Žogs gar robežu un suns pie sāniem 8
Ap 450 km garā Latvijas austrumu robeža 26 gadus, kopš esam atguvuši neatkarību, stāvējusi vaļā kā laidara vārti. Var jau Iekšlietu ministrija taisnoties, ka līgums ar Krievijas Federāciju par valsts robežu stājies spēkā tikai 2007. gadā.
Bet demarkāciju jeb robežas iezīmēšanu dabā plānots pabeigt tikai 2017. gada pirmajā pusē. Jā, un Igaunijas situācija esot vēl sliktāka…
Šopavasar uz 276 km garās Latvijas–Krievijas robežas vienā no robežpārkāpēju iecienītākajiem posmiem Goliševas pusē beidzot parādījies žogs trīs metru augstumā.
Līdz gada beigām jāuzbūvē 15 km, līdz 2019. gadam – 92 km garumā. – Nesagatavotam nelegālajam imigrantam tas būs grūti pārvarams, – trīs metrus augsto šķērsli, kuru vainago asu dzeloņstiepļu pinums, – novērtē M. Petrušins. Viņš atzīst, ka pēdējie gadi mainījuši skatu uz robežas riska posmiem – agrāk tie bija aptuveni 90 km garumā, bet tagad uz zaļās robežas vairs nav robežsardzes struktūrvienības, kurā nebūtu aizturēts kāds pārkāpējs. Ko tur slēpt, perspektīvā žogu vajadzētu ierīkot visos robežposmos, izņemot vietas, kurās vides apstākļu vai publiskās pieejamības dēļ tas nav iespējams. – Taču arī žogs nav panaceja, – uzsver Petrušins un turpina, – tāpat gar to jāstaigā, jāskatās, vai kāds nav līdis pāri pa kāpnēm vai kā citādi.
Tāpēc robežsargs ar suni joprojām ir nozīmīgākie mūsu valsts sargātāji, viņus neaizvietot ne modernajām tehnoloģijām, ne žogiem. Pie katra koka kameru vai sensoru nepiestiprināsi, bet stiepļu pinums – nu, kamēr to vēl uzbūvēs… Valsts robežsardzē strādā apmēram 120 suņi, kas apmācīti tā saucamajā dabas fonā konstatēt izmaiņas, kuras var būt gan dzīvnieka, gan cilvēka atstātas pēdas, un par tām signalizēt robežsargam – kinologam, kuram doto ziņu jāmāk atšifrēt. – Suns pēc pēdām caur smaržu taisa bildi, kāds bijis gājējs, – robežsargu palīgu izcilās spējas raksturo viens no Piedrujas robežapsardzības daļas instruktoriem kinologiem Aleksandrs Sosnars. Desmit gados nācies piedzīvot visādus brīnumus – kā suns robežpārkāpēju “noceļ” no koka, palīdz robežsargam preču kontrabandistu uzbrukumā, atrod cilvēku akā un tamlīdzīgus. Pagājušajā rudenī Aleksandrs ar savu Beļģu aitu suņa un Holandes ganu suņa krustojumu, vārdā Praids, nepilnu četru stundu laikā uzgāja deviņus robežpārkāpējus – septiņus vjetnamiešus un divus viņu pavadoņus – čečenu tautības. Kad vīri ieraugot pēc skata draudīgo Praidu, bēgšana vairs nevienam nav prātā.
