Nelegāļi jauc pēdas 8
Ar sliktu atmiņu izceļas arī jau pieminētais afgānis Ahmads. Mūsu sarunas laikā puisis nevarēja atcerēties, cik viņam gadu. – Cik vecs tu esi? – 20 vai 21 gads… Kā vēlāk man pastāstīja I. Krūmiņa, puisis slēpis ne tikai vecumu, bet arī savu īsto vārdu.
Ahmads labprāt atbild uz maniem jautājumiem, cik atļauj viņa angļu valodas prasmes, taču nevar jau zināt, cik patiesas ir atbildes. Viņš stāsta, ka ceļojums no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas līdz Latvijai ildzis desmit dienas. Kopā ar savu tanti un trīs afgāņu ģimenēm pārvietojušies gan ar automobili, gan kuģi, gājuši kājām. Par Latvijas valsti līdz brīdim, kad nonācis Daugavpils centrā, nav bijis ne jausmas. Ļoti dusmojas uz pavadoni, kurš samelojis, ka ierasties Eiropā esot atļauts. – Ja viņu satiktu, tad… – Ahmads nosaka. Puisis izskatās apņēmīgs un fiziski spēcīgs, pēc acīm var redzēt, ka “uzmetējam” klātos plāni. Par samaksāto naudu gan ne vārda. Afgāņa māte un pārējie tuvinieki piecus mēnešus uzturas Vācijā, taču viņu apmierinātu jebkura valsts, ka tikai miers un drošība. – Afganistānā neesam drošībā, pie mums notiek sprādzieni, cilvēki iet bojā, tāpēc ierados šeit, lai glābtu savu dzīvību. – Kāpēc neesi kopā ar savu ģimeni? – Dievs tā gribēja. Atkal jādomā, cik daudz šim puisim var ticēt. Centra darbinieki pievērsuši uzmanību arī tetovējumam uz rokas, kuru viņš bija mēģinājis iznīcināt. Vēl viens neskaidrs jautājums – domīgi nosaka Inese Krūmiņa.
Pēdu jaukšanas rekordists ir kāds vīrietis, kurš apgalvo, ka ieradies no Lībijas. Viņš te dzīvo gandrīz pusotru gadu. Tikai pirms pāris nedēļām izdevies noskaidot, ka ieceļotājs ir no Alžīrijas un arī vārds un dzimšanas datums viņam cits. – Persona mērķtiecīgi slēpj savu identitāti, jo nevēlas atgriezties Alžīrijā, – loģiski secina centra pārstāve. Ko tad alžīrietis vēlas? – Ceļot pa Eiropu. Nesanāks viltus lībietim iecerētā “ekskursija” – drīz viņu Atgriešanas un patvēruma meklētāju dienests ar atgriešanas apliecību kabatā nogādās dzimtenē.
Vjetnamiešiem, kuri ir biežākie robežpārkāpēji, saņemt patvērumu Latvijā nav ne mazāko cerību, jo viņu valstī, tā sacīt, viss ir mierīgi. Tomēr izmēģina savu laimi Vjetnamas pilsoņi un – šmaucas. No šā gada februārī un martā ieceļojušajiem par “tīņiem” sevi uzdod 12 puiši, taču tikai daļai ir personu apliecinoši dokumenti, pārējiem ar vēstniecības palīdzību notiek identificēšana.
