Dārgā gadumijas minūte – Ventspilij 3
31. decembrī pēc Valsts prezidenta un Ministru prezidenta gadumijas uzrunām Latvijas sabiedriskās televīzijas (LTV) abos kanālos LTV1 un LTV7 vienu minūti pirms pusnakts tradicionālā laika atskaite notika nevis ar neitrālu, pašas televīzijas attēlu, bet gan ar reklāmu – blakus pulkstenim, kas skaita 2016. gada pēdējās sekundes, mijas Ventspils pilsētas dažādu vietu un pasākumu attēli, bet tieši pusnaktī gadumijā parādās uzraksts “Laimīgu 2017. gadu! Ventspils”. Tad seko valsts himna.
Jāpiebilst, ka komerctelevīzijas kanāli TV3 un LNT laika atskaiti pirms pusnakts raidīja bez reklāmas.
Gan “LA” lasītājiem, gan sociālo tīklu lietotājiem tas radījis virkni jautājumu. Piemēram, juriste, sabiedrisko norišu līdzdalībniece Ieva Brante savā tvitera kontā rakstīja: “Vo, tas ir līmenis! Lemberga Jaunais gads LTV. Cik šāda reklāma izmaksā?”
Vai tā ir laba prakse, ka sabiedriskā televīzija šādu brīdi, kas nav vis parasts raidlaiks, bet gadumijas minūte starp valsts pirmo personu uzrunām un valsts himnu, pārdod kā reklāmas laiku? Turklāt to pārdod vienas Latvijas pilsētas reklāmai? Cik maksā šis raidlaiks, un vai tas bijis pieejams arī citiem reklāmdevējiem? Šos jautājumus adresējām Latvijas Televīzijai. LTV komunikācijas direktore Dace Jansone informēja, ka visa LTV vadība šonedēļ atrodas atvaļinājumā, tāpēc atbildes sniegs vien nākamnedēļ. Arī LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte sazvanīts jebkādus komentārus sniegt atteicās, solot atbildes pēc atgriešanās no brīvdienām.
Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka, nopērkot reklāmas laiku brīdī, kad simboliski mainās gads un ļoti daudzu cilvēku skati pievērsti pulkstenim televīzijas ekrānā, reklāmdevējs demonstrē savu ietekmi, varenību, pārākumu pār citiem un vēlas asociēt savu vēstījumu ar nozīmīgiem notikumiem. “Pēc divām nedēļām būs reitingu apkopojums par televīzijas pārraidēm decembrī, kurā mēs droši vien ieraudzīsim, ka himna un valsts vadītāju uzrunas ir visvairāk skatītās pārraides Jaungada naktī. Tātad tas nozīmē, ka daudzos acu skatus saņēmusi arī šī reklāma. Taču Ventspils nav ne labāka, ne sliktāka par Cēsīm, Gulbeni vai kādu citu Latvijas pilsētu,” pauž Rožukalne. Viņa atminas gadījumus, kad pēdējās gada sekundes aizritējušas arī bankas reklāmas fonā, un pieņem, ka droši vien cilvēki labprātāk skatās reklāmu par kādu Latvijas vietu, nevis bankas vai ātro kredītu reklāmu. Tomēr jautājums paliek – kādu vēstījumu skatītājiem, raidot komercreklāmu šādā brīdī, vispār sniedz sabiedriskā televīzija.
Eksperte skaidro, ka televīzijai jābūt arī pelnošai, un šis it kā ir veids, kā labi nopelnīt, tāpēc ka šis reklāmas laukums, visticamāk, ir dārgākais, kāds vien var būt. “Manuprāt, ja reiz tiešām pieņemts lēmums, ka bez reklāmas nevar iztikt, to var atlikt uz mazāk sensitīvu brīdi. Gadumija cilvēkam tomēr ir personisku pārdomu, ģimeniska prieka un cerību mirklis, kurā nebūtu jāiejaucas ar kāda interesēm un ambīcijām, par kurām kāds spējīgs samaksāt,” piebilst Rožukalne.
Pēc neoficiālas informācijas, šī reklāmas minūte gadumijā maksā 2300 eiro plus PVN.
