Darījums ar velnu: brīdina, ka uzticēšanās divkosīgajam Kremļa tirānam var izraisīt Trešo pasaules karu 0
ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš iepriekš solījis apturēt karu Ukrainā dažu dienu laikā pēc stāšanās amatā, ir jāizvairās no vienošanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kas līdzinātos tai, kas izraisīja Otro pasaules karu. Pretējā gadījumā pastāv risks izraisīt jaunu globālu konfliktu, brīdina bijušais ASV armijas Eiropas pavēlniecības komandieris ģenerālis Bens Hodžess.
Trampa piedāvātais miera plāns, iespējams, ļaus Putinam saglabāt Ukrainas teritorijas, kuras šobrīd kontrolē Krievijas armija . Taču Hodžess norāda, ka šāda pieeja neizbeigtu Putina agresiju, bet tikai dotu viņam laiku atjaunot spēkus un vēlāk atkal iebrukt Ukrainā, raksta “The Sun”.
Šoreiz, pēc Hodžesa domām, risks varētu būt vēl lielāks – Putins varētu vērsties pret NATO, veicot raķešu uzbrukumus un kiberuzbrukumus, lai iznīcinātu transporta infrastruktūru, kas palīdzētu Ukrainai aizsargāties.
Tas savukārt varētu izraisīt NATO iesaistīšanos konfliktā, kas eskalētos līdz globālam karam.
Hodžess brīdina, ka jebkāda veida piekāpšanās Putinam tikai nostiprinās viņa pozīcijas un veicinās vēl lielāku apdraudējumu Eiropas un pasaules drošībai.
Savukārt bijušais britu diplomāts Tims Vilasijs-Vilsijs Trampa iespējamo vienošanos ar Putinu salīdzina ar britu premjerministra Nevila Čemberlena neveiksmīgo mēģinājumu panākt mieru ar Ādolfu Hitleru 1938. gadā. Toreiz Čemberlena vienošanās ar Hitleru noveda pie vēl postošākas kara eskalācijas, un diplomāts brīdina, ka vēsture var atkārtoties.
Putins nepildīs vienošanās un turpinās draudēt gan Ukrainai, gan NATO
Būtu naivi uzskatīt, ka Putins ievēros jebkādu miera vienošanos un atteiksies no uzbrukumiem Ukrainai vai NATO austrumu flanga sabiedrotajiem, brīdina Hodžess.
“Man ir nopietnas bažas par jebkādām sarunām ar Krieviju. Pirmkārt, viņiem nevar uzticēties. Viņi nekad nav ievērojuši savas vienošanās, un, ja vien nebūs stingras kontroles, mums nevajadzētu būt naiviem, cerot, ka Krievija pildīs noslēgto līgumu,” viņš norādīja.
Eksperti arī brīdina, ka pat tad, ja karadarbība Ukrainā tiks apturēta, tas nenozīmē, ka Putins pārtrauks savu agresīvo politiku.
“Neviens nedrīkst sevi mānīt, domājot, ka jebkāda veida sarunu rezultātā panākta vienošanās par karadarbības izbeigšanu, kurā Krievija saglabā okupētās teritorijas, nozīmētu, ka viņi būs apmierināti ar iegūto,” sacīja Hodžess, norādot, ka Krievijas mērķis ir iznīcināt Ukrainu kā valsti.
Izmantos iespēju, lai uzbruktu atkal
Eksperti brīdina, ka, ja Krievija netiks pilnībā sakauta, Kremļa despots atjaunos spēkus un izmantos pirmo iespēju, lai sāktu jaunu uzbrukumu Ukrainai.
Kā platformu jaunam pilna mēroga uzbrukumam Krievija varētu izmantot Baltkrieviju un jau ieņemtās Ukrainas teritorijas. Šoreiz Putins, iespējams, veiks efektīvākus kiberuzbrukumus un sabotāžas operācijas pirms karaspēka pārvietošanas pāri robežai, izveidojot daudz saskaņotāku ofensīvu nekā 2022. gada februārī.
Taču Hodžess brīdina, ka Putins ar to neapstāsies.
“Pilnīgi noteikti jāpieņem, ka Putins uzsāks raķešu triecienus ne tikai pret Ukrainu, bet, iespējams, arī pret NATO valstīm, lai iznīcinātu transporta infrastruktūru,” viņš norādīja.
Tas tāpēc, ka Putins zina, ka aliansei ir nepieciešama ātra spēku mobilizācija, lai aizstāvētu teritoriju no pretinieka uzbrukuma.
“Lidostas un ostas NATO austrumu flangā – no Somijas līdz Polijai un Rumānijai – ir izšķiroši svarīgas ātrai pastiprinājuma piegādei. Tās varētu kļūt par Putina uzbrukumu mērķi, izmantojot gan kinētiskos triecienus, gan kiberuzbrukumus,” brīdināja Hodžess.
Viņš piebilda, ka Putins varētu uzbrukt arī vilcieniem un konvojiem, kas pārvadā militāro tehniku un munīciju no Polijas uz Ukrainu. Šādi uzbrukumi varētu būtiski sarežģīt Ukrainas aizsardzību un NATO spēju reaģēt uz jaunu Krievijas agresiju.
Uzbrukumi Moldovai un Baltijas valstīm
Savukārt bijušais diplomāts brīdina, ka Putins varētu paplašināt savu agresiju, iebrūkot Moldovā caur Krievijas kontrolēto Piedņestras reģionu, kas atrodas pie Ukrainas robežas.
Viņš norāda arī uz punktu, kurā, iespējams, varētu sākties Trešais pasaules karš – Narvu, mazu pilsētu pie Igaunijas robežas ar Krieviju.
Tajā apmēram 80% iedzīvotāju ir krievi.
“Gudri izmantojot hibrīdkara metodes, Putins varētu apgalvot, ka vietējie Narvas iedzīvotāji ir sacēlušies, lai atbalstītu Krieviju. Viņš varētu iejaukties, lai aizstāvētu it kā apspiesto krievu kopienu, un tad sākt ‘atdalīt’ teritorijas no Baltijas valstīm,” viņš izdevumam skaidroja.
Eiropa nav gatava Krievijas draudiem
Hodžess uzsver, ka NATO Eiropas valstis joprojām nav pietiekami aprīkotas ar gaisa un raķešu aizsardzības sistēmām, lai spētu efektīvi aizstāvēties pret iespējamu Krievijas uzbrukumu.
Viņš brīdina: ja Putins būs pieņēmis “briesmīgo” lēmumu vēlreiz uzbrukt Ukrainai, viņš, visticamāk, vienlaikus veiks uzbrukumus arī Eiropas transporta un komunikāciju infrastruktūrai.
Viņš atgādina, ka Krievija jau šobrīd rada haosu, iznīcinot zemūdens kabeļus Baltijas jūrā, veicot sabotāžas uzbrukumus Rietumiem un draudot ar kodolieroču izmantošanu.
“Krievija ir karastāvoklī ar visu Eiropu,” viņš norādīja.
“Krievija pastāvīgi izmanto visu iespējamo instrumentu spektru – no draudiem un sabotāžām līdz pārkāpumiem gaisa telpā un starptautiskajos ūdeņos, kā arī draudiem izmantot kodolieročus. Kamēr Rietumi nespēs efektīvi atbildēt un sodīt Krieviju par tās darbībām, tā turpinās to darīt,” Hodžess skaidroja.
Viņš uzsver, ka, vēršoties pret komunikāciju un enerģētikas infrastruktūru, īpaši Baltijas jūrā, Putins izmantoto Rietumu vājumu – nepietiekamo vienotību un sadarbību. Šādi viņš cenšas šķelt attiecības starp ASV un Eiropu.
“Šāda taktika bija raksturīga Padomju Savienībai, un tāda ir arī mūsdienu Krievijas pieeja,” paskaidro Hodžess.
Neraugoties uz draudiem, Rietumi joprojām nespēj noticēt, ka Krievija varētu izmantot raķetes vai dronus, lai uzbruktu, piemēram, lidostām vai jūras ostām, vai veiktu masīvu kiberuzbrukumu, kas paralizētu Polijas ostas pilsētu Gdaņsku, norāda ģenerālis.
Eiropa un Rietumi nav gatavi globālam konfliktam
Vilasijs-Vilsijs tam piekrīt, sakot, ka Eiropa un Rietumi “nav gatavi” vēl vienam globālam karam.
Sarunā ar “The Sun” viņš atzina: “Manuprāt, mēs neesam pietiekami informējuši sabiedrību visā Eiropā par to, cik nopietna ir šī situācija.”
Savukārt ģenerālis brīdina, ka Krievija turpinās pasauli šantažēt ar kodolieročiem. Viņš atgādina, ka pirms diviem mēnešiem Putins deva zaļo gaismu jaunai kodolieroču doktrīnai, draudot izmantot kodolieročus pret Rietumiem.
Despots bijis saniknots, kad toreizējais ASV prezidents Džo Baidens pēc 1000 kara dienām beidzot atļāva Ukrainai izmantot tālas darbības rādiusa uzbrukumiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.
“Es domāju, ka viņi turpinās izmantot kodolieroču draudus, uzsverot, ka, ja mēs kaut ko darīsim, viņi tos pielietos. Šī stratēģija ir bijusi efektīva pēdējos trīs gadus. Baidena administrācija un citas Rietumu valdības paralizēja bailes, ka Krievija varētu izmantot taktiskos kodolieročus katru reizi, kad mēs apsvērām konkrētas darbības,” viņš paskaidroja.
Pēc Hodžesa domām, vienīgais veids, kā izbeigt karu, ir Krievijas ekonomikas sagraušana.
Viņš sacīja, ka Putina “vienīgā cerība” ir, ka Rietumi atteiksies no cīņas un noslēgs vienošanos, kas galu galā “atalgos Krieviju par tās agresiju”, ļaujot tai saglabāt Krimu un vēl 20 procentus Ukrainas teritorijas, ko tā ir iekarojusi.
Hodžess sacīja, ka Rietumu vēlme izbeigt šīs cīņas rāda krieviem, ka mums nav politiskās gribas stāties pretī Krievijai.
“Mēs neesam spējuši pietiekami labi apvienoties un neesam izrādījuši politisko gribu izmantot savas priekšrocības, lai palīdzētu Ukrainai sakaut Krieviju,” viņš atzina.
Hodžess apsūdzēja Rietumus, ka tie nav nopietni uztvēruši Krievijas draudus, nav reaģējuši uz to, ko Putins ir darījis pret Ukrainu, un nav atzinuši, ka mūsu interesēs ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt.
Miera sarunās ar Putinu jābūt īpaši piesardzīgiem
Sarunās starp Trampu un Putinu ASV prezidentam nekādā gadījumā nevajadzētu uzticēties diktatoram, un jebkurš viņa solījums jāuztver ar lielu skepsi, uzskata eksperti.
Vilasijs-Vilsijs norāda, ka šobrīd Rietumiem ir priekšrocības pār Putinu, kurš kaujas laukā jau zaudējis tūkstošiem karavīru. “Putins ir iedzīts stūrī, taču, ja vēlamies vienoties, darījumam jābūt ļoti stingram.”
Hodžess tam piekrīt un uzsver: “Ir skaidri jānorāda, ka Rietumu interesēs ir Ukrainas uzvara pār Krieviju. Putinam ir jāsaprot, ka viņš vairs nevar izmantot spēku, lai apdraudētu Ukrainas vai citu Eiropas valstu robežas.
