Dārgā stratēģiskā autonomija 2
Gunta Neimane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ķīnas informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Huawei” iesūdzējis Zviedrijas valsti starptautiskajā šķīrējtiesā. “Huawei” vēlas saņemt vismaz piecu miljardu Zviedrijas kronu (473 miljonus eiro) kompensāciju par zaudējumiem, kas, viņuprāt, nodarīti uzņēmumam, Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju aģentūrai aizliedzot Zviedrijas mobilo sakaru operatoriem pirkt 5G tīklus no Ķīnas uzņēmuma. Sūdzība ir iesniegta Starptautiskajā investīciju strīdu risināšanas centrā (ICSID) Vašingtonā.
Kā apgalvo Pasta un telekomunikāciju aģentūra (PAT), pamatojoties uz Zviedrijas drošības dienesta “Sepo” apkopoto informāciju, aizlieguma iemesls ir risks, ka “Huawei” tehnika var tikt izmantota slēptai darbībai. “Huawei” apsūdzību noliedz.
“PTA negrasās pieļaut, ka to ietekmē miljardu zaudējumu draudi,” teic aģentūras preses dienesta vadītājs Peters Ērns un piebilst, ka “lēmums ir nemainīgs”. Zviedrijas advokātu birojs “Vinge” un britu “Arnold & Porter” pārstāvēs valsti tieslietu kanclera un valdības uzdevumā.
Ņemot vērā, ka šādiem strīdiem ir nepieciešama plaša izmeklēšana un ilga procesuālu jautājumu sarakste, advokātu biroja “Werks” advokāts un starptautiskās šķīrējtiesas eksperts Rasmuss Jozefsons spriež, ka šķīrējtiesas process var ilgt vairākus gadus. Pasludinātais spriedums būs bez pārsūdzēšanas tiesībām un nekavējoties kļūs saistošs, un, “Huawei” uzvaras gadījumā, Zviedrijas valstij nāksies nekavējoties atlīdzināt zaudējumus.
“Huawei” Starptautiskajā investīciju strīdu risināšanas centrā iesniegtās sūdzības iemesls ir iepriekš noslēgtais investīciju aizsardzības līgums starp Zviedriju un Ķīnu, kuru savukārt regulē ICSID. “Huawei” apgalvo, ka Zviedrijas valsts diskriminē Ķīnas uzņēmumus un tādējādi pārkāpj investīciju aizsardzības līgumu, ko Ķīna noslēdza ar Zviedriju 1982. gadā un kas tika pārrunāts 2004. gadā.
Kā zināms, 2020. gada rudenī Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju aģentūra pēc “Sepo” ieteikuma nolēma izslēgt Ķīnas uzņēmumu “Huawei” no iespējas piedalīties jauno 5G mobilo sakaru tīklu paplašināšanas projektos. Saskaņā ar “Sepo” pieejamo informāciju “Huawei” apdraud Zviedrijas drošību. “Huawei” šo lēmumu ir pārsūdzējis iepriekš jau divās instancēs, taču abas reizes zaudējis.
Zviedrijas Ķīnas studiju centra vadītājs Jerkers Hellstrēms stāsta, ka Administratīvās tiesas lēmums drošības politikas apsvērumu dēļ tika gaidīts. Hellstrēms gan apšauba, ka Ķīnas valsts par to sodīs Zviedriju vai Zviedrijas uzņēmumus. Digitalizācijas ministrs Anderss Igemans viņam piekrīt: “Mēs tiecamies pēc labām tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu, jo tas ir izdevīgi abām valstīm.”
Administratīvā tiesa savā 58 lappušu biezajā skaidrojumā ar daudziem dokumentāliem pierādījumiem pamato lēmumu, tai skaitā atsaucas uz Ķīnas Tautas Republikas 2017. gada pieņemto Izlūkošanas likumu. Tas nosaka, ka Ķīnas uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem ir jānodrošina piekļuve Ķīnas izlūkdatu vākšanai, jāsadarbojas un jāpalīdz izlūkošanas darbībās. Pasta un telekomunikāciju aģentūra uzskata, ka Ķīnas valsts var izdarīt spiedienu uz “Huawei” saskaņā ar Ķīnas Izlūkošanas likumu.
“Huawei” apstrīd šādu apgalvojumu un uzskata, ka likums neattiecas uz Ķīnā reģistrētu uzņēmumu ārvalstu meitas uzņēmumiem, kā šinī gadījumā – uz “Huawei Technologies Sweden AB”.
“Huawei” konkurējošā Zviedrijas uzņēmuma “Ericsson” izpilddirektors Bērje Ekholms nostājās “Huawei” pusē. Laikraksts “Dagens Nyheter” raksta, ka Ekholms mēģinājis izdarīt spiedienu uz valdību, lai tā mainītu Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju aģentūras lēmumu.
“Huawei” prasības iesniegšana tiesā ir neparasta. Zviedrijas Tieslietu kancelejas biroja vadītāja Anna Falka atzīst: “Šī ir pirmā reize, kad ICSID ir iesniegts pieteikums pret Zviedrijas valsti.” Gaidīsim iznākumu.
