Dārgāki, lētāki, lielāki un mazāki: kā izvēlēties mājoklim vispiemērotāko apkures katlu? 4
Kopš seniem laikiem pavards ir bijusi mājas sirds un dvēsele, kas uztur siltumu un omulību dzīves telpā. Mūsdienās klasisks pavards ir saglabājies vien nedaudzās ēkās, toties dažādi 21. gadsimta risinājumi nodrošina siltumu visas ziemas garumā. Kādus kritērijus pārdomāt, izvēloties apkures katlu, stāsta “Kesko Senukai Latvia” eksperti.
Centrālās apkures katlus var iedalīt četrās lielās grupās: malkas apkures katli, granulu apkures katli, granulu kamīni ar centrālo apkuri un malkas kamīni ar centrālo apkuri. Nelielu telpu apsildīšanai var izvēlēties arī kamīnus vai čuguna krāsniņas jeb tā sauktās taupības krāsnis. “Kesko Senukai Latvia” eksperti apkopojuši ieteikumus, kā izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko apkures ierīci.
Ar ko atšķiras granulu vai malkas katli no kamīniem ar centrālo apkuri?
Granulu kamīni parasti ir kompakta izmēra, līdz ar to tiek vairāk izmantoti mājsaimniecībās ar mazāku platību, piemēram, dzīvokļos un vasarnīcās. Tie ir pieejami ar jaudu no 1,5–2 kW līdz pat 12 kW un ar augstu efektivitāti (aptuveni 91–94%). Tiem ir iebūvēta granulu piltuve, kas manuāli jāpapildina, izberot tajā granulu maisa saturu. Daži granulu kamīnu modeļi ir aprīkoti ar tādām papildu funkcijām kā taimeris, attālināta vadība utt.
Granulu katli savukārt sniedz lielāku jaudu – no 15 kW līdz pat 50 kW un vairāk. Tie ir lielāka izmēra, un tos lielākoties uzstāda katlumājās.
Līdzīgi kā granulu kamīniem, arī granulu katliem ir iebūvēta granulu piltuve, taču atsevišķiem modeļiem mēdz būt uzstādītas arī uzglabāšanas piltuves, kurās var iepildīt vairāk granulu, tādējādi ietaupot līdzekļus – jo vairāk granulu iegādājies, jo izdevīgāk tas ir. Modeļi, kas aprīkoti ar uzglabāšanas piltuvēm, parasti spēj arī paši automātiski dozēt nepieciešamo granulu daudzumu, lai uzturētu konkrētu temperatūru, tādējādi sniedzot augstu efektivitāti un ietaupot ne tikai līdzekļus, bet arī laiku. Vērts minēt, ka granulu katli darbojas ar pašaizdegšanos, tādēļ nav lieki jātērē laiks kokmateriāla aizdedzināšanai.
Malkas katliem pašaizdegšanās nav, tāpēc kokmateriāls ir jāiekurina pašam, kas var aizņemt vairāk laika, un iekuršanas procesā pastāv risks piedūmot telpu. Koksne ir ne tikai jāsagatavo – jāpiegādā, jāsaskalda un jāizžāvē (vai jāpērk jau sagatavota), bet tai arī jānodrošina gana liela, sausa glabātava, piemēram, malkas šķūnis. Tomēr arī malkas katli savu funkciju veic lieliski, un kā alternatīvu degvielu tajos var izmantot briketes, kas atsevišķos gadījumos var izrādīties pat izdevīgāks risinājums.
Slinkākiem vai ļoti aizņemtiem cilvēkiem jārēķinās, ka malkas katliem parasti nav automātiskās padeves un, ņemot vērā, ka malka deg salīdzinoši ātri, krāsns būs biežāk jāpapildina. Arī automatizācijas opciju malkas katliem ir mazāk, tāpēc temperatūras kontrole mājās ir vieglāk nodrošināma ar granulu katliem.
Iegādes brīdī ekonomiski ir arī malkas katli, kas gan ir dārgāki par kamīniem, jo spēj apsildīt lielāku platību, piemēram, divstāvīgu privātmāju, un ir nedaudz efektīvāki, ļaujot ietaupīt. Taču, līdzīgi kā malkas kamīnus, arī malkas katlus parasti neaprīko ar tādām tehnoloģijām kā automātika, kas samazina katla ražošanas izmaksas. Vēl mazliet dārgāki ir granulu kamīni, bet vislielākā investīcija ir granulu katli, kas gan var ātrāk atmaksāties ekspluatācijas gaitā.
Ko izvēlēties lielas, ko – mazas telpas apsildīšanai?
Apsverot apkures sistēmas iegādi, ir ļoti būtiski saprast, kādai platībai tā būs paredzēta. Mazākām telpām piemērotākā izvēle ir granulu vai malkas kamīni to kompakto izmēru dēļ. Vēl viens būtisks faktors ir degvielas veids un tā uzglabāšana, jo malkas uzglabāšanai vajadzīga liela platība. Tāpēc daudzi mazāku mājokļu īpašnieki izvēlas granulu kamīnus, jo granulu maisi lielākoties aizņem mazāk vietas telpā, krāsni ir vieglāk papildināt un pēc granulām telpā nekrājas mizu un skaidu paliekas.
Turklāt mūsdienās kamīnus ražo daudzās dažādās krāsās un formās, līdz ar to kamīnu ir viegli pielāgot mājokļa interjeram.
Granulu kamīni ar centrālapkuri var apsildīt no 60 m2 līdz pat 300 m2 lielām telpām. Savukārt taupības krāsns no ķieģeļiem ir piemērota platībām no 20 līdz 40 m2, bet čuguna taupības krāsniņa spēj apsildīt 35–70 m2. Apsildāmā platība, protams, būs atkarīga no telpu siltinājuma un krāsns efektivitātes.
Neaizmirstiet par radiatoriem!
Lai apkures sistēma darbotos maksimāli efektīvi, līdz ar īsto apkures ierīci ir svarīgi izvēlēties arī atbilstošus radiatorus. Pirmkārt, svarīgi, no kāda materiāla radiatori izgatavoti. Izplatītākie radiatori tirgū ir čuguna, tērauda, alumīnija un bimetāla radiatori. Čuguna radiatori mūsdienās savu popularitāti ir zaudējuši zemās siltumatdeves dēļ, taču cilvēki tos joprojām turpina izmantot, jo tas ir ilgmūžīgs risinājums. Tērauda, alumīnija un bimetāla radiatori ir vizuāli līdzīgi, taču atšķiras to siltumatdeve.
Tādēļ izplatītākie joprojām paliek tērauda radiatori, kas sniedz gan labāku siltumatdevi salīdzinājumā ar čuguna radiatoriem, gan izskatās estētiskāk un maksā daudz mazāk nekā alumīnija vai bimetāla radiatori.
Ir ļoti svarīgi izvēlēties katrai telpai atbilstošas jaudas radiatoru. Ja lielā telpā tiks izmantots mazas jaudas un izmēra radiators, kas visu laiku darbosies ar maksimālo atdevi, lai mēģinātu piesildīt telpu, būtiski saīsināsies radiatora mūžs.
Radiatora jauda jāizvēlas sekojoši:
Virtuvē – 77 W uz vienu telpas kubikmetru;
Vannasistabā – 94 W uz vienu telpas kubikmetru;
Viesistabā – 85 W uz vienu telpas kubikmetru;
Guļamistabā – 70 W uz vienu telpas kubikmetru.
Nepieciešamo radiatoru skaitu telpā var aprēķināt, balstoties jaudā, kas nepieciešama vienas telpas apsildīšanai. Pēc izvēles var uzstādīt vienu lielāku radiatoru, kura jauda spēs optimāli apsildīt telpu, vai divus, trīs mazākus radiatorus, kas nodrošinās vienmērīgu gaisa plūsmu visā telpā – tas ir piemērotāks risinājums plašām telpām.
Cik sarežģīti ir uzstādīt apkures ierīces?
Apkures sistēmu uzstādīšana ir sarežģīts process, kam nepieciešama plānošana un bieži vien jāpiesaista arī apdrošinātāji. Apkures sistēmu nekādā gadījumā nav ieteicams uzstādīt pašrocīgi. Ar šādu sistēmu uzstādīšanu ir jānodarbojas kvalificētiem meistariem, kas izvērtēs katra mājokļa individuālo situāciju un izveidos atbilstošu plānu, iekļaujot visus nepieciešamos materiālus.