“Dardedze hologrāfija” izvēršas eksportā 0
Poligrāfijas uzņēmums ieguldījis 1,2 miljonus eiro un nostiprina eksportu
Investīciju veido pašu ieguldījums, kā arī “Citadeles” kredīts un riska kapitāla fonda “ZGI” līdzekļi. Fonds piesaistīts kā sadarbības partneris. Fonda piesaisti gan nav akceptējusi iepriekšējā banka, ar ko SIA “Dardedze hologrāfija” sadarbojusies, taču “Citadele” bijusi pretimnākoša daudzos jautājumos, sarunas ar banku norisinājušās raiti un akceptēta arī fonda piesaiste. “Mūsu sadarbība ar banku ir produktīva, jau tagad redzam rezultātu – šā gada pirmajos divos mēnešos eksporta pieaugums ir 15% pret iepriekšējo laika periodu. Investīcijas dod atdevi un redzam vēl potenciālu attīstībai,” stāsta “Dardedze hologrāfija” valdes priekšsēdētājs Guntis Vucens. Bankas aizdevumu kompānija paredzējusi pilnībā atpelnīt piecu gadu laikā. Šā gada mērķis ir katru mēnesi apgrozīt pusmiljonu eiro un pirmie mēneši rāda, ka tas ir sasniedzams. Pagājušajā gadā kopumā apgrozījums bijis 5,5 miljoni eiro.
Lielākā formātā
Ieguldījumi veikti jaudīgākās drukas iekārtu iegādēs, kas ļāvis pāriet uz lielāka formāta drukas darbiem B1 formātā. Proti, ar jauno ofseta lokšņu druku var izgatavot reklāmas, grāmatas un žurnālus. “Tas dod iespēju strādāt ar konkurētspējīgām cenām, ieiet citā tirgus kategorijā, kur var veikt lielāka apjoma tirāžas,” stāsta G. Vucens. Vēl 300 tūkstošus eiro plānots ieguldīt tuvākajā laikā. G. Vucens atklāj, ka šo naudu paredzēts izmantot tehnisko iekārtu iegādei. Pirmais pasūtījums jau veikts un vēl divu iekārtu pirkšana ir rindas kārtībā. “Nomainīsim neefektīvākas iekārtas uz efektīvākām,” viņš stāsta. Tipogrāfijā ražošana veidojas galvenokārt no grāmatu pasūtījumu plūsmas un jaunās iekārtas ļāvušas strauji palielināt apgrozījumu, kas arī veido uzņēmuma eksportu. Tā kā uzņēmums plāno gada laikā palielināt eksportu vismaz par 15%, tad prognozējams, ka arī ieņēmumi augs. Kā spriež tipogrāfijas direktors, grāmatu tirgus noteikti neizzudīs un grāmata arī nākotnē ieņems stabilu vietu pircēju grāmatu plauktos.
Lielākie klienti ir izdevniecības, uzņēmumi, arī privātpersonas. Uzņēmums produkciju eksportē uz Somiju, Norvēģiju, Dāniju, Zviedriju, Angliju, Vāciju un Holandi. Jaunos eksporta tirgos gan pagaidām nav iecerēts izvērsties, jānostiprinās esošajos, uzsver G. Vucens.
Vai Krievijas situācija ietekmējusi un saasinājusi konkurenci Skandināvijā – jautāju tipogrāfijas saimniekam. “Kad Čehija, Lietuva un Polija iegāja šajos tirgos, vietējā poligrāfijas nozarē bija vērojama lejupslīde. Tagad tur vērojams pacēlums, ir pieprasījums, cenas pieaug un konkurence saasinās. Bet mēs vienkārši strādājam un gūstam rezultātu,” tā G. Vucens. Jau šobrīd vērojams apjomu pieaugums.
Ar ko uzņēmums izkonkurē citus? Tā ir efektivitāte, kas ietver gan ātrumu, gan kvalitāti, kas atsaucas uz cenu. Salīdzinot ar konkurentu cenām, nākas domāt, kā strādāt vēl efektīvāk, samazinot izmaksas. Jāņem vērā, ka arī konkurējošie uzņēmumi nesnauž un investē savā attīstībā. Un tas nozīmē, ka ekonomika aug, attīstās un ka Latvija kopsummā jūtas labāk gan ekonomiskajā vidē, gan dažādos citos rādītājos, kas atsaucas uz apstrādes uzņēmumiem. Konkurence nozarē ir sīva, taču nav tā, ka spēlētāji grūstītos ar elkoņiem – katram ir sava niša. G. Vucens izsaka atzinību par nozares līderi “Livonia Print”, kas strādā un attīsta šo nozari Latvijā, kā arī veicina Latvijas poligrāfijas nozares eksportspēju.
Jaunās telpās
Pagājušā gada septembrī “Dardedze hologrāfija” pārcēlās uz jaunām telpām, kas ļāvis paplašināties. Taču nule apmeklējot dinamisko ražotni, redzams, ka ražotājam jau pamazām kļūst par šauru, jo pārdošanas nodaļas kvalitatīvais darbs un rezultāts liek domāt par turpmāko izaugsmi. G. Vucens neslēpj, ka viņam padomā jau nākamā paplašināšanās – blakus teritorijā jau nākamgad taps jauna divstāvu ēka – kopumā klāt nāks 4000 kv.m. Projekts jau pamazām top. Provizoriski nākamais ieguldījums varētu būt aptuveni viens miljons eiro, bet precīzs investīciju apjoms vēl tiks rēķināts.
Šobrīd uzņēmumā nodarbināti 140 strādājošie, taču atrast kvalificētus strādniekus nemaz neesot tik viegli. “Visi kvalificētie jau darbu atraduši un labi jūtas, mums labu kadru patiešām trūkst,” klāsta uzņēmuma vadītājs. “Dardedze hologrāfija” šo problēmu risina tādējādi, ka izveidojuši savu atlases sistēmu, kas ļauj apmācīt un skolot darbiniekus. Ir arī vairāki gadījumi, kad tautieši atgriežas no ārzemēm un nāk strādāt uz uzņēmumu. Ar ko “Dardedze hologrāfija” mēģina piesaistīt cilvēkus? “Nekādas sapņu pilis nebūvējam, cenšamies godīgi parādīt, kāda ir situācija, lai viņam nav ilūziju – tā vairāk ir pievienotā vērtība. Protams, ka mums ir motivējoša sistēma par labi padarītu darbu – tam obligāti jābūt, lai celtu produktivitāti,” stāsta G. Vucens. Skaidrs, ka darbinieku trūkums spiež uzņēmumus modernizēt ražošanu un domāt par to, kā samazināt roku darba īpatsvaru. “Jaunās iekārtas kļūst arvien vairāk automatizētas, lai izslēgtu cilvēka klātbūtni. Arī menedžmentā plaši tiek izmantotas dažādas programmas, kas gan palīdz efektivizēt procesus, gan izslēdz cilvēcisko faktoru, līdz ar to – kļūdu iespējamību. Jaunās tehnoloģijas efektivizāciju ceļ un uz to ir jāvirzās, spriež uzņēmuma saimnieks. Viņš piebilst – kopš neatkarības atjaunošanas pagājuši tikai 25 gadi un joprojām mācās ne tikai uzņēmēji, bet arī politiķi un uzņēmuma darbinieki. Ražotnē redzam daudz gados jaunu darbinieku. G. Vucens teic – viņi ir atvērtāki, elastīgāki, vairāk piemērojas straujām izmaiņām un vērsti uz attīstību.
G. Vucens lepojas ar savu darba rezultātu, apzinoties, cik daudz spēka, pacietības un resursu tajā ieguldīts. “Varu lepoties ar savu komandu. Ja ar prieku nāku uz darbu, lai satiktu kolēģus, tātad viss ir kārtībā,” viņš atzīst. Viņš pats kompānijā darbojas kopš tās pirmsākumiem ar nelielu – divu gadu – pārtraukumu, pēc kura atgriezies uzņēmumā ar svaigu redzējumu, ko un kā darīt. Uzņēmums izaudzis no firmas, kas ražo aizsardzības produkciju pret preču un dokumentu viltojumiem, ar poligrāfiju sākuši nodarboties 2000. gadā. Vēl joprojām ražotnē darbojas pirmā iekārta “Heidelberg”, kas sevišķi sajūsmina Vācijas partnerus. “Nolakosim un ieliksim muzejā, citādi miera nebūs,” pasmaida saimnieks.
Uzņēmums jau no pirmsākumiem attīstījies, pateicoties pašu ieguldījumiem un banku kredītiem. Vissarežģītāk bijis neilgi pirms ekonomiskās krīzes, kad piesaistīts kredīts – vairāk nekā miljons latu –, tad nācies kārtīgi “pasvīst”, lai no krīzes izkļūtu sveikā. Tolaik nācies drastiski samazināt budžetu, jo pretējā gadījumā uzņēmumam darbu būtu vajadzējis pārtraukt. “Secinājumi ir izdarīti. Šobrīd attīstība ir vienmērīga. Toreiz bija liela eiforija un viss ļoti strauji gāja augšup,” secina uzņēmējs. Viņš cer, ka jaunā valdība izdarīs solīto un veiks nodokļu auditu. “Darbaspēka nodoklis ir visietekmējošākais faktors. Ja nodokli turpinās celt, mēs varam aizmirst par konkurētspēju, mums nav naftas aizmugurē. Latvijai jāturas uz ražošanu, pārstrādi, savas zemes efektīvu izmantošanu un uzņēmīgāko tautiešu potenciāla realizēšanu,” rezumē uzņēmuma saimnieks. Valstij dažkārt jāpieņem nepopulāri lēmumi, lai uzņēmēji, kas rada jaunas darbavietas, var attīstīties, konkurējot ar citām valstīm.
