Kas ir populārais “bleisure”? Darbs un atpūta vienā ceļojumā! 0
Brīžiem aukstais pavasaris liek domāt, ka vasara un tik gaidītais atvaļinājuma laiks nekad nepienāks. Tomēr katram ir savi atpūtas plāni, un izrādās, ka itin veiksmīgi tos var apvienot arī ar darbu.
Ekonomikas ministrija, izvēloties šā gada prioritātes tūrismā, par vienu no iespējamiem attīstības virzieniem noteikusi tieši darba braucienu apvienošanu ar atpūtas piedāvājumiem konkrētos galamērķos. Vienkārši runājot, mudināt cilvēkus ar darba devēju piekrišanu komandējumam “pieķert klāt” pāris brīvdienas ievērojamāko tūrisma objektu apskatei vai atslābinošai atpūtai kādā kūrvietā, veicinot izdevīgu piedāvājumu radīšanu arī Latvijā. Pasaulē pat radies jauns termins, apvienojot biznesa un atpūtas vārdus angļu valodā – “bleisure”.
Motivācija labāk strādāt
Viens no līderiem ar biznesu saistītas atpūtas organizēšanā ir ceļojumu aģentūra “Latvia Tours”. “Ikvienam cilvēkam pēc intensīva darba nepieciešama arī laba atpūta. Pasaulē šāda iespēja tika ieviesta kā viena no motivācijas programmām darbiniekiem, kuriem ir svarīgi apzināties, ka darba devējs viņu ieguldījumu pienācīgi novērtē,” skaidro “Latvia Tours” korporatīvās apkalpošanas vadītāja Karīna Bezzubova, piebilstot, ka domas par gaidāmo atpūtu pēc padarīta darba kalpo kā papildu motivācija labi strādāt.
Pirmajā brīdī tas liekas mazliet absurdi, taču atbildīgos amatos esošiem cilvēkiem, atrodoties daudzas stundas dienā nemitīgā stresā, mazinās imunitāte un piezogas dažādas slimības, piemēram, viena no 21. gadsimta izplatītākajām slimībām – veģetatīvā distonija, kas attīstās arī nepietiekama miega un neveselīgu ēšanas paradumu dēļ. Tad risinājums var būt pagarināts komandējums, lai tā beigās atpūtai būtu iespējams pievienoties arī kādam ģimenes loceklim.
Parasti šādā braucienā uzņēmums apmaksā ceļa un naktsmītnes izdevumus, ļaujot “liekajam” cilvēkam ietaupīt. “Tas nerada neērtības un papildu izdevumus uzņēmumam, jo lidojums mājup no komandējuma tiek laikus iegādāts uz vēlāku datumu un bieži vien izmaksas uz vienu cilvēku ir mazākas, nakšņojot divvietīgā viesnīcas numuriņā nekā vienvietīgā istabiņā.”
Ārzemniekus vairāk interesē daba
Atbilstoši likumam ikvienam darbiniekam ir noteikts dienu skaits, ko gada laikā var izmantot atpūtai. Parasti cilvēki atvaļinājumā dodas vienu vai divas reizes gadā, un ideāli, ja kādu no komandējumiem var papildināt ar atvaļinājumu. Ir vērojama tendence, ka uzņēmumi labprātīgi piedāvā komandējumu pagarināt par vienu dienu ilgāk uz uzņēmuma rēķina, lai motivētu darbiniekus.
“Darījumu braucienos visbiežāk neatliek laika apskatīt valsti, uz kuru darbinieks devies, lai risinātu profesionālos jautājumos, jo notiek sapulces un lietišķas tikšanās. Tādēļ lieliski, ja pēc darba pienākumu izpildes var ļauties arī tūrismam un iepazīt citu zemju kultūru, aplūkot ievērojamākās apskates vietas, papildinot savas zināšanas par ārvalstu kultūru un sadzīvi. Arī ārzemju tūristi, kas darījuma braucienos apmeklējuši Latviju, nereti izmanto iespēju pagarināt atrašanās laiku mūsu valstī. Populārākie ārzemnieku izklaides veidi ir zemledus makšķerēšana, braukšana haskiju suņu pajūgos ziemā un vietējās dabas baudīšana vasarā, tostarp gleznainās Siguldas apmeklējums,” atklāj K. Bezzubova.
Likums jāievēro, nodokļi jāmaksā
Bet ko par šādu ceļošanas veidu domā Valsts ieņēmumu dienests, jo līdz šim ne mazums bijis gadījumu, kad uzņēmumi balansējuši uz likuma pārkāpuma robežas, neprecīzi formulējot komandējuma mērķus vai ar apšaubāmiem komandējumiem faktiski slēpuši atpūtas braucienus, piemēram, komandējot meža darbinieku grupu pētīt nozares pieredzi Turcijā, kur mūsu izpratnē mežu tikpat kā nav, vai tamlīdzīgi.
“Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” par komandējumu ir uzskatāms ar komersanta, iestādes vai citas institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai ārvalstī (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī) vai arī uz ārvalstīm, kā arī brauciens no ārvalstīm uz Latviju (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstīs), lai pildītu darba uzdevumus. Un jebkuri uz darba attiecību pamata izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ir jāapliek ar algas nodokli, tostarp arī darbinieka ģimenes locekļu personiskajam patēriņam tērētā nauda sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā,” skaidrots VID pārstāves Evitas Teices-Mamajas atbildē.
Ar algas nodokli apliek arī jebkurus tiešos vai netiešos darba devēja pabalstus un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumus, kuri saistīti ar izklaides pasākumiem un ceļojumiem, ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedzis darba devējs, arī naktsmītņu izdevumus par laika periodu, kurā netiek pildīti darba uzdevumi. Tas nozīmē, ka komandējumiem uzņēmums tērē vairāk naudas nekā tikai tiešo izdevumu segšanai, un darbiniekiem to vajadzētu pienācīgi novērtēt, turpinot vēl labāk strādāt.
Uz jautājumu par to, vai pēdējos gados bijis daudz gadījumu, kad auditā atklāti aizdomīgi komandējumi, VID šobrīd pilnvērtīgi nevar atbildēt, jo nepieciešama nopietnāka analīze, taču tādi gadījumi esot.
Tūrisma nozares statistika rāda, ka privātajā sektorā biznesa–atpūtas braucienu īpatsvars palēnām aug. Kurš gan negribētu sev ceļojumu par velti, lai priekšniecībai un kolēģiem pierādītu, cik neaizstājams ir!
