Dārgā tiesvedība ir pamatota 0
Kāpēc tiesvedība Latvijā ir tik dārga (piemēram, valsts nodeva, iesniedzot prasību tiesā, un citi tiesas izdevumi)? Andris Burtnieku novadā
Atbilstoši gan Satversmes tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai (tiesu praksei), no cilvēktiesībām (tiesībām uz taisnīgu tiesu) neizriet valsts pienākums nodrošināt bezmaksas tiesvedību, un šīs tiesības var ierobežot, lai nodrošinātu funkcionējošu un efektīvu tiesu sistēmu.
Valsts nodevai ir vairāki mērķi, tostarp daļēji kompensēt valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu sistēmas uzturēšanai, kā arī likt personai pamatoti izvērtēt, vai iespējamā prasība tiesā ir pamatota. Prakse liecina, ka, neesot valsts nodevām vai arī tām esot pārāk zemām, tiesas noslogo ar šādiem nepamatotiem prasījumiem. Katra iesniegtā prasība, lai arī nepamatota, tiesai ir jāizskata, tērējot laiku un finanšu resursus. Līdz ar to tiesai mazāk laika atliek sarežģītu un apjomīgu lietu izskatīšanai, kā arī pieaug tiesvedības ilgums visās lietās.
Starp saņemto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu ir tieša sakarība – jo lielāks saņemto lietu skaits tiesās, jo garāki tiesvedības termiņi. Tādējādi valsts nodeva kalpo par leģitīmu instrumentu saņemto lietu skaita regulēšanai tiesā un patiesībā ir sabiedrības interesēs – lai persona, kurai tiešām ir pamats vērsties tiesā, to varētu izdarīt, un šādu lietu izspriestu iespējami īsākā laikā.
Jāpiebilst, ka Civilprocesa likumā ir paredzētas gan atsevišķu kategoriju lietas, gan personu grupas, kuras ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Arī tiesa vai tiesnesis, ņemot vērā fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, to atlikt vai sadalīt termiņos. Tādējādi likumdevējs aizsargā arī to personu tiesības uz pieeju tiesai, kuras, piemēram, sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar samaksāt pilnu valsts nodevas apmēru.
Ieņēmumi no valsts un kancelejas nodevām, protams, nesedz visus izdevumus, kas nepieciešami tiesas procesa un tiesu darbības nodrošināšanai. Tieslietu speciālisti uzskata, ka pašreizējais valsts nodevu regulējums Latvijā ir vidusceļš starp personas tiesībām uz taisnīgu tiesu un sabiedrības kopējām interesēm – nodrošināt funkcionējošu un efektīvu tiesu sistēmu.
Konsultēja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulti ULDIS DREIMANIS un DAINA OBUKA.
