Zāli aerē, piesēj un pļauj 0
Galvenais darbs visu sezonu ir regulāra mauriņa pļaušana, pārliecināts uzņēmuma Galantus projektu vadītājs Vairis Jankovskis.
Zālei noteikti jāveic aerācija. Labi, ja to dara ar speciālu aeratoru. Tas sadursta velēnu, ļaujot saknēm elpot, saņemt ūdeni un barības vielas. Mauriņš tad sazaļo vēl kuplāks. Ja tādas ierīces nav, var izlīdzēties ar metāla lapu grābekli. Ar to sparīgi un spēcīgi izķemmē zālīti, cenšoties saskrāpēt arī velēnu. Izrauti zāles kumšķīši pat ir vēlami.
Kad tas padarīts, zāli papildus piesēj. Tas vajadzīgs gan tādam mauriņam, kur padarbojušies kurmji, gan tādam, kas vizuāli izskatās nevainojami. Šim nolūkam iegādājas zāles sēklas ar aprēķinu 25–30 g (sauja) uz kvadrātmetru (aptuveni solis garumā un platumā) mauriņa. Vietām, kur intensīvāka noslodze vai ir bērnu rotaļu laukums, derēs tā sauktais futbola vai sporta laukumu zāliens. Gar dzīvžogiem, ēkām un koku ziemeļu pusē derēs ēnai paredzētais sēklu maisījums. Ja pļaviņa sevišķi saulaina – iegādājas sausumu un sauli izturīgāko sēklu maisījumu.
Sēklas sadīgs aptuveni divās nedēļās. Šajā laikā mauriņam ir saudzēšanas periods, kad pa to mazāk staigā vai nestaigā nemaz.
Zālītei dod mēslojumu. Vislabākais ir brīdis tieši pirms lietus. Arī mēslojums vajadzīgs ap 30 g uz kvadrātmetru platības. Pavasarī vēlams daudz slāpekļa (apmēram NPK 30:15:5).
Tiklīdz zāle paaugusies, to sāk pļaut. Visu sezonu vēlams uzturēt ap 3 cm zemu zelmeni. Parādes mauriņu pļauj trīs reizes nedēļā. Pārējo dārza teritoriju izvērtē un sadala pļaušanas gabalos. To, kur vienkārši vēlas uzturēt kārtību, ne ideāli skaistu mauriņu, var pļaut retāk.
Kļūda ir pirmajā reizē zālīti nopļaut pārāk zemu, īpaši, ja gaidāms sausums.
