Aizturēts Daugavpils Universitātes rektores vietnieks – kas īsti notika? 7
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Es ceru, ka man nav ienaidnieku, bet, ja būtu, pat viņiem nenovēlētu, lai ar viņiem izrīkojas tā, kā ar mani,” tā “Latvijas Avīzei” saka Daugavpils Universitātes (DU) rektores vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš, kurš pagājušajā nedēļā tika aizturēts saistībā ar iespējamu Eiropas Savienības struktūrfondu 600 000 eiro apmērā izkrāpšanu. Kriminālprocess sākts pret četrām aizdomās turētajām personām. Vakar J. Kudiņš lūdza DU senātu atbrīvot sevi no darba augstskolas padomē, un senāts viņa lūgumu izpildīja.
Izmeklēšana vilksies gadiem?
Pagājušajā nedēļā J. Kudiņa darba kabinetā, mājās un privātajā automašīnā veikta kratīšana, taču, kā apgalvo J. Kudiņš, nekas neesot atrasts, jo visa dokumentācija, kas skar Eiropas finansējuma izlietošanu, atrodas ne jau pie viņa, bet attiecīgajās DU struktūrvienībās. “Neko neatrada, jo nebija ko atrast,” tā J. Kudiņš.
Tikmēr Eiropas prokuratūra, kas dibināta tāpēc vien, lai izmeklētu lietas, kas saistītas ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu nelikumīgu tērēšanu, ir citās domās. Tās prokurors Gatis Doniks Latvijas Televīzijai apstiprinājis, ka šajā lietā arestēti nekustamie īpašumi kā prezumēta noziedzīgā manta, ir uzlikti aresti uzņēmumu banku kontiem un līdzekļiem, kā arī uzņēmuma “LR pro” kapitāldaļām.
Toties J. Kudiņš pēc sarunām ar izmeklētājiem nopratis, ka šī būs kārtējā lieta, kuras izmeklēšana vilksies gadiem.
Visdārgākais un vislabākais?
Kas tad Daugavpilī noticis? Eiropas prokuratūras uzmanību piesaistījuši četri iepirkumi, kas slēgti laikā no 2019. līdz 2021. gadam un kuros DU iegādājās par 535 767 eiro (te un turpmāk visas summas minētas bez pievienotās vērtības nodokļa) apmācību kursus saviem darbiniekiem: DU darbinieki apguvuši digitālās, līderības un neizdegšanas prasmes, ka arī angļu valodu. Kursi notikuši Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētu projektu ietvaros, un J. Kudiņš bijis šo projektu vadītājs. Kaut rīkots iepirkums, visos konkursos par kursu rīkošanu uzvarēja uzņēmums “LR pro”, kurš reģistrēts dzīvoklī, kas pieder J. Kudiņa paziņas Jana Rimvida-Mickeviča mātei. Līdz ar to rodas aizdomas, ka J. Rimvids-Mickevičs, kurš braucis slēpot un svinējis svētkus ar J. Kudiņu, varētu būt patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā.
Pirmais līgums par vadības personāla kompetenču pilnveidi ar “LR pro” noslēgts 2019. gada rudenī. Līguma summa bija krietni mazāka nekā turpmākās – tikai 61 800 eiro. Šim iepirkumam bija pieteikušies četri pretendenti. “LR pro” piedāvājums bija visdārgākais. Piemēram, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA” apmācīt daugavpiliešus bija gatava tikai par 14 800 eiro. Taču gan šis, gan divi citi lētākie pieteikumi noraidīti kā neatbilstoši konkursa nolikumam.
Pēdējais līgums, ko DU 2021. gada nogalē slēgusi ar “LR pro”, bija par specializētām mācībām DU darbiniekiem “Digitālā laikmeta izaicinājumi” – tā vērtība bija 123 240 eiro. Sludinājumā atzīts, ka iepirkums sadalīts daļās, bet visās uzvarējis “LR pro”, kaut pieteicies arī uzņēmums “Magnetic professional”, kas prasīja tikai 81 124 eiro. Konkurents atkal izrādījies neatbilstošs nolikumam.
2020. gadā arī tieši “LR pro” nodrošināja mācības DU darbiniekiem, šoreiz pat par 239 300 eiro. Interesanti, ka toreiz sūdzību par iepirkumu konkursa rezultātiem Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) bija iesniedzis uzņēmums “Zygon Baltic Consulting”, kurš arī bija pieteicies apmācību iepirkumā, solot to paveikt par 142 000 eiro. Kopumā iepirkumā bija pieteikušies vēl trīs uzņēmumi, un atkal “LR pro” piedāvājums bija visdārgākais, tomēr saņēma visvairāk punktu. Citi bija saimnieciski neizdevīgāki vai neatbilstoši.
Jau toreiz, 2020. gada oktobrī, iepirkumā zaudējušais uzņēmums “Zygon Baltic Consulting” bija izteicis aizdomas, ka pasūtītājs, tātad, DU, varētu būt nonācis interešu konfliktā. Toreiz gan iespējamais interešu konflikts tika pamatots nevis ar J. Kucina un J. Rimvida-Mickeviča pazīšanos, bet gan tikai ar to, ka uzņēmuma iepriekšējā juridiskā adrese bijusi Daugavpilī.
Sūdzības iesniedzēji izteica aizdomas, ka “LR pro” pieredze nemaz nav atbilstoša, lai sniegtu pasūtīto pakalpojumu. Tiesa, prasības, kas mācību nodrošinātajam tika izvirzītas no DU puses, nebija augstas: lai kvalificētos DU darbinieku apmācībām, pietika, ja pēdējo trīs gadu laikā uzņēmums īstenojis vismaz vienu apmācību kursu. Toties salīdzinoši augstas un detalizētas prasības bija izvirzītas pasniedzējiem, kas īstenos apmācības.
Tomēr IUB izveidota komisija secināja, ka sūdzība ir nepamatota, un ļāva DU slēgt līgumu ar “LR pro”.
Jāpiebilst, ka “Zygon Baltic Consulting” tika noraidīts, jo uzņēmumam nebija atbilstošas pieredzes. Gadu vēlāk ar šo uzņēmumu DU noslēdza līgumu, uzticot tam veikt DU iekšējās kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanu
“LR pro” DU darbiniekiem nodrošinājis arī angļu valodas apmācības: par to noslēgts līgums 2020. gada vasarā 111 427,50 eiro vērtībā. Arī šajā gadījumā “LR pro” nācās konkurēt ar vēl diviem uzņēmumiem, taču to piedāvājums jau bija aizdomīgi lēts: viņi angļu valodu solīja mācīt pat desmitreiz lētāk.
Zīmīgi, ka IUB mājaslapā redzams: “LR pro” piedalījies tikai DU izsludinātajos iepirkumos, citiem apmācību pakalpojumus vismaz caur iepirkumiem nav piedāvājis.
J. Kudiņš to, kāpēc citi kursu organizētāji tik bieži noraidīti, skaidro tā: “Jāņem vērā, ka apmācījām akadēmisko personālu, bet, ja uzņēmums piedāvā pasniedzēju, kam pašam nav atbilstošas izglītības, nevaram to akceptēt. Pasniedzēju pieredze un izglītība tika stingri vērtēta.”
Neko neesot lobējis
Par iespējamo interešu konfliktu rektora vietnieks norāda: kaut arī bijis projekta vadītājs, nav ne veidojis iepirkumu specifikāciju, ne arī bijis komisijā, kas izraudzīja iepirkumu uzvarētāju. Tajā pašā laikā viņš nenoliedz, ka zināma ietekme viņam kā projekta vadītājam bija, taču “es reāli neesmu lobējis šo konkrēto uzņēmumu”. Viņš pieļauj, ka skandāls patiesībā kaut kādā veidā saistīts ar gaidāmo DU rektora pārvēlēšanu vai iespējamo DU apvienošanu ar kādu citu augstskolu.
J. Kudiņš strādājis gan iepriekšējā rektora Arvīda Barševska, gan tagadējās rektores Irēnas Kokinas komandā. I. Kokina savulaik vadījusi arī J. Kudiņa promocijas darbu. Tas tapis vadības zinātnēs par tēmu “Augstākajā izglītībā piemērojamie kapacitātes paaugstināšanas instrumenti uzņēmējdarbības vides konkurētspējas veicināšanai Latvijā”.
Jāpiebilst, ka “LR pro” reāli arī nodrošinājis kursus DU darbiniekiem. “Par to kvalitāti man nevienā brīdī nav bijušas šaubas. To, ka kursi bija kvalitatīvi, apliecina arī darbinieku aptaujas,” saka J. Kudiņš. Kopumā mācībās piedalījušies ap 150 DU darbinieku; daļa no viņiem apmeklējuši vairāku veidu vai līmeņu kursus divarpus gadu garumā.
DU ESF projektu koordinatore Zaiga Vītola piebilst, ka universitāte izvirzīja prasības, kas darbiniekiem kursos jāapgūst, bet tālāk jau mācību materiālus un kursu saturu izstrādāja uzņēmums.
Piemēram, angļu valodā darbinieki mācījās, lai iegūtu augsto C1 līmeni, vai apguva specifisku angļu valodu, kas nepieciešama tieši tajā studiju virzienā, kur strādā augstskolas pasniedzēji.
“Kursi bija brīvprātīgi. Ja jau darbinieki tos apmeklēja, tad acīmredzot uzskatīja tos par vērtīgiem. Es no savas pieredzes varu teikt, ka bija gan izcilas lekcijas, gan ne tik ļoti, bet tas vērtējums jau ir atkarīgs no katra iepriekšējās pieredzes un gaidām,” teic Z. Vītola.
Runājot par “LR pro” piedāvājuma dārdzību, viņa saka: valdības izdoti noteikumi, kas nosaka izmaksu griestus viena darbinieka apmācīšanai. DU darbinieku kursos šie griesti neesot sasniegti.
Pārmetumi padomei nevietā
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), reaģējot uz aizdomām, paziņoja, ka DU padome nav pietiekami uzraudzījusi Eiropas struktūrfondu finansējuma izlietojumu augstskolā. Pārmetums padomei šķiet absolūti nevietā, jo tā sāka darboties pērn pavasarī, bet aizdomīgie līgumi slēgti agrāk.
IZM tagad skaidro, ka atbilstoši Augstskolu likumam padome uzrauga rektora darbu, kas nodrošina augstskolas administratīvo vadību, tostarp atbild par ES fondu īstenošanu. Padome arī pārrauga iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu. “Ievērojot minēto, IZM no padomes prasa rektora darba izvērtējumu un lēmumu pieņemšanu, kas uzdod rektoram nekavējoties rīkoties, lai turpmāk nodrošinātu visu augstskolai piešķirto līdzekļu likumīgu izmantošanu, tostarp iesaistīto amatpersonu darba izvērtējumu,” “Latvijas Avīzei” pauž IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta priekšsēdētājs Dmitrijs Stepanovs.
DU Padomes pagaidu priekšsēdētājs Māris Bozovičs teic, ka padome reaģējusi: nolemts iepirkumā atrast neatkarīgus auditorus, kas varētu izvērtēt apšaubītos iepirkumus. Jautāju, vai nebūtu vērts izvētīt visus Eiropas finansētos iepirkumus – tādu augstskolā ir daudz, tostarp būvniecības jomā? “Tā šobrīd nav prioritāte,” attrauca M. Bozovičs, kuru satraucot augstskolas reputācijai nodarītais kaitējums.
Jāpiebilst, ka ar būvniecības iepirkumiem J. Kudiņš nav saistīts.
Nesen izveidotajā DU padomē gan darbojas arī J. Kudiņš. Kriminālprocesa ietvaros viņam nav liegts šo darbību turpināt, tomēr padome aicinājusi DU senātu, kas bija izvirzījusi rektora vietnieku darbam padomē, izvērtēt, vai viņš tur vēl var atrasties. Taču vakar J. Kudiņš pats lūdza senātu atbrīvot sevi no darba padomē, un senāts viņa lūgumu izpildīja.
Kriminālā augstākā izglītība
IZM ieskatā nav pareizi, ka augstskolu padomēs vispār darbojas rektoram pakļauti darbinieki. Tā kā padomei jāuzrauga rektora darbs, tādā gadījumā veidojas interešu konflikts. Izvirzot darbam padomē gan J. Kudiņu, gan arī DU Finanšu un uzskaites daļas vadītāju Ritu Balteri, senāts neesot ievērojis labas pārvaldības principus.
DU gadījums nav pirmais, kad ir aizdomas par finanšu līdzekļu nelikumīgu izlietošanu augstskolās. Līdz šim krimināllietām bagātākā bijusi Latvijas Universitāte (LU).
Rīgas pilsētas tiesa pērnā gada nogalē sāka izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzētais ir LU rektors Indriķis Muižnieks, kurš prokurora ieskatā nelikumīgi izmaksājis pabalstus 63 379 eiro apmērā četriem darbiniekiem, ar kuriem pārtrauktas darba attiecības.
Savukārt viņa bijusī vietniece Baiba Broka tiek tiesāta saistībā ar iespējamu kukuļņemšanu. D. Stepanovs cer, ka, pateicoties padomju darbībai augstskolās, šādi gadījumi vairs nebūs iespējami.
