Darbu pamet Rīgas skolotājs, kurš skolēnus dēvējis par “idiotiem, dauņiem un stulbeņiem” 5
Pēc skolēnu apsaukāšanas darbu Mežciema pamatskolā atstājis sporta skolotājs, šodien pasākumā par emocionālās vardarbības ietekmi uz bērna psihi informēja Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Akmentiņa-Smildziņa norādīja, ka minētajā gadījumā skolotājs skolēnus apsaukājis visdažādākajos vārdos. Par šo gadījumu biedrība saņēma kāda skolēna vēstuli, kurā situācija aprakstīta.
“Sporta skolotājs audzēkņiem met ar basketbola bumbu pa galvu, lai rosinātu skolēnus ātrāk kustēties, un iesaistās florbola spēlē, un skolēnus “ņem ar masu”, bet par paša pazaudētām ieskaišu lapām liek atkārtoti kārtot ieskaites. Nereti stundās nākas dzirdēt tādus vārdus kā “Muļķis! Idiots! Daunis! Stulbenis!”,” tika rakstīts vēstulē organizācijai.
Organizācijā saņemta informācija arī par skolotāju, kura, apskatot kāda pārbaudes darba rezultātus, klases priekšā skolēnus ranžējusi pēc bērnu stulbuma.
Turklāt šie nav vienīgie gadījumi, kad vecāku organizācija uzzina par neatbilstošu skolotāju un arī vecāku rīcību attiecībā pret bērniem, norādīja Akmentiņa-Smildziņa.
Kā pastāstīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas psihoterapeits Artūrs Miksons, vecāki bieži vien neapzinās, ka viņu neapdomīgās rīcības iespaido bērna psihi, tādējādi ietekmējot arī atvases nākotni. Demonstrējot video, kurā kāda māte jokojoties biedējusi savu meitu ar žagariem, Miksons sacīja, ka vecāki nereti paši izraisa neadekvātu bērnu reakciju.
“Bērni saņem pilnīgu neskaidrību – ko bērns redz – bailes, dusmas no mātes puses, kas apvienojas ar smaidu. Pieaugušie var saprast, ka tas ir joks, bet bērni nevar izprast diametrāli pretējus signālus. Tā var attīstīties emocionāli traucējumi,” skaidroja Miksons.
Savukārt RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas profesore Gunta Ancāne izteicās, ka joprojām daudzus bijušās Padomju savienības cilvēkus varot atpazīt uz ielas, jo viņiem bijusi atšķirīga audzināšana.
“Ar ko tad mēs atšķiramies? Ar to, ka paaudžu paaudzēs Rietumu paaudzēs bērni tiek audzināti ar lielu cieņu, tādējādi izaugot ar lielu pašcieņu, tie ir brīvi cilvēki. Savukārt biedējot un emocionāli negatīvi iespaidojot tiek audzināti vergi,” sacīja Ancāne.
Viņa uzsvēra, ka, ja apkārtējā vide nav atbalstoša, laba, tad bērns nevar attīstīt visu to, ko “daba devusi”.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāve Inga Krastiņa piebilda, ka vecāki, kas biedē bērnus ar fiziskām izrēķināšanām, faktiski piesola to, kas ir aizliegts ar likumu. “Vecāks nedrīkst šādā veidā manipulēt ar bērnu,” pauda Krastiņa, turpinot, ka īpaši svarīga ir sabiedrības attieksme pret vardarbību, kas vērsta pret bērnu – visiem, kas saskatījuši šāda veida pārkāpumus, ir jāziņo atbildīgajiem dienestiem.
Uz VBTAI uzticības tālruni zvana arī paši bērni, kas izjūt vardarbību, kā arī bērni, kas kļuvuši par aculieciniekiem šādām situācijām. Inspekcijas uzticības tālruņa pārstāve Marija Sorokina skaidroja, ka bērni visai bieži zvana par emocionālo vardarbību, turklāt zvanu skaits ik gadu pieaug. Bērni uz uzticības tālruni zvana, lai stāstītu par savstarpējām attiecībām, vardarbību internetā, kā arī palikšanu novārtā.
