Dārgā ola ne vienmēr ir labāka 0
Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku aizdomājas gan par savu uzturu, gan par dzīvnieku labklājību, tādēļ aug pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas un daudziem ir svarīgi, kādos apstākļos turēta vista, kas izdējusi brokastu olu. Lai gan par pašsaprotamu tiek uzskatīts fakts, ka “laimīgo vistu” olas ir veselīgākas, tomēr zinātnieki secina, ka tas nemaz nav tik viennozīmīgi.
Latvijā katrs iedzīvotājs apēd vidēji ap 200 olām gadā, un arī Lieldienās olas ir neatņemama svētku galda sastāvdaļa. Tas, kādas olas iegādāties, atkarīgs no katra paša gaumes un rocības, bet tendences rāda, ka ar katru gadu palielinās pieprasījums pēc bioloģisko saimniecību produkcijas.
Skaidrs, ka pilsētnieks vistu uz balkona neturēs, tādēļ pēc olām jādodas vai nu uz veikalu, vai pie pazīstamiem saimniekiem. Arī lielās putnufabrikas reaģē uz pieprasījumu un arvien vairāk piedāvā olas no vistām, kas netiek turētas sprostā, bet gan kūtī vai pastaigu laukumā.
Visu izšķir barība
Patērētāju un ražotāju rūpes par vistu labklājību ir pozitīva tendence, bet vai uzturvērtības ziņā olas, ko izdējušas “laimīgās vistas”, patiešām ir labākas par sprostā ieslodzīto vistu olām?
Atbildi uz šo jautājumu mēģināja atrast Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniece Asnate Ķirse-Ozoliņa, kas analizēja brīvībā, kūtī un sprostā izdēto olu sastāvu. Pētījumā nebija iekļautas lauku bioloģisko saimniecību vistu olas; tajā tika analizētas “Balticovo” fabrikās dažādos apstākļos turēto vistu olas. Uz jautājumu, vai tas neliks apšaubīt pētījuma objektivitāti, Ķirse-Ozoliņa atbild: “Finansiālie līdzekļi ļoti ierobežoja pētījuma iespējas, tādēļ tika izmantots Latvijā lielākā vistu olu ražotāja izejmateriāls.
Ja vēlamies objektīvi salīdzināt vistu olu kvalitāti, nepieciešams, lai visas olas no dažādiem turēšanas apstākļiem nāktu no vienas un tās pašas ražotnes/saimniecības. Tādēļ jautājums skeptiķiem – kura saimniecība varētu piedāvāt gan sprostos, gan kūtī, gan brīvos apstākļos turētu vistu olas? Tiklīdz salīdzināsim starp dažādām saimniecībām, būs galvenais jaucējfaktors – atšķirīgā barība.”
Ķirses-Ozoliņas pētījumā secināts, ka atšķirības starp brīvē, sprostos vai kūtī turētu vistu olām nav būtiskas, to sastāvā esošās minerālvielas un vitamīni ir teju vienlīdzīgi. Arī kūtī un sprostos turēto vistu olas satur līdzvērtīgu nepieciešamo uzturvielu daudzumu. “Turēšanas apstākļiem ir minimāla ietekme uz vistu olu uzturvērtību, ar nosacījumu, ka pārējie apstākļi ir nemainīgi, t. i., vistu šķirne un galvenokārt barība.
Ja salīdzinātu dažādu ražotāju vistu olas (teiksim, brīvo vistu olas), tad atšķirības būtu barības ietekmē, jo katrs ražotājs/zemnieks barību izvēlas no tā, kas viņam pieejams – cits baro ar komplekso barību, cits dod piena sūkalas, biezpienu utt. Bet tam pašam ražotājam vistas turot sprostos, kūtī vai brīvos apstākļos, olu kvalitāte nebūs būtiski atšķirīga,” secina Ķirse-Ozoliņa.
Nav lēts prieks
Brīvi turētu vistu olās ir par 10% mazāk tauku, bet gan brīvās turēšanas apstākļos, gan kūtī turētu vistu olās ir vairāk holesterīna nekā sprostos dētās olās, attiecīgi par 32% un 64% vairāk. Sprostā turēto vistu olās ir 220 miligrami holesterīna, bet brīvi turēto vistu olās – 290 miligrami.
Ķirse-Ozoliņa gan norāda, ka lielāks holesterīna saturs nenozīmē lielāku risku olu ēdāju veselībai, jo cilvēka organisms ar olām uzņem salīdzinoši maz holesterīna un tam nevajadzētu atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija, atsaucoties uz zinātnieku pētījumiem, iesaka nedēļā apēst ne vairāk kā septiņas olas jeb vidēji vienu olu dienā.
Ķirse-Ozoliņa atzīst, ka pēc pētījuma veikšanas pati nav mainījusi attieksmi pret olu lietošanu uzturā. “Arī patērētājiem iesaku – ja maciņa biezums ļauj, tad izvēlieties pēc savas sirdsapziņas. Nav nekāda pamata pārmest cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, ja viņi lieto uzturā sprostos turēto vistu olas.” Bioloģiski audzēto vistu olas nav lēts prieks, jo maksā krietni vairāk par veikalā nopērkamo standarta produkciju.
Rūta Andersone no Saldus apkaimes zemnieku saimniecības “Rītnieki” stāsta, ka savu vistu olas viņi tirgo vidēji par 2,50 eiro (cena par 10 olām). Andersone uzskata, ka šāda cena ir pamatota: “Mūsu vistas tiek turētas brīvos apstākļos. Ļoti piedomājam pie vistu barošanas: lai nebūtu nekādu mākslīgo piedevu vai ķīmisko krāsvielu, kas olas padara dzeltenākas. Mums viss ir no dabīgām izejvielām. Savas vistas pārsvarā barojam ar pašu audzētiem graudiem, pupām, zirņiem.”
Andersone spriež, ka olu kvalitāte ir ļoti atkarīga no tā, ko vista ir apēdusi. “Daudzi pircēji mums ir teikuši, ka garšas ziņā atšķirība starp mūsu un veikala olām ir ļoti jūtama. Cilvēki saka: “Pamēģinājām arī citas, bet secinājām, ka jūsu olas ir garšīgākas.””
Tortei vajag lauku olas
Olu kvalitātei lielu uzmanību pievērš lauku saimnieces, kas darina pašceptās tortes, jo olas ir ļoti svarīga izejviela. Inese Survilo no Aglonas saimniecības “Upenītes” jau vairākus gadu desmitus lutina tuviniekus un pasūtītājus ar gardām tortēm, pārsvarā izmanto vistu olas no savas saimniecības, bet dažreiz, kad gadās lielāks pasūtījums un nav savu olu uzkrājuma, nācies izmantot arī veikalā nopērkamās olas. Inese gan atzīst, ka viņai ir veicies un veikalā nav gadījies nopirkt olas ar kādu specifisku piegaršu.
“Atklāti sakot, nekādu īpašu atšķirību nevar manīt: ne pēc garšas, ne pēc krāsas, ne pēc smaržas. Arī mājas vistām, kas pa ziemu tiek turētas kūtiņā, olas dzeltenums nemaz nav tik izteikts, tas vairāk ir vasarā, kad vistas uzņem daudzveidīgāku barību.” Kūku meistare Aiga Bērziņa no Cēsīm izmanto gan veikalā nopērkamās, gan lauku vistu olas. “Tortēm ir vajadzīgas olas, kam nav specifiskas smaržas vai piegaršas, bet starp veikala olām ir milzīgas atšķirības. Lauku olas es ņemu tortes krēmam, jo tām ir izteiktāks dzeltenums.”
Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, uztura speciāliste Lolita Neimane uzsver, ka olas ir ļoti vajadzīgs produkts ar augstu uzturvērtību, tādēļ nevajadzētu vairīties tās lietot uzturā. “Katrs var izvēlēties tādas olas, kas pašam labāk garšo. Brīvo vistu olas vai putnu fermas olas: manuprāt, tā ir gaumes lieta. Es pati neesmu no tiem, kas pērk tikai un vienīgi bioloģiskās olas.”
Arī statistika rāda, ka pagaidām bioloģiski audzēto vistu olas aizņem salīdzinoši šauru nišu, vairākums pircēju joprojām izvēlas lētākas olas, ko dējušas sprostā turētās vistas. Saskaņā ar “Balticovo” datiem ārpus sprostiem dēto olu īpatsvars Latvijā pašlaik ir nedaudz virs 5%, bet 2020. gadā varētu pieaugt līdz 14%, jo “Balticovo” kā lielākais olu ražotājs sācis būvēt jaunas vistu kūtis, kur putni tiks turēti ārpus sprostiem. Liela daļa šīs produkcijas būs domāta eksportam. Skandināvu pārtikas koncerns “Fazer”, kas darbojas arī Latvijā, ražo maizi un saldumus, nesen paziņoja, ka nākotnē savas produkcijas ražošanā plāno izmantot tikai ārpus sprostiem dētās olas.
Vegāni un barbari
Tā kā uzturvērtības ziņā starp brīvo vistu un sprosta olām nav lielas atšķirības, tad izvēli par labu brīvo vistu olām vairāk ietekmē psiholoģiskais aspekts: pircēji vēlas būt pārliecināti, ka pārtikas sagatavošanas procesā dzīvniekam nav nodarītas nevajadzīgas ciešanas. “Šobrīd jautājumos, kas saistīti ar uzturu, ir ļoti daudz emociju, katram cilvēkam ir savs viedoklis,” secina dietoloģe Lolita Neimane. “Piemēram, vegāni vispār uzskata, ka putnu olu lietošana uzturā ir barbarisms.”
Vegāns un dzīvnieku tiesību aizstāvis Sandris Ādminis paudis viedokli, ka nākotnē cilvēki nesapratīs, kā mēs varējām ēst olas un mocīt vistas. “Olas uzturā nav nekas obligāts, lai gan ir uzturvielām bagātas un daudziem garšo. Bet, ja tu nevēlies atbalstīt gailēnu samalšanu, “iztērēto” vistu nokaušanu un visas pārējās lietas, ko mūsdienu lopkopības mašinērijā piedzīvo dzīvnieki, olas nav jāēd, tāpat kā citi no dzīvniekiem paņemtie produkti. Esmu visai pārliecināts, ka dzīvnieku turēšana būros, lielās koncentrācijas nometņu tipa audzētavās un vispār nebrīvībā, lai viņus uzbarotu, apsēklotu, selekcionētu kā dārzeņus un nogalinātu ēšanai, samērā drīz tiks izbeigta.”
Uzziņa
Marķējums uz olu iepakojuma
Pēc marķējuma cipariem iespējams noteikt, kādos apstākļos turēta vista, kas izdējusi olu. Ja pirmais cipars ir 0, tas apzīmē bioloģisko saimniecību produkciju. Savukārt putnu fabriku olām ir šāds marķējums: pirmais cipars “1” nozīmē, ka vista turēta brīvos apstākļos, ar ciparu “2” apzīmē kūtī turēto vistu olas, savukārt cipars “3” nozīmē, ka šo olu izdējusi sprostā turēta vista.
