Salāti torņos. “Absolūts ēd” saimnieku knifi dārzeņu audzēšanā 0
Juris un Ilze Lipski pieder bioloģisko audzētāju jaunajai paaudzei, ar sirdi un dvēseli viņi strādā ražas un peļņas, nevis subsīdiju dēļ.
Saimniecība “Absolūts ēd” atrodas Inciemā, Krimuldā. Tā dibināta pirms sešiem gadiem, un relatīvi neliela, taču ārkārtīgi daudzveidīga. Nepilnu 6 ha platībā izvietojas ap 1 ha liels augļudārzs, kurā ir gan ābeles, gan zemenes, avenes, upenes un citi ogulāji, sešas paštaisītas plēves siltumnīcas (katra 120 m2) un dārzeņu lauks, kā arī pavisam neliela ēka – mikrozaļumu audzētava. Saimniecības īpašnieki ir jauni cilvēki, četru bērnu vecāki (Ernestam 9, Intrai 8, Jānim gandrīz 4 un Egijai 2 gadi), un izvēle saimniekot bioloģiski daļēji saistīta ar vēlmi nodrošināt bērniem vislabāko pārtiku.
Ne mazāka loma bijusi ekonomiskiem apsvērumiem – pašos saimniekošanas sākumos tika mēģināts audzēt gurķus pārstrādei pēc konvencionālām metodēm, bet izmaksas minerālmēsliem un visam pārējam bija augstas, taču gurķu cena zema. Bioloģiski audzētos produktus ir iespējams pārdot par izmaksām atbilstošu cenu. Pašlaik saimniecība atrodas pārejas posmā uz bioloģisko un drīz jau tiks sertificēta.
Salāti torņos – Latvijā neatzīts, bet pasaulē populārs audzēšanas veids
Pašā sākumā tika audzēti vienīgi mikrozaļumi, ko vēl joprojām audzē un piedāvā cauru gadu. Vēlāk tiem klāt nāca arī dažnedažādi salāti, garšaugi un “nopietnāki” dārzeņi.
Kaut gan ne Jurim, ne Ilzei nav speciālās izglītības lauksaimniecībā, saimnieki daudz mācās gan dažādos kursos, gan pašmācības ceļā, izmantojot interneta iespējas un literatūru. Juris pat ar savām rokām ir uzmeistarojis salātu torņus – šāds audzēšanas veids ir ļoti populārs ASV, arī bioloģisko audzētāju vidū, jo dod iespēju labāk izmantot siltumnīcas telpu. Tiesa, Latvijā sertificējošās institūcijas šādu audzēšanas veidu neatzīst, jo neesot saiknes ar dabisko augsni. Lai nu kā, bet salāti torņos izaug lieli, skaisti, tīri no nezālēm un bez minerālmēslu lietošanas, kaut gan arī šādam audzēšanas paņēmienam ir savas problēmas – grūti vienmērīgi laistīt, augsne torņa lejasdaļā sablīvējas zem sava svara…
Lielāko daļu dārzeņu audzē no dēstiem, izmantojot plastmasas kasetes un podiņus, kā arī uzņēmuma EkoZeme ražotus organiskos kompostus. Šim uzņēmumam ir plašs dažādu augsnes maisījumu klāsts uz slieku komposta bāzes (speciāli dēstiem, garšaugiem, gurķiem, tomātiem, paprikām u. c.), un dēsti tik tiešām aug labi. Tiesa, zemē mēdz būt nezāļu sēklas. Protams, no vienas puses, tas it kā uzsver augsnes maisījuma dabiskumu, tomēr sagādā papildu darbu nezāļu ravēšanai. Labi, ka uzņēmums apzinās šo problēmu un sola jau tuvā nākotnē to atrisināt.
Saimnieku plānos ir turpmāka siltumnīcu skaita palielināšana. Savu vietu zem jumta prasa agrie burkāni, bietītes, lapu kāposti. Vēlāk tie visi izaug arī atklātā laukā, bet tur tiem vairs nav tik maiga garša. Jūnijā laukā tiek izstādīti arī gurķi, kabači un ķirbji (0,4 ha), tostarp šķirnes ar maziem augļiem, ko var apēst vienā reizē.
Audzēšanas knifi
Mikrozaļumi tiek audzēti ļoti nelielā telpā (4 x 3,5 m) uz paštaisītiem plauktiem, izvietotiem vairākos stāvos, un ar papildapgaismojumu. Piedāvājums ir ļoti plašs – rukola, redīsi, saulespuķes, zirņi, kāposti, brokoļi, puravi, skābenes… Ilze neatzīst sēju pēc Mēness fāzēm. Pēc viņas un Jura pieredzes, tām nav nekādas nozīmes. Sēklas mikrozaļumu audzēšanai regulāri sēj ik pēc četrām dienām, un viss lieliski dīgst.
Augu mēslošanai izmanto slieku kompostu no Mālpils, kūtsmēslus – no kaimiņu fermas, kā arī speciālus organiskos granulētos mēslojumus ar konstantu NPK.
Siltumnīcas izmanto vairākas aprites, pavasarī audzē zaļumus un salātus, tostarp mangoldu, pēc tam izstāda tomātus un gurķus. Kā tas parasti notiek arī citās saimniecībās, laika apstākļi ievieš savas korekcijas darba plānos, tāpēc brīžiem nākas vienlaikus vākt zaļumus un tūlīt pat stādīt dēstus atbrīvotajā vietā. Vispār ar tik milzīgu kultūraugu dažādību darba ir ļoti daudz, bet saimnieki par to nebēdā, sakot – ja darbs patīk, tas nenogurdina.
Dēstus audzē uz galdiem, siltumnīcās, tāpat ārā uz galda zem plēves seguma audzē spinātu lapiņas (baby–leaf). Tas ir ļoti asprātīgs risinājums, jo siltumnīcā spināti labi aug tikai agri pavasarī, vēlāk tiem kļūst par karstu. Laukā uz galda temperatūra tiem ir piemērotāka, paceļams plēves jumts aizsargā no aukstuma, lietus un vēja. Augsnē uz galda faktiski nav nezāļu, zaļumiem netiek klāt kailgliemeži, arī darbi sokas vieglāk.
Zem līdzīgiem tuneļiem aug arī lauka tomāti. Šī ir viena no nedaudzajām saimniecībām Latvijā, kur tomātus veiksmīgi audzē atklātā laukā – uz melnās mulčplēves ar pilienlaistīšanu. Šķirnes ir speciāli piemeklētas. Bioloģiski audzētās sēklas pirktas internetā no drošām ASV firmām. Tā sauktie Aļaskas tomāti izturot pat līdz -2 oC salnas. Juris uzsver, ka ir ļoti svarīgi novākt lauka tomātus agri, jau jūlijā, pirms sāk plosīties slimības. Tādi hibrīdi kā ‘Bobcat’ F1 vai ‘Hector’ F1 šeit nogatavojas tikai augustā, tas ir, nepaspēj nogatavoties puves dēļ. Arī pieprasījums pēc tomātiem augustā sarūk, jo daudziem tie nogatavojas mazdārzos.
Saimniecības laukus iežogo sieta žogs, jau otro gadu tas glābj augus no mežacūku postījumiem. Iepriekšējos gados cūkas mēdza pilnīgi noēst Briseles kāpostus un pat pētersīļus. Aukstums šopavasar aizkavēja daudzu augu augšanu, salnas nopostīja avenes, toties pirms salnas izstādītie kāposti izdzīvoja. Tiesa, to uzmundrināšanai saimnieki izmantoja jūras aļģu ekstraktu, ko izplata SIA Mauriņš.
Zemi rudenī neapar, jo paši pēdējie kāposti (rožkāposti) tiek novākti teju novembrī, bet art nelielo lauku pa daļām nav iespējams. Aršanas darbos palīdz kaimiņš, kuram ir gana jaudīga tehnika. Pirkt tādu pašiem, lai izmantotu vienu vai divas dienas gadā, saimnieki uzskata par neracionālu rīcību. Tāpat pavasara aršana vairāk atbilst ilgtspējīgas saimniekošanas idejai, jo mazina augsnes eroziju.
Lielākas problēmas sagādā cīņa ar daudzgadīgajām nezālēm, pret tām īsti nepalīdz pat melnās plēves mulča, jo plēve ir plāna un laiž cauri daļu gaismas. Ar viengadīgajām nezālēm ir vieglāk. Lauku kārtīgi sagatavo pirms stādīšanas vai sējas, vēlāk ar frēzi izbrauc rindstarpas, bet starp augiem nezāles labi iznīcina trimmerim līdzīgā rokas frēze. Kaitēkļi lielas problēmas nesagādā. “Arī vabolēm ir jāēd,” filozofiski saka Juris.
Jauna pieeja reklāmai un tirdzniecībai
Saimniecībai ir gan sava mājas lapa internetā, gan profili Facebook, Instagram un Twitter, kas palīdz tieši komunicēt ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, stāstīt viņiem par darbu gaitu un aktuālajiem piedāvājumiem.
Visa raža tiek pārdota pēc pasūtījuma, ik nedēļu piedāvājot sezonas kastes ar ļoti plašu svaigu zaļumu un dārzeņu klāstu. Katru nedēļu nākas sagatavot un aizvest pasūtītājiem Rīgā un Siguldā 100 kastes. Varētu pat vairāk, ja būtu gribētāji. Lai paplašinātu piedāvājumu un ierosinātu patērētājus izmēģināt jaunas receptes, saimniecība sadarbojas ar kvinojas audzētāju Gustu Apini un bioloģiski ražoto garšvielu tirgotājiem Spice House. Ne katru reizi, bet laiku pa laikam arī viņu produkcija papildina sezonas kastes.
Piemēram, šāgada 5. jūnijā tika piedāvāts šāds komplekts jeb sezonas kaste: skābenes, rabarberi, divu veidu lapu salāti, lapu kāposts (kale), mazās bietītes ar lapām, baby spināti, trīs mikrozaļumu kastītes, baziliks un timiāns podiņā + Gusta Apiņa audzēta kvinoja (gardiem salātiem vai zaļumu plācenīšiem) + absolūtsēd iecienītākie biešu un upeņu pulveri + Spice House garšvielas vēl gardākiem salātiem un plācenīšiem. Piedāvājumā ir arī mazāki komplekti un pat tā sauktās kokteiļa kastes: 2,5 kg zaļumu un dārzeņu, ko var ēst svaigā veidā bez speciālas pagatavošanas.
Cenas sezonas kastēm ir stabilas, vienīgi vasarā palielinās dārzeņu daudzums. Juris uzsver: “Jāsaprot, cik daudz jāstrādā un cik var pārdot.”
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā
