vertikāli, attīstīsies tikai viens galotnes dzinums.
Iestādīto augu aplaista tikai vienu reizi! Stādiem nevajag lieku mitrumu, jo tas rosina slimību attīstību.
Ja vecās vīnogas rudenī nav apgrieztas, tas jādara tagad. Nav jāuztraucas, ja vīnogas raud, skaidro audzētājs. Neviena tādēļ nav bojā aizgājusi. Tas nozīmē, ka saknes ir dzīvas, taču tas vēl neliecina, ka arī pumpuri ir izziemojuši.
Tas, cik daudz griezt, atkarīgs no šķirnes, taču jāapgriež noteikti. Arī vīnogām, ar kurām noaudzētas lapenes, nepieciešams paretināt vainagu, izgriežot dzinumus.
Parasti koptām, dažus gadus augušām vīnogām uz vadošā stumbra atstāj ne vairāk kā astoņus pumpurus. Apgriešana pavasarī aizkavē vīnogu plaukšanu par divām nedēļām, kas ir labi, jo, iespējams, izdosies izvairīties no salnām.
Ja tuvojas salnas, vīnogas vēlams apsegt ar agrotīklu vai uzlikt putuplasta vai kartona kasti.
Kad veras pumpuri, miglo pret īsto miltrasu. Tam izmanto līdzekli Topāzs (tā lietošanai un iegādei vajag apliecību, tādēļ var meklēt kāda dārznieka palīdzību). Ja pērn īstās miltrasas nebija (daudziem gan mitrā laika dēļ bija), var arī nemiglot. Ja miltrasa bija – jāmiglo obligāti. Otrreiz miglo, kad augam parādās lapiņas.
Var izlīdzēties arī ar 2% dzeramās sodas šķīdumu. To īstās miltrasas profilaksei var miglot arī vēlāk, pat uz ogām. Miglošanai pavasarī der arī raudzētas vircas šķaidījums ar ūdeni.
Nevajadzētu aizrauties ar vīnogu mēslošanu, jo augam parasti pietiek ar to, kas ielikts stādīšanas bedrē. Pārmēslojot ar slāpekli, augs veidos nevajadzīgu zaļo masu. Rudenī gan vīnogām jādod kālija hlorīda mēslojums, kas veicina labāku dzinumu nobriešanu.
Ap vīnogām noteikti jātur melna zeme vai jānoklāj melnais agrotīkls, zem kura augsne jūtami labāk iesils un naktī siltumu atdos augam. Ap atsevišķi augošu vīnogulāju veido vismaz 50 cm diametra apdobi.
Ja augs iepriekš ir audzis labi un pēkšņi sāk vīst un kalst, visbiežāk vainojami maijvaboļu kāpuri, kas apēd saknes (tos bieži ievazā ar kompostu un kūtsmēsliem). Tādā gadījumā augu izrok, izlasa kāpurus, bedrē ieber tīru augsni un vīnogu iestāda atpakaļ.
