Darbu sāk jaunās domes: pašvaldības turpinās vadīt lielākā daļa līdzšinējo mēru 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanos 1. jūlijā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā darbu sākušas 40 jaunās pašvaldību domes, kuras tika ievēlētas 5. jūnijā. Rēzeknes un Varakļānu novados vēlēšanas notiks 11. septembrī.
Ceturtdien 39 pašvaldības izraudzījās arī savu vadību, bet Ventspils domniekiem šo lēmumu pieņemt neizdevās, jo partija “Latvijai un Ventspilij” amatam izvirzīja savu līderi Aivaru Lembergu, kurš atrodas apcietinājumā un sēdē piedalīties nevarēja.
Bez viņa partijai nepietika balsu A. Lemberga ievēlēšanai. Ventspils domnieki vēlreiz uz sēdi sanāks 5. jūlijā.
Jauno pašvaldību vadībā lielākoties paliks priekšsēži, kas šajā amatā bija jau līdz šim, bet vairāki no viņiem iepriekš vadīja nelielo novadu, taču tagad pārņems jau lielās pašvaldības vadību.
Tā Bauskas novadu turpmāk vadīs bijušais Rundāles novada priekšsēdis Aivars Okmanis (NA), Balvu novadu – bijušais Viļakas novada priekšsēdis Sergejs Maksimovs, Tukuma novadu – bijušais Engures novada vadītājs Gundars Važa (LRA), Limbažu novadu – bijušais Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs.
Tikai daži jauno novadu priekšsēži šajā amatā ir pirmo reizi, bet arī viņiem jau ir domē gūtā pieredze.
Par Liepājas mēru ir kļuvis Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), par Alūksnes novada priekšsēdi – Dzintars Adlers (“JV”), Dobeles novada – Edgars Gaigalis (NA), bet Ķekavas novadu vadīs Juris Žilko (“Izaugsme”), Preiļu novadu – Ārijs Vucāns (LRA), kas abi ievēlēti no vairāku partiju kopīgajiem sarakstiem.
Līderu pozīcijas saglabā ZZS
Pašvaldībās līderu pozīcijas saglabā līdz šim reģionos ietekmīgā Zaļo un zemnieku savienība un tās dalīborganizācijas, kuru pārstāvji vadīs desmit pašvaldības, kā arī Latvijas Reģionu apvienība – tā būs pie varas septiņos novados.
Ietekmi ir nostiprinājusi Nacionālā apvienība, kuras biedri vadīs sešas pašvaldības. Tradicionāli veiksmīgi vēlēšanās startē arī reģionālās partijas, kas būs pie varas vairākās pašvaldībās.
Trīs vietvaras būs “Vienotības” rokās, bet vadību saglabā arī tās reģionālie partneri Kuldīgā un Valmierā. Divu pašvaldību domes vadīs “Latvijas attīstībai” un “Saskaņas” deputāti, vienu LSDSP un “Izaugsmes” pārstāvji.
Vienbalsīgs atbalsts 11 novados
Pēc pašvaldību vēlēšanām kļuva redzams, ka daudzviet domes sastāvs ir visai sadrumstalots, jo tajā iekļuvušas daudzas partijas ar vienu vai diviem mandātiem. Tur tika prognozētas sarežģītas koalīcijas veidošanas sarunas, kas daudzviet tādas arī bija.
Tāpēc par vienu no pārsteigumiem var uzskatīt to, ka desmit pašvaldībās priekšsēdētāju ievēlēja vienbalsīgi, bet vēl vairākās vietās – pret vai nebalsoja viens vai divi deputāti.
Vienots domnieku atbalsts bija arī Jurim Žilko, kura vadītais Ķekavas novads vairākus sasaukumus bija iekšējo pretrunu plosīts. Domes sēdē J. Žilko aicināja visus “atstāt aiz durvīm savas personiskos aizvainojumus un strādāt kopā”, solot lielāku deputātu iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Vienbalsīgi ir ievēlēti arī Ādažu, Balvu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Krāslavas, Preiļu, Saulkrastu, Saldus, Tukuma, Ludzas novadu vadītāji.
“Latvijas Avīzes” un aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka tomēr ir arī pašvaldības, kurās priekšsēdis ir ievēlēts tikai ar vienas balss pārsvaru.
Tas bija jau sagaidāms Gulbenes novadā, kurā Andi Caunīti (LRA) mēra amatam atbalstīja astoņi deputāti no četrām partijām, kas šo balsojumu bija solījuši, atstājot opozīcijā “Latvijas attīstībai”, kurai bija lielākais vēlētāju atbalsts. Vēl ar vienas balss pārsvaru ir ievēlēts Alūksnes novada priekšsēdis Dzintars Adlers.
Taču negaidīti arī Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) ir saņēmis tikai astoņas no 15 balsīm. Valkas novada vēlēšanās bija tikai trīs saraksti, kas katrs sēdē izvirzīja savu mēra kandidātu.
Valkas novada priekšsēdis V. A. Krauklis “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka katrs saraksts izvēlējies savu stratēģiju, kas viņam nešķiet loģiska, bet varot saprast viņu vēlmi izrādīt godu vēlētājam un atgādināt par sevi.
Taču Valkas novada priekšsēdis nedomā, ka tā dēļ būs politiskā nestabilitāte, jo viņš aicinās strādāt kopā. Tiesa, ir iespaids, ka no Nacionālās apvienības ievēlētie deputāti to nemaz nevēlas, jo ir atteikušies no piedāvājuma vadīt komiteju.
Uzvarētāju atstāj opozīcijā
Ar vienas balss pārsvaru Dobeles novada priekšsēža vēlēšanās uzvarēja arī Edgars Gaigalis (NA), par kuru nobalsoja no “KPV LV” ievēlētais Māris Feldmanis, kam piederēja “zelta balss”.
Līdz ar to Latvijas Zemnieku savienības nominētais Gints Kaminskis saņēma tikai deviņas no 19 balsīm. LZS uzvarēja Dobeles novada vēlēšanās, un tai vienai ir deviņas deputātu vietas, bet koalīciju tagad veidos četras partijas, no kurām lielākais atbalsts – četri mandāti – ir mēra pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai.
Zināms, ka tajā pašā sēdē ir ievēlēti arī priekšsēža vietnieki no Latvijas Reģionu apvienības un “Jaunās Vienotības”, bet LZS šajā balsojumā vairs nepiedalījās, reaģējot uz procedūras pārkāpumiem, “Latvijas Avīzei” apstiprināja G. Kaminskis.
Viņš izteica nožēlu, ka šādi netiek ņemtas vērā lielas vēlētāju daļas, kā arī teritoriju intereses, jo no LZS vairākumā ievēlēti Auces un Tērvetes deputāti, bet koalīcijā lielāka ir Dobeles pārstāvniecība.
Ja viņš būtu kļuvis par mēru, tad būtu aicinājis uz sarunām visus deputātus. “Mūsu vēlētāji nav pelnījuši, ka viņi tiek nobīdīti malā,” piebilda G. Kaminskis.
“Mēs jau visi viņu pazīstam”
Pēc administratīvi teritoriālās reformas visas jaunās domes uz pirmo sēdi sanāk vienā dienā – 1. jūlijā. Tā tas bija arī 2009. gadā, kad notika iepriekšējā pašvaldību reforma. Domes sēdes bija ļoti dažādas.
Piemēram, Cēsu novada sēdē deputātiem nebija intereses iztaujāt līdzšinējo mēru Jāni Rozenbergu, jo “mēs jau visi viņu pazīstam”, kā noteica kāds domnieks.
Jelgavas novada domes sēdē abu kandidātu – amatā ievēlētā Ziedoņa Caunes (LZS) un Daiņa Liepiņa (LRA) – iztaujāšana ilga vairāk nekā stundu.
Jautājumi pārsvarā bija par divu atšķirīgu – Jelgavas un Ozolnieku – novadu tuvināšanu, kas vēl jo komplicētāka var izrādīties tāpēc, ka Ozolnieki ir viena no divām pašvaldībām, kuras iekļaušanu Jelgavas novadā Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei.
Otrs ir Ilūkstes novads. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (“AP”) iepriekš pieļāva, ka tiks meklēts risinājums, lai jaunās domes varētu strādāt līdz 2025. gadam.
Līdz ar jauno pašvaldību izveidošanu mainījušās arī plānošanas reģionu robežas. Vairākas iepriekš Rīgas plānošanas reģionā iekļautās pašvaldības tagad tajā vairs nebūs.
Vidzemes plānošanas reģionā turpmāk būs Limbažu novads un Ogres novads, bet Kurzemes plānošanas reģionā – Tukuma novads. Savukārt Varakļānu novads būs gan Vidzemes, gan Latgales plānošanas reģionā.
Kas jādara jaunajām domēm
* No 1. jūlija stājas spēkā administratīvi teritoriālā reforma – līdz 2021. gada beigām jauno pašvaldību domēm jāizstrādā jaunveidojamās pašvaldības administratīvās struktūras projekts un jāveic iestāžu reorganizācija.
* Jaunā novada dome pieņem lēmumu par tajā iekļauto novadu ģerboņu atzīšanu par spēku zaudējušiem no 2021. gada 1. jūlija. Pašvaldība var saglabāt līdzšinējo ģerboni vai lemt par jauna ģerboņa izstrādi.
* Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi pēc iespējas tuvāk dzīves vietai – pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai klientu apkalpošanas centros.
* Pēc pašvaldību reformas mainās dzīvesvietas adrese, taču iedzīvotājiem nebūs nepieciešams speciāli mainīt dokumentus, jo elektroniskajās sistēmās viss tiks nomainīts automātiski. Citos dokumentos to varēs darīt tad, kad būs kāds cits iemesls konkrēto dokumentu mainīt, piemēram, ja tam beidzas derīguma termiņš.
* Lai nodrošinātu administratīvo centru labāku sasniedzamību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina īstenot autoceļu investīciju programmu. Plānots atjaunot vai pārbūvēt 1067 km. Šogad ir sākta ceļu projektu realizācija 569 km garumā piešķirtā valsts budžeta finansējuma 91,9 milj. eiro ietvaros. Savukārt 2022.–2024. gadā plānota valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu atjaunošana vai pārbūve 238 km garumā no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma 92,3 milj. eiro ietvarā.
* Jaunajām pašvaldībām 2021. gadā līdz 1. decembrim tiks piešķirta valsts budžeta vienreizēja dotācija, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus, kas jāizlieto līdz 2021. gada 31. decembrim.
Jaunizveidojamām pašvaldībām jau 2020. gada nogalē tika piešķirts valsts budžeta finansējums, lai tās kopīgi sāktu izstrādāt jaunizveidojamo pašvaldību plānošanas dokumentus, kuru pirmā redakcija jānodod publiskai apspriešanai līdz 2021. gada 15. novembrim.
Jaunie pašvaldību vadītāji
* Daugavpils – Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”)
* Jūrmala – Gatis Truksnis (Zaļo un zemnieku savienība)
* Jelgava – Andris Rāviņš (Zaļo un zemnieku savienība)
* Liepāja – Gunārs Ansiņš (Liepājas partija)
* Rēzekne – Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”)
* Ventspils – nav ievēlēts
* Aizkraukles novads – Leons Līdums (Vidzemes partija, apvienotais saraksts)
* Alūksnes novads – Dzintars Adlers (“Jaunā Vienotība”)
* Augšdaugavas novads – Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija)
* Ādažu novads – Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība)
* Balvu novads – Sergejs Maksimovs (Latgales partija)
* Bauskas novads – Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība)
* Cēsu novads – Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”)
* Dienvidkurzemes novads – Aivars Priedols (Zaļo un zemnieku savienība)
* Dobeles novads – Edgars Gaigalis (Nacionālā apvienība)
* Gulbenes novads – Andis Caunītis (Latvijas Reģionu apvienība)
* Jēkabpils novads – Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija)
* Jelgavas novads – Ziedonis Caune (Latvijas Zemnieku savienība)
* Krāslavas novads – Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība)
* Kuldīgas novads – Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”)
* Ķekavas novads – Juris Žilko (“Izaugsme”, apvienotais saraksts)
* Limbažu novads – Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība)
* Līvānu novads – Andris Vaivods (“Latvijas attīstībai”)
* Ludzas novads – Edgars Mekšs (Zaļo un zemnieku savienība)
* Madonas novads – Agris Lungevičs (Zaļo un zemnieku savienība, apvienotais saraksts)
* Mārupes novads – Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība)
* Ogres novads – Egils Helmanis (Nacionālā apvienība, apvienotais saraksts)
* Olaines novads – Andris Bergs (LSDSP)
* Preiļu novads – Ārijs Vucāns (Latvijas Reģionu apvienība, apvienotais saraksts)
* Ropažu novads – Vita Paulāne (“Latvijas attīstībai”)
* Salaspils novads – Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”)
* Saldus novads – Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija)
* Saulkrastu novads – Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība)
* Siguldas novads – Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība, apvienotais saraksts)
* Smiltenes novads – Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība)
* Talsu novads – Sandra Pētersone (Nacionālā apvienība)
* Tukuma novads – Gundars Važa (Latvijas Reģionu apvienība)
* Valkas novads – Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, apvienotais saraksts)
* Valmieras novads – Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”)
* Ventspils novads – Aivars Mucenieks (Latvijas Zemnieku savienība)
Avots: “Latvijas Avīze”, LETA
