Darījumu skaits ar privātmājām un jauno projektu dzīvokļiem Rīgā un Pierīgā pērn samazinājies par 23% 2
Darījumu skaits ar privātmājām Rīgā un Pierīgā pagājušajā gadā samazinājies par 23%, jaunākā tirgus pārskata prezentācijā trešdien sacīja nekustamo īpašumu uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.
Kopumā Rīgā un Pierīgā pērn veikti 1642 darījumi ar privātmājām, salīdzinājumā ar 2145 darījumiem 2021.gadā.
Pērn Rīgā veikti 356 darījumi ar privātmājām, kas ir samazinājums par 17,2% salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad tika veikti 430 darījumi.
Savukārt Pierīgā pērn veikti 1286 darījumi ar privātmājām, kas ir samazinājums par 25% salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad tika veikti 1715 darījumi.
Privātmāju cenas pērn Pierīgā augušas par 26%, bet Rīgā – par 12%, informēja Laukalējs. Vienlaikus viņš atzina, ka privātmāju cenas ir grūti analizējamas, jo darījumos dominē zemākais cenu segments jeb darījumi ar ēkām dārzkopības sabiedrību teritorijās.
Laukalējs uzsvēra, ka pērn būtiski samazinājies darījumu skaits ar apbūves zemesgabaliem Pierīgā – par 36% jeb no 2099 darījumiem 2021.gadā līdz 1346 darījumiem pērn. Laukalējs skaidroja, ka tas noticis tādēļ, ka jaunbūvētajām mājām tagad jābūt A klases energoefektivitātei.
“Tā ir milzu kļūda likumdošanā, jo jaunu privātmāju būvniecība ārpus Rīgas var apstāties,” teica Laukalējs.
Darījumu skaits ar Rīgas centra dzīvokļiem pērn samazinājies par 23,7%
Darījumu skaits ar Rīgas centra dzīvokļiem pagājušajā gadā samazinājies par 23,7%, otrdien jaunākā tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.
Pērn ar dzīvokļiem Rīgas centrā veikti 1734 darījumi, kamēr 2021.gadā ar centra dzīvokļiem notika 2272 darījumi.
Savukārt centra dzīvokļu cena pērn pieauga par 6,8% – no 1700 eiro par kvadrātmetru 2021.gadā līdz 1816 eiro par kvadrātmetru pērn.
Laukalējs stāstīja, ka darījumu skaits centrā vairāk pieaudzis lēto dzīvokļu segmentā, izteikti mazāks darījumu skaits bijis “dārgajā galā”, īpaši Klusajā centrā, kur tas samazinājās par 46%. Laukalējs to skaidroja ar to, ka, vairs nav Krievijas pircēju, tāpēc arī kopējais vidējās cenas pieaugums ir zemāks nekā varēja gaidīt.
Visstraujāk pērn cenas augušas Vecrīgā – par 42%, bet darījumu skaits tur ir neliels. Klusajā centrā novērots cenu pieaugums par 16%, bet centra perifērijā – par 8,6%.
Salīdzinoši lielo cenu kāpumu Vecrīgā un Klusajā centrā Laukalējs skaidroja ar to, ka 2022.gadā pieauga pieprasījums tieši pēc augstas kvalitātes dzīvokļiem. Gan Vecrīgā, gan Klusajā centrā piedāvājumos bija atrodami galvenokārt dzīvokļi ar kvalitatīvu telpu apdari atjaunotās mājās, un cenas dzīvokļiem šādās ēkās bija augstākas.
Laukalējs atzīmēja, ka pērn samazinājies “slikto dzīvokļu” skaits, kuri 2021.gadā tika uzpirkti masveidā. Visticamāk, šie dzīvokļi ir renovēti un tagad jau tiek piedāvāti tirgū par daudz augstāku cenu.
Pēdējo septiņu gadu laikā cenu līmenis centrā audzis par 32%. Laukalējs atzīmēja, ka līdz 2019.gadam centra dzīvokļu cenas auga vienmērīgi, straujākais pieaugums novērots 2019.gadā, kad cenas auga par 10%. Covid-19 pandēmijas sākumā 2020.gadā cenu pieaugums bija neliels, bet 2021. un 2022.gadā dzīvokļu cenu kāpums bija izteikti lielāks.