Darbs uz pusslodzi, alga par pilnu, bērnistabas, nauda auklēm un brīvdienas – kā uzņēmumi atbalsta lielas ģimenes? 1
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīze” un žurnāls “Mājas Viesis” turpina publikāciju sēriju, kurā pievēršamies būtiskai problēmai valstī – demogrāfijai. Esam rakstījuši par to, kāda ir bijusi valsts demogrāfijas politika pēdējo 30 gadu laikā, vai pabalsti veicina dzimstību, par valsts mājokļa politiku jaunajām ģimenēm, par bērnudārzu pieejamību. Šajā numurā – cik atbalstoša pret daudzbērnu ģimenēm ir sabiedrība un darba devēji.
“Trīs bērnu vecāki, kuriem bērni bija mazi pirms aptuveni 20 gadiem, stāsta, ka tolaik jutušies īpaši, jo trīs un vairāk bērnu ģimeņu bija maz. Nu jau triju bērnu ģimenes ir norma. Lai justos īpaši, vajag vēl vairāk bērnu,” saka Elīna Treija – četru bērnu māmiņa, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāve, vaicāta par sabiedrības attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm.
Nesen četru bērnu māmiņa Jolanta Bogustova žurnālam “Skola&Ģimene” atzina, ka pēc ilgākas dzīvošanas Briselē bijis grūti iedzīvoties Latvijā tieši sabiedrības neiecietīgās attieksmes pret daudzbērnu ģimenēm dēļ. “Beļģijā es nejutu, ka mani bērni kādam traucē. Latvijā gan,” sacīja Jolanta, piemetinot, ka sabiedrība ir neiecietīga pret bērnu kļūdām, bet, ja mazo ir daudz, vecākiem ir neiespējami visus vienlaikus “noganīt”.
E. Treija komentē, ka sevišķi daudz negāciju pret daudzbērnu ģimenēm sabiedrībā nav novērots, taču: “Ja kādos publiskos pasākumos bērni skaļi uzvedas, tad tieši daudzbērnu vecākiem varētu nākties uzklausīt vairāk pārmetumu, jo viņiem to bērnu vienkārši ir vairāk. Ja bērniem ir liela vecuma starpība, tad arī daudzbērnu vecākiem var izdoties katru lolot un uzmanīt, bet, ja bērniņi nāk viens pēc otra, tad ir grūtāk.”
Pat ja sabiedrībā valda negatīvi stereotipi par daudzbērnu ģimenēm, apvienības biedri par to daudz nesūdzas. “Sociālo dienestu redzeslokā ir tikai divi procenti daudzbērnu ģimeņu. Pat ja ir tā, ka ne visas daudzbērnu ģimenes, kam vajag palīdzību, nonākušas sociālo dienestu redzeslokā, visticamāk, tikai kādi procenti no visām daudzbērnu ģimenēm nespēj pilnvērtīgi funkcionēt bez palīdzības,” lēš E. Treija. “Pārējie tiek galā paši un lielākoties apzinās, ka daudz bērnu ir viņu pašu izvēle, līdz ar to arī atbildība. Tāpēc nepaģēr ne īpašu attieksmi, ne kādu atbalstu.”
Nodokļu reforma “sitīs” pa ģimenēm
Tas gan nenozīmē, ka valstij nekas nebūtu jāuzlabo, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem. Piemēram, nule pieņemtā nodokļu reforma, kas paredz izmaiņas pašnodarbināto un mikrouzņēmumu nodokļu nomaksā, var sāpīgi skart arī daudzbērnu vecākus.
“Daudzbērnu vecāki, jo sevišķi māmiņas, izlemjot par trešo vai ceturto bērniņu, kļūst par pašnodarbinātajiem, patentmaksātājiem vai nodibina savus nelielus uzņēmumus, lai brīvāk varētu plānot savu laiku un vairāk laika veltīt ģimenei. Vēl neesam apvienībā sprieduši, kā nodokļu režīma izmaiņas skars mūsu biedrus, taču domāju, ka tas būs sāpīgs jautājums,” tā E. Treija.
Savukārt, lai daudzbērnu māmiņas vai retākos gadījumos – tēti – nezaudētu savu vērtību darba tirgū, būtu jāmaina bērna kopšanas pabalsta izmaksas nosacījumi, lai tas netiktu samazināts par 70 procentiem, tikko māmiņa vai tētis šī pabalsta saņemšanas laikā vēlas strādāt, kaut uz nelielu slodzi, lai saglabātu savas kā darba ņēmēja iemaņas.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un veselības eksperts Pēteris Leiškalns arī norāda uz šo problēmu, saucot to pat par valsts sankcijām pret strādātgribošiem jaunajiem vecākiem. Tāpat, piešķirot dīkstāves pabalstus pandēmijas laikā, valsts nav ņēmusi vērā, ka daļai dīkstāvē esošo ir bērni: sākumā maksimālais dīkstāves pabalsts visiem bijis vienāds, vēlāk par katru bērnu “piemesti” vien 50 eiro. “Krīzes situācijā cilvēki, kam nav bērnu, tika nodrošināti labāk nekā mājsaimniecības ar bērniem,” norāda P. Leiškalns.
Vairāki desmiti draudzīgu uzņēmumu
Valsts ir uzlikusi vairākus pienākumus darba devējiem, kas nodarbina vecākus. Piemēram, tiem, kam ir vismaz trīs bērni, pienākas papildu atvaļinājuma dienas. Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Rita Paršova atzīst: šo pienākumu gan nav daudz, jo pārāk atšķirīga attieksme pret darbiniekiem, kuriem ir bērni, būtu diskriminējoša pret strādājošajiem, kuru aprūpē bērnu nav.
Tajā pašā laikā valsts centusies gādāt, lai darba devējs pats pēc savas iniciatīvas atbalstītu ģimenes ar bērniem, piemēram, ieviešot elastīgu darba laiku, vecākiem piešķirot papildu brīvdienas vai darba vietā izveidojot bērnistabas.
Tāpēc jau no 2007. gada uzņēmumiem, kuri sociāli atbildīgi izturas gan pret saviem darbiniekiem, gan klientiem, piešķirts nosaukums “Ģimenei draudzīgs komersants”. Ministrijas ieskatā daudziem uzņēmumiem bijis būtiski, lai šo nosaukumu var izmantot savā tīmekļa vietnē, publicējot darba sludinājumus utt.
“Šis statuss vairo uzņēmuma prestižu,” saka R. Paršova. Ik gadu šādu statusu ieguva vismaz 38 Latvijas darba devēji, kaut statusam pieteicās divreiz vairāk. Statusu gan nevarēja iegūt uzņēmumi, kas saistīti ar alkohola un tabakas apriti, kā arī azartspēlēm. Turklāt, lai statusu saņemtu gadu no gada, uzņēmumiem savs atbalsts ģimenēm jāattīsta.
Ilgstoši “Ģimenei draudzīga komersanta” statusu saņēmis, piemēram, “Latvijas Mobilais telefons”, “Latvenergo”, starptautiskā lidosta “Rīga” un citi. “Latvijas Mobilā telefona” sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis, vaicāts, kā tieši uzņēmums atbalsta ģimenes ar bērniem, skaidro: “Mums ir pabalsti par bērnu piedzimšanu, ir garantēta atgriešanās darba vietā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma – šo iespēju izmanto gan tēti, gan māmiņas.
Katru gadu organizējam “bērni darbā” dienu, kur bērni iepazīstas ar savu vecāku darba ikdienu. Saskaņā ar koplīgumu daudzbērnu ģimeņu vecākiem ir papildu atvaļinājuma dienas; ir brīvs 1. septembris tiem, kuru bērni mācās līdz 4. klasei.
Uzņēmuma ēkā ierīkota bērnu istaba, kurā ir četras darba vietas, lai bērni varētu spēlēties un pavadīt laiku vecāku uzraudzībā, bet vecāki turpināt ikdienas darbu biroja vidē. Personāla vadības dienests sagatavo informāciju par bērnu pieskatīšanas iespējām darba vietas apkārtnē un nodod to mūsu darbiniekiem.
Tomēr svarīgākais bērniem ir kopā ar vecākiem pavadītais laiks. Tādēļ “LMT” piešķir darbiniekiem papildu apmaksātas Ziemassvētku brīvdienas, lai varētu kvalitatīvi atpūsties ar bērniem. Šādā atvaļinājumā devos arī es.”
Būs “Ģimenei draudzīga darbavieta”
2020. gadā gan neviens uzņēmums Ģimenei draudzīgā komersanta nosaukumu vairs neieguva, jo šobrīd attiecīgā programma pārgājusi Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) paspārnē un tiek pārveidota. Iecerēts, ka no 2021. gada darba devējiem tiks piešķirts nosaukums “Ģimenei draudzīga darbavieta”.
“Redzamākie ieguvumi no ģimenei draudzīgas nodarbinātības ir augstāka darbinieku lojalitāte, mazāka darbinieku mainība un ar to saistītās izmaksas, lielāka darbinieku ieinteresētība un produktivitāte. Ilgtermiņa ieguvums ir labāka darba devēja reputācija un vieglāka darbinieku piesaiste.
Šādas pieejas īstenošanai ir arī netiešas, bet sabiedrībai būtiskas sekas, jo iegūst visas iesaistītās puses – gan darba ņēmēju bērni, vecāki, gan darba devēji, gan arī visa sabiedrība kopumā,” skaidro SIF.
“Iniciatīvas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros darba devējiem būs iespēja ne tikai pieteikties darba vides izvērtējumam, attīstības programmas ieviešanai un iegūt ģimenei draudzīgas darbavietas statusu, bet arī saņemt finansiālu atbalstu darba ņēmēju atbalstam paredzētu aktivitāšu īstenošanai.
Anketas pilotprojekta testēšanā un komentēšanā piedalījās 50 darba devēji no privātā, publiskā un valsts sektora. Pašreiz iniciatīva atrodas fināla izstrādes procesā. Plānojam, ka iniciatīvas atklāšana notiks šā gada martā,” stāsta SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Darba devējam jāpielāgojas
Katrs kvalificēts darbinieks ir vērtība, teic LDDK eksperts P. Leiškalns, vaicāts, kāda ir darba devēju attieksme pret mazu bērnu vecākiem. Darba devējam svarīgi, kā darbinieks pilda savus darba pienākumus, nevis viņa ģimenes stāvoklis.
Tomēr darba devēji apzinās: bērnu esamība ģimenē liek piešķirt papildu atvaļinājuma dienas vai slimības lapas bērnu slimošanas laikā un ar to rēķinās. Kopumā darba devēju attieksme pret vecākiem kļūstot labvēlīgāka.
Līdzīgi spriež R. Paršova: “Nav noslēpums, ka darba devējiem nav viegli atrast un noturēt savā uzņēmumā labus speciālistus. Tāpēc darba devēji ir ieinteresēti veidot uz ģimenēm vērstu politiku.”
“Šobrīd darba tirgū sāk ienākt tie, kas dzima gadsimtu mijā, – tad dzimstība bija zem 18 000 mazuļu gadā, bet no darba tirgus ik gadu iziet ap 26 000 cilvēku; lielākais darbaroku trūkums sagaidāms ap 2023. gadu,” stāsta P. Leiškalns.
Tādējādi potenciālo darbinieku kļūst aizvien mazāk un darba devējam aizvien vairāk jāpielāgojas darba ņēmēju vajadzībām. Darba devējs vairs nevar atļauties šķībi skatīties uz jaunajām māmiņām un daudzbērnu ģimeņu vecākiem: gluži otrādi – darba devējiem aizvien vairāk jādomā, kā veicināt darba un privātās dzīves sabalansēšanu, lai darba tirgu noturētu vai atgrieztu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju.
Bumbu baseins un ekskursijas
LDDK ziņojums “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā” atklāj, ka daudzi uzņēmumi atrod dažādus veidus, kā atbalstīt darbiniekus – vecākus. Tiek apmaksātas papildu brīvdienas, uzņēmumos iekārtotas bērnu istabas, tiek rīkoti pasākumi darbinieku bērniem.
Piemēram, akciju sabiedrībā “Balta” ir izveidota Darba un privātās dzīves līdzsvara programma – uzņēmumā ir attālinātā darba iespēja, bērna pieskatīšana darba vietā; darbinieki, kuri atgriezušies no bērna kopšanas atvaļinājuma, sākumā var strādāt pusslodzi, saņemot atalgojumu kā par pilnu slodzi.
Savukārt “Rīgas siltuma” bērnistabā ir pat bumbu baseins un vecākiem izmaksā pabalstu bērnu sagatavošanai skolas gaitām. Uzņēmums “Maxima” piešķir stipendijas un ved ekskursijās tos darbinieku bērnus, kuri ir teicamnieki, kā arī apdāvina pirmklasniekus. “Rīgas satiksme” daļēji sedz aukļu izmaksas, ja darbiniekiem jāstrādā naktīs, brīvdienās vai svētku dienās.
Ziņojumā atzīts, ka plašākas iespējas gādāt par darbinieku ģimenēm ir lieliem un vidējiem uzņēmumiem.
Darba devēju aptauja arī atklāj, ka jau 86 procentos ir iespējams elastīgais darba laiks: tas nozīmē, ka vismaz daļa darbinieku var paši izlemt, cikos sākt un pabeigt darbu, galvenais, lai ir nostrādāts attiecīgais stundu skaits. Ja elastīgais darba laiks netiek pieļauts, tas visbiežāk saistīts ar darba specifiku.
E. Treijas novērojumi liecina: darba tirgū nebūt nav gana plaši pieejamas nepilna laika darba vietas, kas atvieglotu darba un mājas dzīves savienošanu. Tieši tas, ka nav iespējas strādāt nepilnu slodzi, bieži vien vecākiem liek atteikties no darba ņēmēja lomas. “Darba devējiem vairāk jāpiedāvā strādāt arī nepilnu slodzi,” teic E. Treija.
Attiecībā uz bērnistabām E. Treija saka: ir darbavietas, kur tās tiešām lieliski funkcionē, taču tas ir tikai īslaicīgs risinājums, tāpēc tās nu diez vai būs iemesls, kāpēc darba ņēmēji izlems veidot lielākas ģimenes.
Baidās būt slogs
Nav pārsteigums darba devēju atklātais, ka pārsvarā bērna kopšanas atvaļinājumā dodas sievietes. Arī iespēju izmantot elastīgas darba organizācijas formas biežāk izmanto tieši sievietes. Darbinieces elastīgā darba laika nepieciešamību pamato ne tikai ar bērnu audzināšanu, bet arī ar pilngadīgu slimu vai vecu ģimenes locekļu aprūpi.
Tikai astoņi procenti aptaujāto darba devēju atzina, ka neredz atšķirību, vai nodarbina sievietes vai vīriešus. Jāpiebilst, ka visās Eiropas Savienības valstīs aprūpes pienākumus biežāk uzņemas sievietes, tāpēc tieši viņas biežāk lūdz darba devējam iespēju samazināt darba laiku vai pat pārtrauc strādāt.
Savulaik bieži dzirdēts, ka darba devēji nevēlas algot jaunās māmiņas, bažījoties, ka mazie bērni daudz slimos un traucēs strādāt. Savukārt šī raksta tapšanas laikā sarunājos ar vairākiem daudzbērnu vecākiem, un visi sacīja, ka nav saskārušies ar šādu darba devēju attieksmi.
Fizioterapeite Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, trīs bērnu māmiņa Solvita Ķerve gan piebilda, ka bērnu slimošanas dēļ reti kavē darbu. Viņasprāt, daudzbērnu vecāki ir arī ļoti atbildīgi kā darbinieki un iespēju “paņemt slimības lapu” izmanto retāk nekā daudzi citi darbinieki.
Līdzīgi spriež E. Treija: “Daudzbērnu ģimeņu vecāki dažkārt ļoti baidās būt slogs uz darba devēja pleciem.”
Ir darba devēji, kas arvien vairāk rēķinās ar to, ka mazu bērnu vecāki var biežāk ņemt slimības lapas. Piemēram, dažas lielās mazumtirdzniecības ķēdes pat ieviesušas rezerves darbinieku sistēmu. Proti, ja darbinieks nevarēs būt darbā, allaž būs kāds, kas varēs viņu aizstāt. Tomēr kopumā darba devēju attieksme pret jaunajiem vecākiem esot dažāda, secinājusi E. Treija. Esot nozares, kur pārsvarā pieņem darbā ļoti jaunus cilvēkus, kam vēl nav ģimenes pienākumu. Kuras nozares tādas ir, E. Treija gan atturas konkretizēt.
Valsts darba inspekcija katru gadu saņem tikai dažas strādājošo vecāku sūdzības par to, ka darba devējs viņiem kādā veidā liedzis īstenot tiesības, ko viņiem devis Darba likums (skat. tabulu).
Ko vajag laimīgām ģimenēm?
51% darba ņēmēju atzīst, ka darba devēja pretimnākšana palielina vēlēšanos strādāt attiecīgajā uzņēmumā.
Kā svarīgas lietas, ko vēlas no darba devēja, darbinieki minēja:
* Brīvdienas vecākiem 1. septembrī un izlaiduma dienā
* Darba devēja pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā un uzsākot mācību gadu
* Elastīgs darba laiks
* Attālināta darba iespējas
* “Bērni darbā” diena – pasākums darbavietā, kur bērni var iepazīt vecāku profesijas
* Bērniem paredzētas telpas darbavietā
* Pasākumi darbinieku ģimenēm
Dati: “Amigo” aptauja laimīgām ģimenēm
Bērnu aprūpes ietekme uz darba tirgu
Latvijā 8,4% strādājošo (12,7% sieviešu un 2,7% vīriešu) nodarbinātību ietekmējusi bērnu aprūpe. 2% nācies mainīt darbu vai darba devēju, 2,2% nācies ņemt atvaļinājumu, bet 4,2% samazināja darba laiku. Savukārt ES valstīs vidēji bērnu dēļ nodarbinātību mainījuši pat 27,1% strādājošo.
Dati: Eurostat
“Mums paveicies ar darba devējiem.”
Aigara un Gitas Šveicaru ģimenē aug trīs bērni – 11, 9 un 3 gadus veci. Gita vēl nesen bijusi jaunatnes lietu speciāliste pašvaldībā, bet šobrīd izvēlējusies nestrādāt algotu darbu. Aigara darba devējs banka “Citadele” sevi pozicionē kā sociāli atbildīgu uzņēmumu, un trīsbērnu ģimenes tēvs pieļauj, ka tieši tāpēc nekad nav bijušas problēmas saņemt no darba devēja visu, kas vecākiem pienākas: paternitātes atvaļinājumu, papildu atvaļinājuma dienas vai brīvu 1. septembri.
“Iespējams, man paveicies, bet arī iepriekšējo darba devēju attieksme bijusi līdzīga,” saka Aigars.
Banka “Citadele” piešķir arī pabalstu par bērnu piedzimšanu, rīko Ziemassvētku pasākumus darbinieku bērniem un apdāvina viņus. “Finansiāli tas nav nekas daudz, taču tas ir morāls atbalsts, ir patīkami, ja darba devējam ir tāda attieksme,” vērtē Aigars. “Uz biroju gan bērnus ņemt līdzi nerekomendē.”
Aigars pats bērnu slimošanas dēļ nav kavējis darbu, taču novērojis, ka pret kolēģiem, kuri ņem slimības lapas bērnu dēļ, darba devējs izturas saprotoši.
“Kad man vajadzēja slimības lapu bērnu dēļ, arī mans darba devējs to akceptēja bez liekiem jautājumiem,” piebilst Gita. “Taču ir svarīgi arī ļaunprātīgi neizmantot to, ka ir bērni, un kavēt darbu tikai tad, ja citādi nevar.”
Gita stāsta, ka pirms desmit gadiem gan darba intervijā vaicāts, cik bērnu viņai ir, un skaidrots, ka “mammītes darbā ņem nelabprāt”. Gita gan darbā pieņemta, un pēcāk darba devēja negatīvo attieksmi pret māmiņām viņa nav izjutusi.
Ģimenē secinājuši, ka pandēmijas dēļ tagad ir vieglāk apvienot darbu ar ģimenes dzīvi, jo nu ļauts strādāt pārsvarā no mājām, darba devējs pat mudina pēc iespējas vairāk strādāt attālināti. “Agrāk ne vadība, ne personāldaļa pat nepieļāva domu, ka liela daļa darbinieku varētu strādāt attālināti. Taču, tiklīdz sākās pandēmija, atradās gan tehniskie risinājumi, gan viss pārējais atbalsts, kas nepieciešams darbam no mājām. Ceru, ka vismaz daļēji attālināti varēsim strādāt arī tad, kad pandēmija beigsies. Tā kā dzīvojam ārpus Rīgas, ceļā uz darbu un atpakaļ var nākties pavadīt pat trīs stundas. Tāpēc darbs no mājām ir arī laika ietaupījums,” teic Aigars. Gita gan atzīst: pavasarī bijis liels izaicinājums strādāt no mājām, jo bērni bija turpat un atrāva no darba. Tomēr tagad izdevies atrast līdzsvaru.
“Nekad neņemu slimības lapu bērnu dēļ.”
Četru bērnu māmiņa Sandra Hauka kopā ar dzīvesbiedru Mārtiņu audzina četrus bērnus: vecākajiem dvīņiem ir 12 gadi, bet mazākajiem – septiņi un pieci gadi.
Sandra strādā reklāmas aģentūrā un nepieciešamības gadījumā var darba pienākumus veikt arī no mājām, tāpat Mārtiņam ir iespēja strādāt attālināti. “Vīrs ļoti pieslēdzas bērnu lietām. Ja vīra atbalsts nebūtu tik liels, droši vien būtu grūtāk darba lietas savienot ar bērnu audzināšanu. Piemēram, tieši Mārtiņš biežāk paliek mājās, ja kāds no bērniem ir apslimis,” atzīst Sandra. Bērnu veselības dēļ viņa nekad neesot ņēmusi slimības lapu, un to nav darījis arī dzīvesbiedrs. Tas nenozīmē, ka Hauku bērni neslimo; vecāki cenšas apvienot bērnu pieskatīšanu slimošanas laikā ar darbu, strādājot no mājām. “Man darba specifika ir tāda, ka nevaru darba lietas ātri un operatīvi kādam nodot. Man ir ērtāk pārslēgties mājas režīmā un turpināt visu menedžēt no mājām,” stāsta Sandra, piebilstot, ka, protams, visās profesijās tādas iespējas noteikti nav. Turklāt savienot bērnu slimošanu ar darbu iespējams vien tad, ja slimība ir viegla.
Kopumā Sandra secina, ka apvienot darbu ar bērnu audzināšanu šobrīd neesot ļoti grūti. Turklāt “lielākie bērni jau ir diezgan patstāvīgi”: paši izbraukā gan uz skolu, gan ārpusskolas nodarbībām.
Papildatvaļinājumu dienas, kas pienākas daudzbērnu vecākiem, darba devējs piešķir, kaut gadoties, ka Sandra pati nepagūst tās izņemt. Ir gadījušās situācijas, ka jāņem kāds no bērniem līdzi uz darbu, taču Sandra pieļauj, ka tas varētu traucēt kolēģiem.
Kopumā Sandra secinājusi, ka ģimene viņas darba devējam “ir gana augsta prioritāte un bērnu vecākiem nāk pretī”. “Tomēr arī darbiniekam pašam jāmāk sabalansēt bērnu audzināšanu un darba dzīvi. Ja katru otro nedēļu bērna dēļ ņemtu slimības lapas, skaidrs, ka vienā brīdī darba devējs sāktu skatīties šķībi,” spriež māmiņa. Jautāta par sabiedrības attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm, Sandra atbild: “Sabiedrībā, kurā es apgrozos, daudziem ir trīs vai pat vairāk bērnu. Iespējams, tāpēc man ir sajūta, ka sabiedrības attieksme pret daudzbērnu ģimenēm ir vairāk pozitīva. Ja cilvēkiem pašiem ir daudz bērnu, viņi ir pieraduši, ka apkārt arī to ir daudz.”
