Darbs no mājām: 7 pozitīvie un 5 negatīvie aspekti 0
Darbs no mājas – arvien modernāka tendence pasaulē
Attālināts darbs no mājām kļūst aizvien modernāka tendence, kas izplatīta visā pasaulē. Savukārt Latvijā tā ir ne tik izplatīta prakse un neizmantota iespēja, ko realizējot ieguvējs būs gan uzņēmums, gan darbinieks. Līdz ar to var droši apgalvot, ka attālināts darbs ir neizmantota iespēja Latvijā.
Atpūtas un izklaides tīkla “Klondaika” personāla vadības speciāliste Sanita Kuzmina, vērtējot iespējas darbiniekam pienākumus veikt no mājām, norāda, ka arī Latvijā vērojama jauna tendence, kad uzņēmumi sāk domāt par ieguvumiem, ko sniedz iespēja darbiniekiem, pilnībā vai arī daļēji (piemēram, vienu dienu nedēļā strādāt no mājām) strādājot mājās.
Svarīgi atzīmēt, ka darba tirgū ir vairāki amati (tulki, grāmatveži, dizaineri, juristi, žurnālisti, pārdošanas speciālisti, klientu apkalpošanas speciālisti pa telefonu), kuri noteikti var veikt darbu no mājām, un tas ir viens no veidiem, ko darba devēji var izmantot.
Sanita Kuzmina norāda, ka darba ņēmējam, pirms tas sāk domāt par potenciālu iespēju strādāt no mājām, vienlaikus svarīgi izvērtēt visus aspektus, ar ko var nākties saskarties, un būtiski paturēt prātā, ka strādāt no mājām nav gluži tas pats, kas – veikt darbu birojā.
Savukārt darba devējam jāatceras, ka darbinieka nodarbināšana ārpus darba telpām prasīs papildu investīcijas no uzņēmuma puses – gan aprīkojuma, gan tehnoloģiju ziņā.
Darba ņēmējs nedrīkst aizmirst, ka šā brīža situācijā darba tiesību likumdošanā netiek runāts un regulēts termins – “darbs no mājām”. Nav skaidra darba aizsardzības, ugunsdrošības un citi noteikumi – vai par to atbild darba devējs vai darbinieks.
Pirms pieņemt piedāvājumu vai veikt darbu no mājām, katram pašam, pazīstot sevi, godīgi jāatbild, vai es to spēšu, jo jābūt motivētam un disciplinētam darbiniekam, lai neciestu darba kvalitāte un rezultāti un vienlaikus novārtā netiku atstāti citi dzīves aspekti – māja, ģimene vai sabiedriskā dzīve.
Labās prakses piemēri rāda, ka ir uzņēmumi Latvijā, kas domā par iespēju darbu veikt attālināti un ir pat veikuši atsevišķus projektus, lai pārliecinātos, kā šāda sistēma darbojas un vai sevi attaisno. Pagaidām gan vairākums uzņēmumu piedāvā iespēju veikt darbu no mājām pāris dienas mēnesī. To izmanto kā motivācijas instrumentu, un, kā rāda prakse, tad šādu iespēju izmanto katrs darbinieks.
Ļoti būtisks aspekts, kas traucē ilgtermiņā veikt darbu no mājām, ir socializācijas trūkums ar kolēģiem ikdienā. Tāpēc uzņēmumi nereti pat nosaka, ka darbiniekiem, kas veic darbu no mājām, 1-2 reizes mēnesī jāierodas uzņēmuma birojā un jāpavada laiks sapulcēs, komunikācijā ar kolēģiem, individuālā sarunā ar tiešo vadītāju utt.
Attālināta darba ieviešana rada izaicinājumus personāla vadības speciālistiem, jo, radot tādu iespēju, nākas domāt par dažādiem personāla vadības procesiem, pilnveidojot vai izstrādājot jaunus, kas attiektos uz tiem darbiniekiem, kas darbu veic no mājām. Pasaules tendences pat ir tādas, ka darbinieks tiek pieņemts darbā attālināti, attālināti notiek potenciālā darbinieka zināšanu un prasmju pārbaude un visi pārējie personāla vadības procesi un sistēmas.
Sanita Kuzmina norāda, ka ikvienam, kurš domā par darba uzsākšanu no mājām, rūpīgi būtu jāizvērtē, vai šāds darba veids ir viņam piemērots un vai nodrošināti visi priekšnoteikumi pilnvērtīgam darbam ārpus ierastā biroja ritma.
