Koalīcijas līgumā mīkstina nacionāļu prasības 23
Topošās koalīcijas veidotāji tikuši skaidrībā ar valdības sastāvu, bet uzplaiksnījušas domstarpības par darāmo darbu sarakstu. Šodien pirms došanās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa premjera kandidātei Laimdotai Straujumai būs jāpanāk kompromiss jautājumā par uzturēšanās atļauju dalīšanu.
“Pēc ilgām un vētrainām debatēm pieņēmām lēmumu respektēt Straujumas kundzes tiesības piekrist vai nepiekrist partiju virzītiem ministru kandidātiem un Daniela Pavļuta vietā ekonomikas ministra amatam deleģēt Vjačeslavu Dombrovski,” vakar pēc Reformu partijas (RP) valdes sēdes informēja partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Viņaprāt, Dombrovskis, kurš ieguvis doktora grādu tieši ekonomikas zinātnē, spēs kvalitatīvi turpināt Pavļuta iesāktos darbus. Taču RP joprojām uzskata par nepamatotiem argumentus, ar kuriem Straujuma noraidīja Pavļutu (viņam kā ekonomikas ministram pēc Zolitūdes traģēdijas esot bijis pienākums uzņemties atbildību par nepilnībām būvniecības nozarē). Tādēļ lēmums par kandidāta nomaiņu pieņemts balsojuma ceļā, jo RP vadībā nav trūcis arī tādu cilvēku, kuri uzstāja uz to, ka labāk būtu strādāt opozīcijā nekā pakļauties šādam spiedienam.
Pats Pavļuts nebūt nešķita pārsteigts par šādu lēmumu, bet apgalvoja, ka nav apvainojies uz partiju, jo tā esot pieņēmusi situācijai piemērotāko lēmumu. Runājot par saviem nākotnes plāniem, solīja, ka malā nestāvēs, bet turpinās darboties aktīvajā politikā. Viņš arī neizslēdza, ka varētu darboties Ekonomikas ministrijā, lai palīdzētu nākamajam ministram turpināt iesāktos darbus, bet pagaidām esot pāragri spriest, kādā formātā tas varētu notikt.
“Paldies viņiem par izpratni. Līdz ar to par valdības sastāvu mēs būtu vienojušies,” RP valdes lēmumu komentēja Straujuma. Taču viņa bija izvairīga par to, vai Pavļuts varētu turpināt strādāt Ekonomikas ministrijā kādā citā amatā. “Darbinieku izvēle ir katra ministra rokās,” attrauca premjera amata kandidāte.
Pēc amatu sadalīšanas pēdējais jautājums, par ko topošās valdības veidotājiem jāvienojas, ir koalīcijas līguma pielikuma daļa. Šajā dokumentā tiek fiksēti galvenie darbi, ko nākamā Ministru kabineta laikā parlamentā apņēmušās paveikt valdību veidojošo partiju frakcijas. Nacionālās apvienība (NA) līguma pielikumam iesniegusi vairākus priekšlikumus, kas koalīcijas partneriem šķituši pārāk radikāli. Tādēļ vairāki no tiem diskusiju gaitā tikuši mīkstināti un padarīti neskaidrāki. Piemēram, konkrēta apņemšanās līdz šā gada oktobrim grozīt Izglītības likumu, lai līdz 2018. gada 1. septembrim pārietu uz mācībām latviešu valodā, pārtapusi par neskaidru solījumu sagatavot tiesisko regulējumu, lai šāda pāreja būtu iespējama. Arī prasība pieņemt preambulu Egila Levita piedāvātajā redakcijā, visticamāk, tiks mīkstināta. Jau tagad politiķu lokā tiek apspriests preambulas variants, no kura pazudis termins “valstsnācija”. Ja šajos punktos nacionāļi varētu būtu gatavi pieņemt kompromisu, tad par uzturēšanās atļaujām šodien vēl tiks lauzti šķēpi. Pēc neoficiālas informācijas, “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa pēdējā topošās koalīcijas sanākšanas reizē asi kritizējusi pērn noslēgto partiju vienošanos noteikt uzturēšanās atļauju kvotas. Viņa apgalvojusi, ka nākamajai valdībai šis dokuments nebūšot saistošs, jo pie tā nav piedalījušies jaunie valdības partneri – ZZS. Tāpat Saeimas spīkere uzsvērusi, ka pati jau nu šādu vienošanos nebūtu parakstījusi.
Bez jau minētajiem jautājumiem topošajai koalīcijai jāprecizē arī citi punkti darāmo darbu sarakstā, piemēram, par reģionālo attīstību, veselības aprūpes finansējumu un citiem problēmjautājumiem. Tomēr partneriem izdevies vienoties vismaz par to, ka šā gada valsts budžets netiks grozīts, lai priekšvēlēšanu gaisotnē izvairītos no populistiskiem lēmumiem.
