Dari labu un lasi 36,6 °C! Brīvprātīgais slimnīcā 0
“Ir tāda sajūta, ka pārlieku tieku slavināts. Neesmu taču paveicis neko īpašu,” bilst Aleksejs Zavorins, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes students. Viņš saņēmis atzinību no Borisa un Ināras Teterevu fonda brīvprātīgā darba godināšanas pasākumā Gūt var dodot.
Vispirms bija obligātā vasaras prakse Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ķirurģijas nodaļā, apgūstot medicīnas brāļa pienākumus. Aleksejs novērojis – šo darbinieku ir par maz, jāskrien kā vāverēm ritenī, pārmērīgi jānopūlas, lai tiktu ar visu galā. Pēc prakses laika beigām palicis strādāt brīvprātīgi.
“It kā gribējās vasarā palaiskoties, atpūsties, taču izlēmu par labu darbam. Tā gan palīdzēšu māsiņām, gan apgūšu ārsta darbam vajadzīgas iemaņas. Man ir svarīgi, lai viss notiktu tā, ka būtu mierā ar manu sirdsapziņu,” atzīst Aleksejs.
Slimnīcas ikdiena nav viegla. Diena paiet nepārtrauktā ritmā – sistēmas, šļirces, zāļu izsniegšana. Jāmaina pārsēji un jākopj brūces. Jāsniedz sirsnīgs atbalsts pacientiem. Aleksejs bijis priecīgs, ka spēj to visu paveikt, ir noderīgs.
Daudzi kursabiedri mēdz piestrādāt slimnīcā par sanitāru, tā var nedaudz nopelnīt iztikai. Brīvprātīgi darbojas retais. Tas arī saprotams. Turklāt medicīnas studentam ļoti daudz jāmācās. Aleksejs to dara uzcītīgi, viņa vidējā atzīme ir virs 9 ballēm. Guvis atzinību arī par pētnieciskajiem darbiem. Par savu studiju veikumu saņēmis mecenātu piešķirto stipendiju uz vienu gadu.
“Vēl mācoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, biju sadomājis studēt jurisprudenci. Tomēr juristam, iespējams, reizēm jādara tas, kam īsti līdz galam netic, jāpiever acis uz saviem principiem. Ārsta darbā allaž jutīšos noderīgs, vajadzīgs cilvēkiem. Tādēļ izšķīros par labu medicīnai.”
