Dārgiem īpašumiem smieklīgs novērtējums, bet pieticīgiem mājokļiem nesamērojami liels. Vai tiešām nekas nemainīsies? 5
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau vairākkārt nācis klajā ar priekšlikumiem pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību.
Pēdējoreiz viņa uzdevumā ministrijas ierēdņi tos izklāstīja 17. februārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas deputātiem.
Mājokli vērtībā līdz 100 000 ar nodokli neapliktu
Priekšlikumi paredz krasi samazināt nekustamā īpašuma nodokli tā dēvētajiem primārajiem mājokļiem, tostarp zemei un ēkām, kurās īpašnieks deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu. Nodokļa aprēķini turpmāk balstītos uz īpaši noteiktu vērtību – tā, lai iedzīvotāji spētu to samaksāt.
Dzīvokļiem šo “specvērtību” aprēķinātu, neizdalot atsevišķi zemes un ēkas daļu. No dzīvokļa īpašumam noteiktās kopējās kadastrālās vērtības atņemtu 100 000, pēc tam iegūto starpību sareizinātu ar 0,2.
Tādējādi, ja dzīvokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, tad īpašnieks, kurš tur deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, nodokli vispār nemaksātu.
Ģimenes privātmājai “specvērtību” aprēķinātu, no ēkas kadastrālās vērtības atņemot 100 000 un iegūto starpību reizinot ar 0,2. Ja mājas kadastrālā vērtība ir mazāka par 100 000 eiro, tad īpašnieks, kurš tur deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, nodokli nemaksātu.
Piemēram, ja ēkas kadastrālā vērtība ir 150 000 eiro, tad nekustamā īpašuma nodokli aprēķinātu no 10 000 eiro (150 000 – 100 000) x 0,2 = 10 000 x 0,002 = 20 eiro
Savukārt zemei “specvērtību” aprēķinātu no zemes kadastrālās vērtības, atņemot 10 000 un izveidojušos starpību reizinot ar 0,2.
Piemēram, ja zemei noteiktā kadastrālā vērtība ir 40 000 eiro, tad nekustamā īpašuma nodokli aprēķinātu no 6000 eiro (40 000 – 10 000) x 0,2 = 6 000 x 0,015 = 90 eiro.
Ar “specvērtībām” cer iekasēt tikpat
Lai nomierinātu pašvaldības, kurām tādējādi nodokļa ieņēmumi varētu sarukt, Tieslietu ministrija apgalvo, ka no 2022. gada, ieviešot šādu uz “specvērtībām” balstītu nodokļa aprēķināšanas kārtību, pašvaldību ieņēmumi sarukšot vien 10 pašvaldībās, lielākoties Rīgai tuvākajos novados. Toties 30 pašvaldībās nodokļa ieņēmumi būšot pat lielāki nekā 2018. gadā gūtie.
Taču Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) bažas ir par ko citu.
LPS padomniece finanšu un ekonomikas lietās Sanita Šķiltere uzskata, ka taisnīgi aprēķināt iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodokli varēs tikai tad, ja īpašumu kadastrālā vērtība “būs proporcionāla viņiem piederošajam labumam”. Citiem vārdiem sakot, īpašumam noteiktajai kadastrālajai vērtībai jāatbilst īpašuma vērtībai tirgū.
Īpašumu vērtēšanai jākļūst taisnīgai
Lai kadastrālā vērtēšana būtu taisnīga, pēc viņas teiktā, tā jābalsta uz vairākiem principiem.
Pirmkārt, kadastrāli jānovērtē tirgū visdārgāk vērtētie īpašumi – lepnas ģimenes privātmājas un daudzstāvu dzīvokļu nami. Tādējādi, jo īpašums greznāks un tirgū vērtīgāks, jo tā īpašniekam jāmaksā lielāks nodoklis, kā tas ir visur pasaulē.
Otrkārt, tirgū visdārgāk vērtētos īpašumus pārdodot, to cenas nedrīkst ietekmēt līdzās pieticīgi uzcelto un mazāk vērtīgo īpašumu kadastrālo vērtību.
Treškārt, diviem cits citam līdzās uzceltiem nekustamiem īpašumiem kadastrālajām vērtībām jāatšķiras, būtiski labākajam tai jābūt lielākai, bet būtiski sliktākajam – mazākai vērtībai.
Kaut arī 18. februārī Ministru kabinetā apstiprinātajos kadastrālās vērtēšanas noteikumiem pievienotajos paskaidrojumos teikts, ka šo noteikumu mērķis ir “uzlabot kadastrālo vērtēšanu tā, lai nodrošinātu sabiedrību ar kvalitatīvu, atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem”, neviens no pieminētajiem principiem jaunajos noteikumos nav atrodams.
Bet tas var nozīmēt, ka arī turpmāk Mežaparkā, Teikā vai citā labā galvaspilsētas rajonā par lielām summām pārdodot vērtīgu nekustamu īpašumu, mazāk vērtīgiem īpašumiem uz šī darījuma rēķina celtos kadastrālā vērtība, līdz ar to nekustamā īpašuma nodoklis, kaut arī tā aprēķināšanai tiktu ieviestas pieminētās “specvērtības”.
Vērtībām jābūt saprotamām nodokļa maksātājiem
LPS pārstāve uzsver, ka būtisks princips, kas noteikti jāievēro, – īpašumu kadastrālajām vērtībām jābūt saprotamām iedzīvotājiem – nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem. Tāpēc 18. februārī rīkotās valdības sēdes laikā LPS lūgusi, lai, no 2022. gada ieviešot jaunās kadastrālās vērtības, kartēs būtu attēlota un ikvienam iedzīvotājam redzama arī katras ēkas un zemes īpašuma viena kvadrātmetra vidējā prognozētā kadastrālā vērtība, kā arī pilsētu un ciemu teritorijās katra apbūvēta īpašuma vidējās prognozētās kadastrālās vērtības dalījums ar ēku kopplatību.
Bet Tieslietu ministrija iebildusi pret šādu datu publiskošanu, aizbildinoties ar to, ka tie, lūk, būšot saprotami tikai speciālistiem. Viņasprāt, vienīgais izskaidrojums šādiem iebildumiem varētu būt tas, ka arī jaunā kadastrālā vērtēšana tik un tā nenovērsīs lielāko daļu no līdzšinējām ačgārnībām, tostarp
tirgū visdārgāk novērtētajiem nekustamiem īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības būs vairākkārt mazākas.
Dārgiem īpašumiem neadekvāts novērtējums
Salīdzinot īpašumiem pašlaik noteiktās kadastrālās vērtības ar to vērtībām tirgū, diemžēl atklājas gaužām nepievilcīga aina, kas tieslietu ministra izdaudzinātos šķietami vilinošos priekšlikumus liek vērtēt skeptiski.
Piemēram, Garkalnes novadā Baltezerā 220 kvadrātmetru lielai ģimenes privātmājai tirgus vērtība ir noteikta 322 000 eiro. Toties ēkas kadastrālā vērtība ir noteikta aptuveni piecreiz mazāka – 67 939 eiro.
Babītes novada Piņķos lepna 247 kvadrātmetru ģimenes privātmāja ar baseinu un glītām palīgēkām tirgū novērtēta 297 000 eiro apmērā. Bet ēkas kadastrālais novērtējums ir četrreiz mazāks – 72 376 eiro.
Ķekavas novada Rāmavā ģimenes privātmāja 238 kvadrātmetru platībā tirgū novērtēta 201 000 eiro apmērā. Kadastrālā vērtība tai ir vien 50 502 eiro.
Pēc LPS datiem, piemēram, trīsstāvu privātmājai Vecrīgā, Miesnieku ielā 1, viena kvadrātmetra kadastrālā vērtība noteikta 851 eiro. Pēc Zemesgrāmatas datiem, šīs ēkas īpašnieks ir bijušā baņķiera Valērija Kargina dēls, tāpēc ļoti jāšaubās, vai nams varētu būt slikti labiekārtots un uzturēts.
Savukārt pēc nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” datiem, 2018. gada beigās Vecrīgā dzīvokļiem ļoti labā stāvoklī viena kvadrātmetra tirgus vērtība bija 2700 līdz 3000 eiro – aptuveni trīsarpus reižu lielāka nekā kadastrālā.
Piemēram, moderni pārbūvētu un labiekārtotu namu Vecrīgā, Trokšņu ielā 12, 2016. gadā tirgū piedāvāja par 3,2 miljoniem eiro. Bet ēkas kadastrālā vērtība togad bija vien 117 607 eiro. Arī 2020. gadā tā ir noteiktā 213 831 eiro apmērā.
Daudzstāvu dzīvojamam namam Rīgā, Antonijas ielā 9, viena kvadrātmetra kadastrālā vērtība ir 398 eiro. Bet šajā rajonā dzīvokļiem labā stāvoklī vērtība tirgū svārstās no 2100 līdz 3000 eiro par kvadrātmetru, tātad septiņas līdz desmit reizesu augstāka par kadastrālo.
Pēc Bordāna priekšlikuma nevienlīdzība saglabāsies
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) politikas komisijā, kurā 15. janvārī sprieda par vairāk nekā 40 000 iedzīvotāju prasību atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs atzina, ka līdzšinējā nodokļa politika bijusi netaisnīga.
Taču, īstenojot tieslietu ministra pieminētos šķietami vilinošos priekšlikumus, tā tāda, šķiet, arī saglabāsies.
Iedzīvotāji par pieticīgiem mājokļiem maksās nesamērojami lielu nodokli
Lepno namu un dzīvokļu īpašniekiem nekustamā īpašuma nodoklis būs niecīgs salīdzinājumā ar viņiem piederošo īpašumu vērtību tirgū.
Savukārt iedzīvotāji, kuri mīt krietni pieticīgākos un mazāk labiekārtotos mājokļos, kuru vērtība tirgū ir maza, tik un tā maksās ar viņu ienākumiem nesamērojami lielu nodokli.
