“Darīsim visu, lai nodrošinātu, ka atbildam ar pretspēku!” NATO sāks jaunu misiju, lai aizsargātu zemūdens kabeļus Baltijas jūrā 123
NATO sāk jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Baltijas jūras piekrastē esošo NATO valstu līderu sanāksmē Helsinkos Rite žurnālistiem teica, ka jaunās misijas nosaukums būs “Baltic Sentry” (“Baltijas sardze”).
“Tajā būs iesaistīti dažādi līdzekļi, cita starpā arī fregates un jūras patruļlidmašīnas, un tā pastiprinās mūsu modrību Baltijas jūrā,” sacīja Rite, piebilstot, ka tiks dislocēta arī neliela jūras bezpilota peldlīdzekļu flote nolūkā “nodrošināt pastiprinātu novērošanu un atturēšanu”.
Paziņojot par jauno NATO misiju, Rite norādīja, ka vairāk nekā 95% interneta datu plūsmas tiek nodrošināti, izmantojot zemūdens kabeļus, un 1,3 miljoni kilometru kabeļu katru dienu nodrošina finanšu darījumus aptuveni desmit triljonu ASV dolāru (9,8 triljoni eiro) vērtībā.
“Visā aliansē mēs esam novērojuši elementus kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt mūsu sabiedrību, izmantojot kiberuzbrukumus, slepkavību mēģinājumus un sabotāžu, arī iespējamu zemūdens kabeļu sabotāžu Baltijas jūrā,” teica NATO ģenerālsekretārs.
Rite sacīja, ka NATO pretiniekiem ir jāzina, ka alianse nepieņems uzbrukumus tās kritiskajai infrastruktūrai, uzsverot, ka “mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka mēs atbildam ar pretspēku, ka mēs spējam redzēt, kas notiek, un pēc tam veikt nākamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tas vairs nenotiks”.
Izmantos visas iespējas
Viņš gan atteicās nosaukt precīzu kuģu skaitu, kas varētu piedalīties jaunajā misijā, sakot, ka to skaits var mainīties no nedēļas uz nedēļu un ka “mēs nevēlamies padarīt ienaidnieku gudrāku, nekā viņš jau ir”.
“Mēs izmantosim visas iespējas, kas mums kā aliansei ir,” viņš uzsvēra, informējot, ka tiks izmantoti arī “tālvadības transportlīdzekļi” un bezpilota lidaparāti.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kas piedalījās sanāksmē, žurnālistiem teica, ka Lietuva uz misiju nosūtīs kuģus un helikopterus, taču neminēja to skaitu. NATO paziņojumā teikts, ka misijas ilgums netiek publiskots.
Tikšanās Helsinkos notiek pēc vairākiem incidentiem Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. Arī laikā, kad Rite Helsinkos tikās ar astoņu Baltijas jūras valstu līderiem, Polijas valsts raidsabiedrība TVP vēstīja, ka tā dēvētajai Krievijas ēnu flotei piederošs kuģis novērots riņķojam ap dabasgāzes cauruļvadu, kas savieno Norvēģiju un Poliju. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs sacīja, ka par to ir runāts sanāksmē, kurā piedalās Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas līderi, taču detalizētāku informāciju viņš nesniedza.
“Tas tikai vēlreiz apliecina, ka mēs spējam koordinēties šajā reģionā, spējam atrast līdzvērtīgu valodu,” preses konferencē pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piebilstot, ka “tas dod arī labu risinājumu, iesaistoties NATO ģenerālsekretāra līmenī, lai rastu papildu instrumentus mūsu drošībai”.
