Taupām energoresursus! Vai pašvaldību peldbaseini strādās visu ziemu? 17
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai varētu drošāk pārziemot, visās Eiropas valstīs, arī Latvijā, plāno, kā taupīt energoresursus. Valsts iestādes, uzņēmumi, iedzīvotāji gatavojas samazināt arī elektrības patēriņu. Vieni no lielākajiem elektrības patērētājiem, kam nav saimnieciskas nozīmes, ir arī peldbaseini. Ko darīt ar šīm būvēm, kuru neekonomisko būvniecību pirms četriem gadiem jau asi kritizēja Valsts kontrole, bet kuri pamatā domāti bērnu un jauniešu peldētprasmes uzlabošanai? “Latvijas Avīze” pētīja, cik izmaksā un ko plāno darīt vietvaras ar tām piederošajiem baseiniem.
Kopumā no Latvijas 35 novadiem vismaz viens baseins ir 21 novadā. Vēl baseini ir arī septiņās valstspilsētās. Šoreiz nepievērsīsimies baseiniem, kuri atrodas bērnudārzos un pilda tikai peldētapmācības funkcijas bez maksas pakalpojumu piedāvāšanas. No minētā 21 novada kopš 2010. gada lielie baseini uzbūvēti 11 novados un trīs pilsētās – Jelgavā, Rēzeknē un Liepājā, bet Varakļānos tapis nestandarta mazais baseins. Daudzi baseini būvēti kopā ar dažādiem sporta centriem, sporta skolām u. tml., taču jebkurā gadījumā gandrīz visi baseini izmaksājuši summas, kas mērāmas ar septiņām nullēm.
Papildus ievērojamajām būvniecības izmaksām katru gadu baseinu uzturēšanai aiziet vēl vairāki simti tūkstoši eiro, ko tikai daļēji izdodas atgūt no baseina ieņēmumiem, pārējo nākas dotēt pašvaldībām. Turklāt, kāpjot energoresursu cenām, ievērojami kāpušas arī baseinu uzturēšanas izmaksas. “Ņemot vērā pašreizējās energoresursu izmaksas, ar šo summu nepietiks,” “Latvijas Avīzei” norāda Ogres novada pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs, komentējot Ogres peldbaseina ieplānotās šī gada izmaksas 244 tūkstošu eiro apmērā, kas ir par 24 000 lielākas nekā pērn.
Par uzturēšanas izmaksām nepadomā
Elektroenerģijas cenu kāpums būtībā izgaismojis to, ko 2018. gadā savā ziņojumā norādīja Valsts kontrole – pašvaldības sākumā jestri aprēķina dažādu infrastruktūras objektu būvniecības izmaksas, bet reti līdz galam pārdomā, cik tad jaunā celtne, tostarp baseins, izmaksās pēc tam. Lielākā daļa jauno baseinu gadā izmaksā vairāk nekā 150 000 eiro, daži pats virs 400 000 eiro. Daļai uzturēšanas izmaksas gada laikā kāpušas pat par 100 000 eiro.
Vai, būvējot šos elektroenerģiju daudz patērējošos objektus, pašvaldības bija ņēmušas vērā, ka varētu sekot enerģijas sadārdzinājums? Pēc Valsts kontroles (VK) teiktā – nav.
“Jau revīzijas laikā ar vairākām pašvaldībām kopīgi spriedām – esat uzbūvējuši objektu, parēķiniet, cik maksās tā uzturēšana. Daudzām pašvaldībām bija nepatīkams pārsteigums. Nav mūsu pienākums teikt – vajag vai nevajag, bet mūsu uzdevums ir norādīt, lai pašvaldības ir pret sevi un iedzīvotājiem godīgas, pasakot, cik maksās ne tikai būvniecība, bet arī ikgadēja objekta uzturēšana. Lai pasaka iedzīvotājiem, ko nāksies upurēt, lai varētu atļauties ik gadu baseina uzturēšanai tērēt 200 000–300 000 eiro. Pēc revīzijas Salacgrīvas un Jelgavas novads atteicās no baseinu būvniecības, jo saprata, ka izmaksas tomēr ir pārāk lielas. Nebija nemaz jāsagaida krīze, lai saprastu, cik liela izmaksu pozīcija ir baseini. Diemžēl daudziem tā var kļūt nepanesama,” norāda VK Piektā revīzijas departamenta (pašvaldības, sabiedrības integrācija, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana) direktors Edgars Korčagins.
Jāuzsver gan, ka jebkādu infrastruktūras objektu būvniecības nepieciešamība ir katras vietvaras ziņā. Visas pašvaldības baseinu nepieciešamību argumentē, piesaucot milzīgo noslīkušo skaitu Latvijā, savukārt, runājot par finansiālo pusi, uzsver, ka pašvaldības nav uzņēmumi, kam jādomā par peļņu. Tomēr, kā jau norādīja VK, vietējai varai jāapzinās sava rocība un tās nedrīkst sabiedrību iegrūst nepanesamos aizdevumu un tagad arī komunālo maksājumu slazdos.
E. Korčagins stāsta, ka pēc revīzijas 2018. gadā finanšu pieprasījumu un aizdevumu siets kļuvis krietni kvalitatīvāks, valsts vairs tik vienkārši neaizdod naudu jebkuram ne līdz galam pamatotam projektam. “Nevar būt tā, ka skolu tīklu optimizē, bet tikmēr īsteno vairāku miljonu infrastruktūras objekta projektus,” saka Korčagins.
Vai ir kāds ideālais peldbaseinu uzturēšanas mehānisms? Vai ir pieņemami baseinu lielākoties dotēt, nevis tam spēt daļu izmaksu nosegt pašam? E. Korčagins norāda, ka nav vienas pareizās atbildes uz šiem jautājumiem, jo pašvaldībām ir vien jāspēj turēties budžeta ietvaros. Skaidrs, ka ikvienu baseinu pašvaldības dotē – daži spēj atpelnīt pusi, daži – mazliet vairāk, bet daži spēj atpelnīt labi ja desmito daļu izmaksu. Tomēr jebkuram jaunam objektam būtu jābūt pašvaldības attīstības plānos, bet vēsture rāda, ka pašvaldībām tā bijusi hroniska kaite – īstenot projektus, kuri attīstības plānos neparādās. “Attiecīgi rodas loģisks jautājums – kā interesēs projekts tapis un vai iedzīvotājiem tas vispār nepieciešams?” vaicā Korčagins.
Baseinus grib, bet nevar atļauties
Nu jau trīs gadus neviens jauns baseins Latvijas novados nav tapis, daudzi tikai piedzīvojuši renovāciju. Tas gan nenozīmē, ka pašvaldības domu par baseiniem atmetušas – vairākos novados tikai pandēmija un energokrīze projektus nobremzējusi.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs “Latvijas Avīzei” pauda uzskatu, ka pašvaldībām būtu jāskatās, lai projekts būtu saimnieciski pamatots, taču baseinus būtu pelnījuši cilvēki arī reģionos, nevis tikai lielo pilsētu iedzīvotāji. “No vienas puses, pašvaldības saņem pārmetumus par peldbaseinu būvniecībā nelietderīgi iztērētiem līdzekļiem, taču, no otras puses, ir liels sabiedrības pieprasījums pēc pakalpojuma. Arī Madonas novada pašvaldība, domājot par peldbaseina būvniecību, uzsvaru vēlas likt uz iedzīvotāju peldētprasmes attīstīšanu. Dabiskās ūdenstilpes ne vienmēr ir tā piemērotākā un drošākā vieta, kur mācīties peldēt. Esam veikuši finanšu aprēķinu un meklējam risinājumus, kā Madonā uzbūvēt peldbaseinu publiskās privātās partnerības ceļā. Pašreizējā krīze enerģētikā un ierobežotie pašvaldības budžeta līdzekļi plānus ir piebremzējuši, taču no ieceres īstenošanas tuvākā vai tālākā nākotnē neesam atteikušies,” saka Lungevičs.
Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers stingri nosaka, ka peldbaseinam būtu jābūt katrā reģiona centrā. Viņš gan uzskata, ka šis pakalpojums būtu jānodrošina kādam privātam komersantam, ne pašvaldībai, jo “komersantam daudz veiksmīgāk izdosies piesaistīt klientus, sabalansēt resursus un nodrošināt lielākus ieņēmumus”.
Bet ir arī tādi novadi, kuros šobrīd atviegloti nopūšas par baseina neesamību. Preiļu novada pārstāve Anete Urka stāsta, ka baseinu celtniecības buma laikā novads nav atradis ekonomisku pamatojumu baseina būvniecībai, kaut gan pašvaldības īpašumā ir pat tam domāta ēka un izstrādāts arī projekts rekreācijas centra izveidei. “Vairākus gadus no iedzīvotājiem esam saņēmuši par to pārmetumus, jo kaimiņu novados baseini ir izbūvēti. Šogad redzam, ka tas mūs pasargās no atsevišķiem smagiem un cilvēkiem grūti skaidrojamiem lēmumiem, kā arī grūtībām īstenot projektos noteiktās rezultatīvās prasības.”
Kā izdzīvot?
Kaut gan lielākā daļa aptaujāto novadu un pilsētu norādīja, ka baseinam nav jāpelna, daļa aptaujāto atzina, ka izmaksu pieaugums var kļūt nepanesams. Līdzīgi kā izteicās jau minētā Ogres novada pārstāvis, arī Aizkraukles novadā un Jelgavas pilsētā saredz potenciālas problēmas.
Kokneses sporta centra vadītājs Dāvis Kalniņš stāsta, ka novadā jau ir bijušas sarunas par 2008. gadā celtā baseina uzturēšanu un nākotne ir neskaidra: “Tiek taupīts, kur vien var, bet tas nenosedz cenu kāpumu. No oktobra būs mazliet draudzīgākas cenas un, cerams, būs iespējams iekļauties plānotajā budžetā. Ja tomēr gala rezultāts būs dramatisks, tad būs jādomā par darbību ierobežotā režīmā vai par darbības pārtraukšanu.”
“Finansiālā ziņā nav atpelnījies un diez vai tuvākajā laikā atpelnīsies. Bet sabiedrības ieguvums ir milzīgs un neatsverams – veselība, izglītība, drošība uz ūdens,” uzskata Kalniņš. Viņš spriež – ja nebūtu dramatiskā cenu kāpuma energoresursiem, tad baseins varētu nosegt gandrīz 50% izdevumu ar komercpakalpojumiem. “Pusi dienas baseinu izmanto izglītības iestādes. Ir pieņemts prasīt, lai baseins atpelna sevi, bet kā ar atpelnīšanu iet bibliotēkām, kultūras centriem, koncertzālēm un muzejiem? Kāpēc par to rentabilitāti neviens nerunā?” vaicā Kalniņš.
Jelgavas pilsētas pārstāve Egita Veinberga uzsver – kaut gan neviens no baseiniem nav celts, domājot par peļņu, tomēr, ja energoresursu cenu kāpums būs straujš: “Pieejamie pašvaldības finanšu resursi būs nepietiekami izdevumu apmaksai, un, ja valsts nepiešķirs pašvaldībām finansējumu energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai, tad var nākties pieņemt lēmumu pārtraukt peldbaseinu darbību.”
Dārgākie un jaunākie
Viens no pēdējā laika dārgākajiem projektiem īstenots Valmierā , kur 2018. gadā par 9,3 miljoniem tika uzbūvēta sporta skola ar baseinu. Pašvaldībā apstiprināja, ka arī šajā rudens–ziemas sezonā peldbaseins būs atvērts iedzīvotajiem, bet vienlaikus tiekot rasti risinājumi, lai samazinātu energoresursu patēriņu un uzturēšanas izmaksas. Baseina ikgadējās izmaksas pašvaldībā gan neatklāja.
Ludzas novadā esošais baseins ir pats jaunākais un, neskatoties uz 80 000 eiro sadārdzinājumu šogad, to nav plānots slēgt, jo tas “pamatā domāts bērnu peldētapmācībai un tikai pēc tam maksas pakalpojumu nodrošināšanai”, apstiprināja pašvaldības pārstāve Jana Dukaļska. Baseins gan pandēmijas dēļ periodiski ilgāku laiku nav darbojies.
Par trešdaļu jeb 100 000 eiro sadārdzinājusies Bauskas novada baseina uzturēšana. Baseins pēc tehniskās pauzes vasarā atsācis darbu tieši septembrī, bet novadā norāda, ka pirmajā pusgadā peldbaseina ieņēmumi bijuši krietni lielāki, nekā plānots. Tomēr novada atbildē var nolasīt, ka baseina darbība nav garantēta arī ziemā. Šobrīd esot veikta baseina izmaksu analīze un apstiprināšanai domē iesniegts jauns baseina maksas pakalpojumu cenrādis. Tāpat pievērsta pastiprināta uzmanība elektrības un siltuma patēriņa ekonomijai. Visu apvienojot, novadā cer, ka baseina darbība netiks ietekmēta.
Viens no izmaksu ziņā dārgākajiem baseiniem ir Limbažu novadā, tas gadā izmaksā vairāk nekā 300 000 eiro. Pagaidām plānotais sadārdzinājums šogad ir vien 6000 eiro, tomēr novadā neatklāja, vai tā ir baseinam atliktā nauda gada sākumā vai arī ir ņemti vērā jau visi sadārdzinājumi. Jebkurā gadījumā baseins izmaksā daudz, tomēr arī Limbažu novada pārstāve Baiba Martinsone sacīja, ka baseins ir investīcija nākotnē, sabiedrības veselībā, ģimenēs un kopējā labsajūtā. Sporta kompleksu neesot plānots slēgt. “Veicām apspriedi, tika pieņemts lēmums pastiprināti uzraudzīt uzņēmumā esošās tehnoloģiskās iekārtas – tā, lai tās strādātu ekonomiski saudzīgākajā režīmā,” saka B. Martinsone.
Baseiniem bagātais Siguldas novads
Baseiniem viens no bagātākajiem ir Siguldas novads, kur ir četri baseini – viens no jaunākajiem un dārgākajiem atrodas Siguldā, bet lētāki un mazliet vecāki ir Mālpilī un Inčukalnā . Tikmēr Krimuldā 1986. gadā būvētais baseins renovēts pirms diviem gadiem.
Mālpilī, Inčukalnā un Krimuldā sporta centri ar maksas pakalpojumiem vidēji gadā atgūst vien 7–15% izmaksu, kas lielākoties ir apmēram 200 000 eiro. Savukārt Siguldas baseins viens pats izmaksā vairāk nekā 200 000 eiro gadā. Viss Siguldas sporta centrs nodots nomā SIA “Siguldas sporta serviss”, kam Siguldas pašvaldība piešķīrusi vairāk nekā miljonu sporta centra uzturēšanai no 2017. līdz 2019. gadam. Domājams, ka Siguldas pašvaldība piešķīrusi vismaz vēl vienu līdzīgu, ja ne lielāku finansējumu sporta centra uzturēšanai. Pirms vairākiem gadiem VK revīzijā norādīja, ka uzņēmumam īpaši labi ar finansiālo situāciju neveicas un sporta centra izmaksas ir lielākas par plānotajām.
Siguldas novada pārstāve Regīna Grosa teic, ka Mālpilī, Inčukalnā un Krimuldā spēkā ir iepriekšējie siltumapgādes tarifi un šajā laikā nav plānots baseinus slēgt. Savukārt, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, tikšot vērtēta ietekme uz budžetu. Siguldā baseina izmaksas ir iekļautas pakalpojumu cenās, kuras šoruden paceltas.
Rīgā – sensori dušās
Nevar neminēt arī Rīgu , kur kopumā izglītības iestādēs izbūvēti 14 baseini, no kuriem pieci ir ar 25 metru celiņiem. Pašvaldībā stāsta, ka tā rīkošoties, lai samazinātu energoresursu izmaksas, un ka baseinu darbība tiks nodrošināta, lai netiktu traucēts peldētapmācības process. Enerģiju taupīšot laikā, kad telpas netiek izmantotas. “Ir arī plānots vēl plašāk uzstādīt dušu ūdens sensorus, kas spēj mazināt ūdens patēriņu. Baseina ūdens temperatūra ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. To pagaidām nav plānots samazināt,” norāda Rīgas dome.
Samazinās ūdens temperatūru
Ekonomiski saudzīgāk plāno strādā baseins Olainē – tur plānots par grādu (līdz +27,5 grādiem) samazināt ūdens temperatūru, tomēr tāpat vismaz par 30 000 eiro baseins šogad izmaksās vairāk. Par baseina slēgšanu gan neesot ne runas, ja vien atkal neatgriezīsies Covid-19 pandēmija.
Uz sadārdzinājumu reaģējusi arī Jūrmala , kur baseinu ēkā veikti energoresursu taupošie pasākumi, tostarp ventilācijas sistēmas regulēšana, telpu apgaismojuma pielāgošana, telpu apsildes pārplānošana, vadoties pēc telpu pieprasījuma grafika.
Samērā veiksmīgi energoresursu krīzei, domājams, tiks cauri Augšdaugavas novadā esošais Ilūkstes sporta centrs. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Rasčevskis stāsta, ka novada vadība plāno apspriesties par enerģijas cenu kāpuma iespējamo ietekmi uz baseina darbību, taču baseinā ūdeni silda nevis elektrība, bet gan šķelda.
Viens no jaunākajiem pašvaldībām piederošajiem baseiniem Latvijā ir arī Līvānu 1. vidusskolā, kur to nodeva ekspluatācijā 2018. gadā. Skolas direktors Gints Pastars sūrojas, ka cenas augušas visam, bet, protams, sāpīgākais jautājums ir par elektrības cenu. Tāpat nevarot aizmirst arī par apkuri. Laikā, kad neesot pilsētas apkures, baseinā darbinot savu granulu katlu, bet arī granulu cena ir ievērojami pieaugusi. Decembrī gaidāmas izmaiņas pilsētas siltuma tarifos, un tas varot būt vēl viens trieciens. Pastars aptuveni rēķina, ka baseina uzturēšana šogad sadārdzinājusies par 40%.
Ādažu novadā baseinu var izmantot jebkurš interesents par maksu, bet ieņēmumi nenosedzot peldbaseina izdevumus. Ādažu galvenais baseins arī ilgstoši bijis slēgts Covid-19 dēļ, tāpēc pēdējais pilnais darbības gads bija 2019. Novadā nespēja sniegt informāciju “Lavijas Avīzei”, izdalot tikai baseina izmaksas, tā vietā norādīja visas sporta centra komunālās izmaksas, kuras šogad plānotas 150 000 eiro apmērā. Tas ir apmēram trīsreiz vairāk nekā 2019. gadā. “Baseins varētu sevi atpelnīt tikai tad, ja tiktu izbūvēta arī tā saucamā atpūtas zona – ar siltajiem baseiniem, bērnu baseiniem, slīdkalniņiem, pirtīm utt. Tiek apkopoti visi izglītības iestāžu izdevumi, lai saprastu, vai ar esošo izglītības budžetu būs iespējams nosegt pamatvajadzības – nodrošināt finansējumu komunālo maksājumu segšanai, lai netiktu traucēta izglītības apguve. Diemžēl energoresursu cenu kāpums liek pašvaldībai aizturēt visu baseinu darbības atsākšanu. Vērtēsim situācijas attīstību, cenu dinamiku un apmeklētāju maksātspēju, lai atsāktu peldbaseinu darbību saprātīgos un samērīgos apstākļos,” norāda novada pārstāve Monika Griezne, uzsverot, ka pirms pandēmijas labas noslodzes laikā pašvaldība atguva gandrīz 90% no ieguldītajiem līdzekļiem baseina komunālajos maksājumos.
2018. gada Valsts kontroles ziņojumā visai skrupulozi tika kritizēts Kuldīgas novads, kur 2017. gadā par 3,2 miljoniem eiro atklāja Kuldīgas sporta skolu ar baseinu. Novada pārstāve Kristīne Duļbinska līdzīgi kā citu novadu pārstāvji uzstāja, ka baseins nav objekts, kas var atpelnīties. Tomēr Kuldīgas baseina finansiālā situācija nav sliktākā – maksas pakalpojumi nosedz apmēram pusi gada izmaksu. “Pagaidām par kādiem papildu enerģijas taupības pasākumiem, kas skartu baseina darbu, pašvaldībā nav spriests. Peldbaseina būvniecība notika samērā nesen, tāpēc izmantotie risinājumi jau ir pietiekami energoefektīvi,” saka Duļbinska.
Rēzeknes odiozais projekts
Viens no “baseina buma” odiozākajiem projektiem tapis Rēzeknē , kur Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča brāļa Mihaila Bartaševiča uzņēmums SIA “Latgalija” 2017. gadā uzbūvēja Latvijā vienīgo apsildāmo āra baseinu pie Rēzeknes Olimpiskā centra. Sākotnēji baseina uzsildīšana notika, izmantojot centrālo apkures sistēmu. Bet pēc Rēzeknes ledus halles pabeigšanas baseinu silda ar ledus gatavošanas laikā radīto siltumu. Līdz halles pabeigšanai peldbaseina izmaksas mēnesī bija milzīgas – apmēram 4000 eiro, bet halles atdotais siltums baseina uzturēšanas izmaksas padarīja pieņemamākas. Visu gadu baseins gan netiek uzturēts – tas darbojas no pavasara līdz vēlam rudenim, tostarp arī šobrīd. Normālos apstākļos elektrības rēķins Rēzeknes olimpiskajā centrā (iekļaujas arī āra baseins) esot vidēji 20 000 eiro, no marta līdz augustam elektrības rēķins ir 4,75 reizes lielāks un esot gandrīz 95 000 eiro. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” novada pārstāve Nataļja Jupatova sacīja, ka baseinu darbību nav plānots ierobežot.
Viedoklis
Cer uz valsts finansiālu atbalstu
Ella Pētermane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece: “Peldbaseini ir lielie ūdenssaimniecības objekti, un saprotams, ka, palielinoties energoresursu un komunālo pakalpojumu cenām, ir jāpieņem lēmumi ne tikai par to turpmāko darbību apkures sezonā, bet arī par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Jautājums par to, kā samazināt lielās izmaksas, LPS nav izskatīts, taču LPS, vēršoties pie Ministru kabineta ar priekšlikumiem energoresursu krīzes ietekmes mazināšanai, aicināja rast atbalsta mehānismus arī lielajiem pašvaldību sporta infrastruktūras objektiem, kuros ietilpst arī peldbaseini. Ikviens sporta infrastruktūras objekts pašvaldībā ir nozīmīgs, ņemot vērā, ka to izmanto gan bērni, gan arī pieaugušie un tas veicina sabiedrības veselības un fiziskā stāvokļa uzlabošanu, tomēr šo objektu turpmāka darbība pašreizējos apstākļos bez valsts finansiāla atbalsta nav iespējama. Jau tagad aktīvi tiek strādāts pie efektīvākas saimniekošanas, daudzos peldbaseinos tiek ieviesti tehniski uzlabojumi. Vismaz pusē peldbaseinu jau notikušas izmaiņas pakalpojumu cenās – tās pieaugušas par vidēji 30%.”
