Brīvprātīgajā darbā iepazīstos ar cilvēkiem, ar kuriem citādi nesatiktos 0
Ieva Lupgina jau trīs gadus piedalās brīvprātīgo kustībā – kļuvusi par palīgu darbam ar ziedojumiem veikalā Otrā elpa.
– Ikdienā strādāju finanšu sektorā, esmu bankas darbiniece. Darbs prasa maksimālu koncentrāciju, nogurdina. Reiz internetā uzdūros vietnei, kur stāstīts par brīvprātīgo kustību, dažādām šī darba iespējām. Mani uzrunāja Otrās elpas aicinājums, šī veikala darbošanās koncepts: ziedoto mantu pārdošana, lai realizētu labdarības projektus. Katrs var dot savu daļu, lai visiem būtu labāk, bet mums nevajadzīga manta var izrādīties tieši tā, ko cits visu laiku meklējis.
Manos brīvprātīgā darba pienākumos ir kopā ar pārējiem palīdzēt pārdevējām tikt galā ar atvestajām mantām. Šķirojam, gludinām, daļu izliekam pārdošanai veikalā, lai iegūtos līdzekļus izmantotu sociāli nozīmīgiem projektiem, pārējo sagatavojam nosūtīšanai sociālās aprūpes iestādēm, cietumiem.
Uz Otro elpu nāk cilvēki ar ļoti dažādu rocību un dzīves uztveri, bet – esmu pārliecināta – visus vieno motivācija, ka ziedojot tiek darīts kaut kas ļoti labs. Cilvēkos šāda vēlēšanās ir spēcīga, to var redzēt arī lielajās labdarības akcijās, kur tiek savāktas milzīgas naudas summas palīdzībai tiem, kuriem klājas grūti.
Mani sevišķi saista vecās mantas, trauki. Katrai savs stāsts, odziņa. Patīk arī grāmatu šķirošana. Iespēja redzēt, kā cilvēki priecājas, ka tieši šeit atraduši kādu sen meklētu izdevumu.
Tomēr visvairāk šajā darbā mani suģestē tas, ka varu būt kopā ar cilvēkiem, ar kuriem ikdienā visdrīzāk nesatiktos.
Iekļaujoties brīvprātīgā darba kustībā, katram iespējams atrast to, kas šķiet vispiemērotākais. Kam patīk dzīvnieki, var palīdzēt kādā patversmē, ja vienaldzīgu neatstāj cilvēku likteņi – doties uz pansionātu, slimnīcu, bērnunamu. Pēc savas pieredzes varu apgalvot: lai cik daudz tādam darbam veltītu, šo stundu nekad nav žēl.
