Rīgas patriote 6
Latvijā Eteri atgriezās 2012. gadā: “Apkārt daudzi runā, ka sava biznesa uzsākšanai vajag kapitālu. Man nebija nekā. Centos iepazīties ar vietējiem amatniekiem, bet jutos šokēta par attieksmi, kas lielākoties bija ļoti negatīva – ko tu te vispār atvilkies.” Nejauši sapazinusies ar vecu kurpnieku, kurš bijis atsaucīgs un pārdevis ādas šujmašīnu un griežamo mašīnu – katru par 50 latiem. “Citur man nāktos maksāt vismaz pāris tūkstošus. Jā, šīs ir divreiz vecākas par mani, taču kalpo labāk nekā jaunās,” teic Eteri.
Viņa atminas vecvecāku stāstus, kā pēckara laikā padomju vara centās iznīcināt amatniecību, meistarus sadzenot darbā fabrikās. “Mans vecvectēvs pie Ķīšezera Jaunciemā uzcēla māju un blakus arī darbnīcu. Pagrabā pie vienas sienas bija saliktas zaptes burkas, bet to plauktu varēja pabīdīt malā un tālāk viņš bija ierīkojis sev darbnīcu – pēc darba gāja tur un izpauda savu radošo amatnieka garu, taisīja mēbeles, arī ādas izstrādājumus. Atklāti to nevarēja darīt, jo varēja izsūtīt.”
Tieši šajā darbnīcā Eteri ķērās pie somu šūšanas un savu zīmolu nosauca “Tatis” – par godu vecvectēva Jāņa Jēkabsona iesaukai. Viņa uzreiz nolēmusi, ka produktam jābūt ļoti kvalitatīvam, atradusi ādas piegādātājus, metālmāksliniekus. Mazākas somas maksā ap 50 eiro, lielākas – ap 200. Cenas nav mazas, taču viņa ir pārliecināta, ka somas varēs nodot no paaudzes paaudzē: “Man pašai ir vecvectēva darinātā somiņa, ar kuru reizēm pat uz teātri mēdzu aiziet. Tā ir klase!”
