Dārgākais komandējums – 8846 eiro 5
Šīs valdības pirmajā gadā, no pērnā 11. februāra līdz šāgada 11. februārim, ministri kopumā devušies 197 ārvalstu komandējumos, kas ilguši kopumā 631 dienu un izmaksājuši teju 260 tūkstošus eiro. Pēc ārlietu un aizsardzības ministra aktīvākā komandējumu ziņā ir finanšu ministre, savukārt vismazāk šo iespēju izmanto izglītības un zinātnes ministrs.
Salīdzinot ar iepriekšējiem pāris gadiem, ministru ārvalstu komandējumu skaits turas vienā līmenī. Tiesa, 2015. gadā sakarā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē valdības pārstāvji darba vizītēs devās biežāk, nekā ierasts.
Šīs valdības pirmajā darba gadā visbiežāk mūsu ministri apmeklējuši Beļģiju un Luksemburgu. Visilgāk komandējumos uzturējies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš gada laikā ārvalstīs darba pienākumus pildījis pusi visa šī perioda darba dienu – kopumā 128 dienas esot 35 komandējumos, tiesa, vairākkārt viena komandējuma ietvaros viesojoties vairākās valstīs. Rinkēvičs bijis arī visdārgākajā komandējumā – piecu dienu brauciens uz Dominikānas Republiku izmaksāja 8846 eiro. Ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris uzsver, ka nebūtu korekti vērtēt kāda viena dienesta brauciena nozīmīgumu, jo darba komandējumi ir ārlietu dienesta darba specifika, lai ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem īstenotu valsts ārpolitiku.
Vairāk nekā 6560 eiro izmaksājis iekšlietu ministra Riharda Kozlovska piecu dienu komandējums uz ASV, kur viņš piedalījās ANO Ģenerālās Asamblejas samitā. Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas brauciens uz ASV izmaksājis 6050 eiro. Visilgākajā komandējumā bijusi kultūras ministre Dace Melbārde – 11 dienas ASV, kur tikās ar tautiešiem, lai runātu par gatavošanos Latvijas valsts simtgades pasākumiem un piedalītos seminārā. Melbārde darba darīšanās pabijusi arī citos tālākos galamērķos – Indijā un Austrālijā. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis apmeklējis Mali, viņš pabijis arī Brazīlijā Riodežaneiro olimpisko spēļu laikā. Arvils Ašeradens un Jānis Dūklavs apmeklējuši Apvienotos Arābu Emirātus un Izraēlu. Bet tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs komandējumā uz Gruziju gada laikā devies divas reizes. Vienreiz – ziedoņa laikā maijā, otrreiz – vīnogu ražas laikā septembrī. Vizītes mērķis bijis pieredzes apmaiņa.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis bijis vispieticīgākais no visiem ministriem. Pirmajā valdības gadā viņš pabijis vien četrās darba vizītēs ārzemēs, kas izmaksājušas 5 503 eiro. “Lielais darba apjoms nozīmīgās Izglītības un zinātnes ministrijas jomās ir mans kā ministra primārais pienākums, strādājot Latvijā. Manas ārvalstu vizītes tiešā veidā bijušas saistītas ar to, lai tās nestu pievienoto vērtību un sabiedrisku labumu,” skaidro K. Šadurskis. Viņa amata priekšgājējas Mārīte Seile un Ina Druviete gan ārvalstu vizītēs devās krietni biežāk, piemēram, 2015. gadā – 23, bet vēl gadu iepriekš – 19 reižu.
Starptautiskās komunikācijas eksperts Ojārs Skudra norāda, ka, neraugoties uz mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, sarunas, kas saistītas ar darījumiem un nopietniem politiskiem jautājumiem valdības līmenī, aizvien tiek uzturētas klātienē. “Protams, pastāv attālinātas komunikācijas formas, lai saskaņotu kādus projektus un tamlīdzīgi, taču galīgos lēmumus tomēr pieņem, tiekoties aci pret aci. Valstu savstarpējās attiecībās ministru vizītes un tikšanās tiek uzskatītas arī par cieņas apliecinājumu pretējai pusei. Tās ir ne vien vēlamas, bet var būtiski veicināt savstarpēji būtisku lēmumu pieņemšanu,” skaidro Skudra. Viņš piebilst, ka politikā un arī biznesā ļoti liela nozīme ir personīgam un tiešam kontaktam, jo tas ļauj noņemt dažādus aizspriedumus, pieņēmumus un padara jautājumu risināšanu efektīvāku.
Tūrisma aģentūru novērojumi liecinot, ka pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji izmanto iespēju apvienot darba komandējumus jeb darījuma braucienus ar atpūtu. Šāds darbinieku motivēšanas veids esot populārs ārvalstīs, un arvien vairāk to izmanto arī Latvijā. Tiesa, aptaujātie ministri noliedza, ka savos komandējumos mēdz izmantot šādu iespēju. Izņēmums bijusi D. Melbārdes darba vizīte uz Austrāliju, kur viņa devās gada nogalē pēc Pasaules Brīvo latviešu apvienības uzaicinājuma un tikās ar tautiešiem, lai pārrunātu simtgades pasākumus, piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kā arī 56. latviešu kultūras dienās. Tā kā pasākumi notika ar pāris dienu starplaiku, bijis ekonomiski neizdevīgi doties atpakaļ uz Latviju, tāpēc dažas dienas Austrālijā ministrei bija oficiāls atvaļinājums. Jāatgādina, ka Melbārdes priekštece Žanete Jaunzeme-Grende savulaik izpelnījās lielu sabiedrības kritiku tieši saistībā ar savu komandējumu uz Austrāliju, jo bija devusies tajā kopā ar vīru.
